Aculiecinieks

Aculiecinieks. Radiotehniķis Didzis Pučs

Aculiecinieks

Aculiecinieks. Restaurators

Aculiecinieks. Ārsts un zemessargs. Divi vienā

Aculiecinieks. Artis Gulbis – ārsts ar karavīra aicinājumu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Mugurkaula ķirurgs Artis Gulbis ikdienā darbojas ap tik smalkām matērijām kā smadzenes un nervi. Tā ir milzīga koncentrēšanās un niansēta jutība. Bet pilnīgs pretstats ir ārsta aizraušanās. Tā ir vide, kur valda raupjums un liels spēks. Ārsts ir arī zemessargs. 

Operāciju diena

Ārstam Artim Gulbim šī ir operāciju diena. Viņš ir mugurkaula ķirurgs ORTO klīnikā. Pacientei jāoperē kakls – jānomaina trīs diski.

“Diski spiežas smadzenēs. Ir diska trūces, pakāpeniski spiežot uz smadzeņu struktūrām un nerviem, tas ietekmē kustības. Cilvēkam ir sāpes. Ne tikai ekstremitātēs. Bet, tā kā tas ir kakla daļā, tas var izpausties ar galvaassāpēm. Vestibulāri traucējumi, dzirdes traucējumi. Redzes traucējumi. Viena lieta, ka traucējumi uznāk un ir 3 dienas, varbūt nedēļu. Bet cita lieta, ja tas ir mēnešiem un pat gadiem,” stāsta Artis Gulbis.

Ķirurgs un zemessargs Artis Gulbis
Ķirurgs un zemessargs Artis Gulbis

Operacijas laikā ir jāatbrīvo saspiestie smadzeņu kanāli, lai uzlabotos apasiņošana un pacients justos labāk. Un bojātos kakla diskus aizstās ar implantiem. Ķirurgs uzsver – mēs pat neaizdomājamies, cik mugurkauls ir sarežģīta struktūra. Cilvēkam staigāt vertikāli ir ļoti, ļoti komplicēti. 

“Ja skatāmies no priekšas uz aizmuguri cauri ķermenim, mugurkaulam ir jābūt taisnam. Neliels izliekums līdz 10 grādiem ir pieļaujams. Bet, ja mēs skatāmies no sāna, jostas daļā ir jābūt izliekumam uz priekšu... un ja šo izliekumu nav... Ap no 2007.-2008. gadu tikai pierādīts – ja nav šo izliekumu, cilvēka mugurkauls un visas saišu un muskuļu sistēmas sāk ciest. Cilvēkam ir vairāk nekā 200 muskuļu, 220 muskuļi mugurkaulā un vairāk nekā puse piedalās, lai mēs varētu taisni nostaigāt un noturētu mūs taisni. Lai saliecoties mēs negāztos. Vienalga, vai noliecoties vai paceļot smagumu/ļoti sarežģīta šī fizioloģiskā biomehāniska, anatomija, kas ir tieši kustībā.”

Operāciju zālē skan pieklusināta instrumentālā mūzika. Jo tuvāk smadzenēm un nerviem, jo filigrānāk un ķirurgam uzmanīgāk jāstrādā. Operacija norit mikroskopa kontrolē. Artis Gulbis stāsta un rāda, cik uzmanīgi viņam jākustina rokas: "Skatos mikroskopā, un kustības ir šādas (mazliet, mazliet pakustina). Bet ar šādu kustību (nedaudz straujāk pakustina roku) es iznīcinātu visu, cilvēks vairs nestaigātu. Rokas man nav atbalstītas nekur.” 

Darbojoties ar tik jutīgām matērijām, arī ķirurga rokas un pirksti kļuvuši jutīgi.

“Ļoti sensitīvi. Es varētu pateikt... ar smalkiem instrumentiem tikai pieskaroties pie audiem, varētu pateikt, vai tās ir smadzenes, vai tas ir nervs, vai muskulis vai kāda cita struktūra. Tas droši vien ir kā aklam cilvēkam, kad viņš Brailā lasa. Viņš ļoti daudz taktīli var pateikt. Šeit ir ļoti līdzīgi. Tās maņas izstrādājas spēcīgāk,” atzīst dakteris Gulbis. 

Jautāts – vai ir grūti būt mugurkaula ķirurgam, viņš mirkli padomā un saka: “Mēģiniet saprast ārstu, kurš, piemēram, operē zarnas un operē kuņģi. Un ārstu, kas operē muguras smadzenes, nervus. Pieņemsim, ja būs neliela kļūda kuņģī vai zarnās, pacientam pasāpēs un kaut kas paasiņos Bet katrā gadījumā no ārpuses šī kļūda nebūs vizuāli pamanāma. Bet mugurkaula ķirurģijā smadzeņu bojājums... un – viena roka, kāja nestrādā. Tas būs pamanāms uzreiz. Šīs kļūdas nebūs piedodamas. Jo lielākā daļa smadzeņu nervu bojājumi ir neatgriezeniski. Mēs neko nevaram viņiem palīdzēt vairāk. Mēs varam līdzēt, ja kaut kas mehāniski sāk spiest, ko var novērst un kas nav permanents bojājums. Kaut kāda tūska, varam pāroperēt un glābt. Bet, ja tas ir nopietnāks, neko mēs nevaram palīdzēt. Diemžēl. Lai gan 90. gadu sākumā man šķita, ka ap 2010. gadu noteikti pasaulē jau būs radīta tehnoloģija vai metode, kā mēs varētu muguras smadzenes atjaunot pilnībā.”

Kā piebilst Gulbis, tas vēl ir nākotnes jautājums. Tuvāko 5–10 gadu laikā šajā jomā milzīgs progress un attīstība nav sagaidāma.

“Muguras smadzeņu svars ir 35 grami. Tad iedomājaties, kas tas ir par veidojumu! Muguras smadzenēm apkārt ir smadzeņu apvalks. Bet galvas un muguras smadzenes aptek ar smadzeņu šķidrumu. Tie ir 150–180 mililitri. Smadzeņu apvalks pulsē. Smadzeņu šķidrums tiek dzīts. Savādāk galvā tas vienkārši notecētu uz krustiem lejā. Notiek vielmaiņa, visas barības vielas saņem no smadzeņu šķidruma. Viņam (apvalkam) ir asinsvadi, bet pašās smadzenēs šo asinsvadu nav. Tā ir ļoti sarežģīta struktūra. Mēs zinām, ka sirds pumpē. Mēs redzam kā artērijas dzen asinis, bet smadzeņu darbība arī ir ļoti dzīva,” uzsver Artis Gulbis.

Katru gadu vasarai sākoties, mediķi atgādina, lai cilvēki nelec ar galvu ūdenī, jo tas peldētājam var beigties ar lauztu muguru un kaklu. Viņš mudina padomāt: “Pacients, kurš vēl tikko staigāja uz divām kājām, visas 4 ekstremitātes strādāja. Viss normāli. Un pēkšņi viņam no tā nekas nestrādā. Atved uz slimnīcu tādu jaunieti. Atbrauc līdzi 15–20 cilvēki. Visi grib palīdzēt. Nu tik vedīs uz nezin kādu valsti operēt, staigās atkal un viss būs kārtībā. Paiet divas nedēļas. Paliek kādi 5 cilvēki, kas nāk pie viņa. Paiet mēnesis. Nekas nemainās, un izrādās, ka paliek pie viņa tikai vecāki. Varbūt brālis un māsa atnāk. Esmu piedzīvojis to, ka atved 16 gadus vecu puiku, kas bija stiprs un aktīvs. Un beigās pat māte no viņa atteicās. Jo tas process ir neatgriezenisks. Redzēt to, ka ir paralizēts... kas vēl var būt ļaunāks.”

25 gadu laikā Artis Gulbis veicis aptuveni 4 500 operāciju.

“Lai kļūtu par mugurkaula ķirurgu tev ir 6 gadi jāmācās augstskolā, tad vēl 5 gadi ir rezidentūra traumatoloģijā un vēl 2 gadi papildus jāmācās mugurkaula ķirurģija. Un tikai pēc 13 gadiem tu esi tiesīgs dabūt sertifikātu, ja tu nokārto,” stāsta Gulbis.

Lai uzturētu veselu mugurkaulu, cilvēkam jābūt fiziski aktīvam – uzsver ķirurgs. Ja 8 stundas dienā jāpavada birojā un sēžot pie datora, noteikti trīs reizes nedēļā ir jāsporto. Vai pēc darba vismaz stundu kārtīgi jāpastaigā. Vienalga ar nūjām vai bez: “Vienmēr esmu teicis, ka tehnoloģijas notrulina cilvēku. Sociālie tīkli, smart telefoni. Jauniešiem datorspēles. Bet tā ir ļoti jāierobežo. 2–3 gadi un bērniem, pirmkārt, stāja pazūd, viņiem nav muskuļu saišu. Cīpslas nav spēcīgas. Viņš nespēj saturēt. Viņiem svars aug. Viņi tādi gļēvi paliek. Ja vecāki paši nav aktīvi un sportiski, kas viņus uz tiem sporta veidiem pamudinās aiziet?"

Bieži vien operācija ilgsts 7–8 stundas. Šoreiz tās bija trīs stundas. Kakla operācija ar trīs disku nomaiņu un implantu ievietošanu bija grūta, atzīst ārsts: "Vēnas asiņoja. Tās ilgstoši bija nospiestas. Paciente no Daugavpils gadiem cīnījās. Pie smadzenēm vēnas paliek varikozas. Gluži kā tas ir kājās, kad kundzes ilgstoši uz kājām stāv. Tādas pašas pie smadzenēm veidojas.”

Zemessardzē – lai neieslīgtu rutīnā un sevi izaicinātu

Lai neieslīgtu rutīnā un sevi izaicinātu, Artis Gulbis pāris reizes mēnesī novelk ārsta uzsvārci un pievēršas daudz raupjākai nodarbei. Savulaik dotajam Hipokrāta zvērestam klāt nācis vēl viens. Pirms gada ārsts iestājās Zemessardzē.

“Mani draugi brīnījās un teica – klausies, tu jau pat vasarā nekad negulētu teltī, un kur nu vēl tagad, ziemā! Bet, ziniet, pienāk brīdis, kad tu domā – vai tiešām sociālie tīkli vai smartfons vai komforts ir tas, pēc kā tiecos un ko es tiešām vēlētos? Katram agrāk vai vēlāk pienāk brīdis, kad tu gribi pamēģināt saprast, vai bez tā nevar iztikt. Cilvēks var daudz ko pierādīt, sasniegt, izturēt un pie tam ļoti labi justies. Galvenā lieta, ko es sastapu Zemessardzē – 13. bataljonā, manā 1. rotā – ir tas, ka ir fantastiski kolēģi.”

“Sākums nav viegls. Slapjas kājas un rokas, auksts, un, visticamāk, arī zobi klabēs. Bet tajā pašā laikā tā izdzīvošana, vēlme izpildīt uzdevumu. Visi dalās. Ja kāds vājāks, tas patruļbāzes dežūrā būs ielikts labākā laikā. Tāds biedriskums! Tādā izpalīdzība, un tajā pašā laikā nekādas atkāpes no pamatuzdevumiem, kas uzlikti. Milzīgs gandarījums, ka tu to paveic.”

Šoreiz mugurā nevis zemessarga, bet gan speciāls policijas formas tērps un ekipējums. Kā paskaidro zemessargs Artis Gulbis, ir jātrenējas apturēt vardarbīgas masu demonstrācijas: “Ņemot vērā kovidlaiku un to, ka policijas spēki ir ierobežoti, Zemessardze nāk palīgā arī tad, kad komandantstunda noteikta. Mums apmācība vērsta uz to, ja nu notiek lielāki nemieri, agresīvāki pūļi vai demonstrācijas, vai kaimiņvalsts, kas mums austrumos, kas mums te mēģina kaut ko provocēt. Viņi arī sūta savus cilvēkus iekšā, kas mēģina uzkurināt. Un, kā mēs zinām, nav tālu jāmeklē. Mēs paskatāmies Ukrainā, Eiromaidans. Pēc visām demonstrācijām tūliņ atnāk un atņem viņiem Krimu. Vai Gruzijā tāpat bija kādas demonstrācijas, un uzreiz kaimiņvalsts ir iekšā. Viņi izmanto šādas situācijas, un, lai mēs spētu savu valsti noturēt un savu neatkarību saglabāt, – ir jāpiedalās.”

Artis Gulbis Zemessardzes mācībās
Artis Gulbis Zemessardzes mācībās

Šāds militārs treniņs nav viegls. Kā atzīst ārsts: “jābūt gatavam tam, ja neprecīzi izpildīsi vingrinājumu, un neaizsargāsi sevi un biedrus no lidojoša akmens vai sitiena, tas var beigties ar pārsistu degunu.”

Pēc katra vingrinājuma pilnā ekipējumā, neliela pauze. Visiem slauka sviedrus: “Toties būs laba sajūta, ka kāds posms ir iziets un padarīts darbs. Sevis un valsts labā. Kas tad cits mūs aizstāvēs. Ja ne mēs paši.”

Stājoties Zemessardzē Artis Gulbis izvēlējās nevis medicīnas rotu, kas šķirstu piemērotāk ārstam, bet gan kājnieku rotu.

"Esmu ļoti patriotisks cilvēks. Tas dod milzīgu patriotismu. Mēs savu valsti gadu simtiem esam uztvēruši kā reģionu, kuru vienmēr daudzi ir kārojuši iegūt. Man tas ļoti palīdz, ka es pats varu piedalīties. Otra lieta - milzīgs biedriskums. Mans ķirurga darbs tomēr ir individuāls. Strādāju ar pacientiem, bet pats pieņemu lēmumus. Pats domāju - kā darīt, kā operēt. Trešā lieta ir milzīga disciplīna. Man medicīnā kā ārsta profesijā arī ir disciplīna, bet nu tik liela, tik precīza un bezierunu pakļaušanās kā Zemessardzē nav. Tās visas ir lietas, kas, manuprāt, padara labāku cilvēku,” uzsver Gulbis.

Līdz šim ar militārām lietām ķirurgam nav bijusi darīšana. 1990. gadā 17 gadus veco medicīnas studentu padomju armijā neiesauca, jo Latvija jau bija pasludinājusi neatkarību. Izkrita dienests arī Latvijas armijā.

Artis Gulbis atceras: “80. gados, skolā ejot, mums bija neliela militārā mācība, mazliet ar mazkalibra šauteni, gaisa šauteni bija jāpašauj, mazliet mācīja par to militāro. Bet kaut kur iekšā tas mazliet sēdēja, ka kaut kas iztrūkt, ka kaut kas pazudis no tāda vīrieša attīstības cikla. Tas man mazliet visu laiku kaut kur kremta. Es domāju... kaut ko vajadzētu darīt, jo, manuprāt, tas tomēr ir ļoti svarīgi vīrietim.”

Lai treniņos saudzētu rokas, ķirurgs velk vairākus cimdus.

“Ieroči ir jātīra, un man atļauj cimdus vilkt. Es divus pārus velku. Mums ir ziemas cimdi. Vairāku veidu cimdi. Lai es rokas nebojāju vai, teiksim, nesaskrāpētu, lai nekas nenotiek. Bet nenoliegšu, ka svētdienas vakarā es ļoti cītīgi rokas mazgāju jebkurā gadījumā – vai bijuši cimdi vai nav.” 

Zemessardzē ārsts aizvadījis divas fiziski smagas brīvdienas.

“Pirmdien man ir tā – stāvu operācijā pie mikroskopa un operējam. Kolēģi saka – nu, jā... pirmdiena sākas, visiem grūti. Es saku – nē, eesmu atnācis kā uz atpūtu! Fenomenāla sajūta! Es nekad nevarēju iedomāties, ka Zemessardze var iedot tik daudz pozitīvu emociju nu dažādos aspektos. Man ir spēks. Man ir pacilājums. Man ir vēlme cīnīties, vairāk darīt. Tā kā tādu lādiņu dabū uz tās milzīgās patriotiskās gaisotnes un tā latviskā fona, kas man, piemēram, Rīgā, brīžiem ļoti pietrūkst."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti