Kremlis iepriekš lika noprast, ka sagaida no Lukašenko solītās konstitucionālas reformas, kas mazinātu spriedzi baltkrievu sabiedrībā. Lukašenko jau pērn septembrī apsolīja Putinam, ka reformas tiks veiktas.
Kopīga cīņa pret Rietumiem
Kremlis piekrita atbalstīt Baltkrievijas vadoni, bet ar noteikumu, ka Lukašenko sāks varas nodošanas procesu. Lukašenko nesen Baltkrievijas tautas sapulcē piedāvāja savu plānu, bet tas atšķiras no tā, par ko viņš bija vienojies ar Putinu. Proti, ka varas nodošanas termiņš būs gads vai pusotrs, bet tagad Lukašenko jau runā par pieciem gadiem.
“Lukašenko gribētu prezidenta krēslā nosēdēt līdz termiņa beigām 2025. gadā. Sanāk, ka tā nav nekāda varas nodošana. Lukašenko teica, ka nākamreiz vairs nekandidēs, bet viņš gribot saglabāt varu citādāk.
Viņš vēlas izveidot Baltkrievijas tautas sapulcē jaunu varas struktūru, kas pārņemtu prezidenta pilnvaras. Lukašenko gribētu pats to vadīt. Šī shēma līdzinās tai, ko Kazahstānā īstenoja Nursultans Nazarbajevs,” spriež baltkrievu politologs, analītiskā centra “Stratēģija” vadītājs Valērijs Karbaļevičs.
Lukašenko bija svarīgi iegūt Putina piekrišanu šim plānam, un iedzīvotāju protesti Krievijā, kas sākušies pēc opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija apcietināšanas, tam ir labs arguments.
“Lukašenko tagad var droši teikt – mēs ar Putinu esam vienos ierakumos. Mēs kopā cīnamies pret kopīgu ienaidnieku – Rietumiem, kas organizē krāsainās revolūcijas ar savu aģentu starpniecību,” spriež Karbaļevičs.
Putina vienīgais draugs
“Putinam tagad ir grūtāk piespiest Lukašenko iet uz kompromisiem ar Baltkrievijas sabiedrību. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs iepriekš norādīja, ka Lukašenko būtu jārisina dialogs ar sabiedrību, ne tikai jāpielieto spēks. Bet tagad Maskavai ir sarežģītāk izvirzīt šādas prasības Minskai, jo Putins pats neiesaistās nekādās pārrunās ar opozīciju un pielieto represijas.”
Šādā situācijā Lukašenko ir daudz vieglāk runāt ar Maskavu un virzīt uz priekšu savu plānu, kā ilgāk noturēties pie varas. Tā kā Krievijas attiecības ar Rietumiem ir strauji pasliktinājušās un Kremlim nav cita tik uzticama sabiedrotā kā Minska, tad Putins, visticamāk, piekritīs pildīt Lukašenko vēlmju sarakstu un pārskatīt vienošanos par varas nodošanu.
Lukašenko pretiniece, trimdā nonākusī opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska aicinājusi Baltkrievijas iedzīvotājus piedalīties masu protesta akcijā 25. martā, kad tiek atzīmēta demokrātiskās Baltkrievijas neatkarības pasludināšana 1918. gadā.
Taču vienlaikus viņa atzinusi, ka Baltkrievijas protestu kustība pašlaik ielās zaudē Lukašenko režīmam, jo valdošais režīms ar brutālu spēku apspiež protestus.
