Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieki pastiprinātu uzmanību pievērš tieši gadījumiem, kad cilvēks saslimis pēc vakcinācijas. Centrā līdz šim izanalizēts vīrusa genoms vairāk nekā 2000 saslimušo, tostarp tiem, kuri sasirguši pēc vakcinācijas.
"Vienam saslimušajam parādījusies tāda mutācija, kura aprakstīta pirms tam, [tā] ļauj izvairīties no vakcīnu efekta. Nerada imunitāti. Tā ir nopietna informācija," teica Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs Jānis Kloviņš.
Ja saslimušais būtu inficējies ar parastu vīrusa variantu, viņš nebūtu saslimis, vismaz ne tik smagi,
bet šajā gadījumā diemžēl tā notika. Attiecīgā mutācija atrasta četros no vairāk nekā 2000 paraugiem, kas ir salīdzinoši maz. Pētnieki pastiprināti uzmanību pievērš gadījumiem, kad cilvēks saslimis pēc abām vakcīnas potēm. 
Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētniece Monta Ustinova atzina, ka vienā gadījumā tiešām ir atrodamas divas īpatnējas mutācijas.
"Viena no mutācijām ir saistīta ar Lielbritānijas variantu, no bioloģiskā viedokļa viņa it kā veicina saistīšanos ar cilvēka šūnu, veicina infekciozitāti," sacīja Ustinova. "Bet otra mutācija varētu būt saistīta ar izmainītu imūnsistēmas darbību. Šī mutācija varētu veicināt to, ka vīruss var izbēgt no imūnsistēmas un potenciāli tas varētu ietekmēt vakcinācijas efektivitāti."
Zinātnieki pasaulē ir identificējuši vairākas mutācijas, kuras palielina lipīgumu.
Tagad klāt nāk ziņas arī par vīrusa variantiem, kuri neļauj veidoties antivielām. Jau sākoties pandēmijai, izskanēja bažas, ka vīrusam mainoties, var rasties mutācijas, pret kurām vakcīnas varētu būt neefektīvas.
Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā no slimnieka bioloģiskā materiāla izdala vīrusu, nolasa genoma burtu ķēdi, salīdzina ar Uhaņas vīrusu un secina, vai notikusi mutācija.
"Vīruss adaptējas cilvēkā, evolucionē, un tas ātrums ir viena burtiņa nomaiņa divu nedēļu laikā vidēji," paskaidroja Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskais asistents Ņikita Zrelovs. "Tas nozīmē, ka ik pēc divām nedēļām vīruss var mainīt vienu no burtiņiem un, zinot to burtiņu nomaiņu, mēs varam izsekot vīrusa vēsturei, no kurienes [tas] ieceļojis, vai cilvēki ir saslimuši ar vienu un to pašu paveidu. Pasaulē kopumā tagad par infekcioziem un bīstamākiem variantiem var izdalīt trīs variantus. Tautā to sauc par Anglijas, Brazīlijas un Dienvidāfrikas variantu."
Vīrusa Brazīlijas un Dienvidāfrikas paveids līdz Latvijai nav nonācis.
Latvijā novērojama liela vīrusa paveidu daudzveidība, bet pēdējās divās nedēļās pieaudzis Lielbritānijas varianta īpatsvars. Ir arī vīrusa variants, kas tika atzīts par Latvijai specifisku, bet tā izplatība diezgan ātri apstājās.
"Dominējošais ir B1 77 vīrusa variants, tas ar neko īpašu, paldies Dievam, neizceļas. Nekādas bīstamas mutācijas nav," pastāstīja Ustinova. "Bažas par britu variantu ir globālas, tāpēc primārais fokuss mums ir, ko pēc iespējas ātrāk noķert un ziņot SPKC [Slimību profilakses un kontroles centram]. Pašā sākumā ir neliels skaits ar īpašo Ugandas vīrusa variantu."
Tā kā vīruss mainās, ražotājiem, visticamāk, būs jāpielāgojas un jāuzlabo esošās vakcīnas vai jāizstrādā jaunas.
