Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Atpūtnieki dodas uz Jūrmalu

Panorāma

Panorāma

Migrējošās zosis no tīrumiem atbaidīs šaujot

Šogad kompensācijas lauksaimniekiem par zosu noēstiem tīrumiem būs tuvākas reālajiem zaudējumiem

Lai atturētu migrējošo putnu barus no sējumiem, lauksaimnieki arī šajā pavasarī izņēmuma kārtā zosu atbaidīšanai var izmantot bisi. Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP) vēl var pieteikties atļaujām zosu nomedīšanai. Šogad mainījusies zaudējumu atlīdzināšanas kārtība. Kompensācijas par zosu noēstiem tīrumiem būs taisnīgākas un tuvākas reālajiem zaudējumiem, jo vairs netiek noteikts maksimālais kompensācijas slieksnis.  

Debesis ņirb no gājputniem. Pēc garā nogurdinošā ceļa tie nolūko vietu, lai atpūstos un barotos. Pērnajos rugājos zosis meklē sadīgušus graudus un  asnus.

Palienēs un blakus tīrumos pulcējas tūkstošiem zosu. Kurzemē kādam saimniekam zosis jau nobradājušas un noēdušas vismaz 10 hektārus ziemas kviešu.

Šis ir otrais gads, kad lauksaimnieki drīkst, kā juridiski noformulēts noteikumos, letāli atbaidīt zosis. Tas nozīmē, kādu zosi no bara nošaujot. Kopumā Latvijā nomedīt drīkst 1000 putnu, un šaut drīkst tikai ar DAP atļauju.

Atļauju nomedīt zosis šobrīd pieprasījušas 130 saimniecības. 

To var pieprasīt zemnieki, kuri audzē zosu iecienītās kultūras - piemēram, ziemas kviešus, miežus, pupas, zirņus, kukurūzu, un kuru platības gājputni tiešām izposta. Atļaujas būs spēkā līdz 15. maijam. 

DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode norādīja: “Visām saimniecībām ir piecu putnu limits, un ja to sasniedz, tad pēc tam ir iespējas vēl piecus klāt līdz atļaujas derīguma beigām. Pēc pagājušā gada pieredzes mēs secinājām, ka reti kurš bijis spējīgs vairāk par 5 putniem iegūt, bija tikai dažas saimniecības. Kopējais skaits no tām 1000 bija 70.”

Eiropas Padomes direktīva par savvaļas putnu aizsardzību aizliedz pavasarī medīt migrējošos putnus. Taču, ir paredzēts izņēmums gadījumos, ja tiek nodarīti būtiski postījumi lauksaimniecībai, nav citu efektīvu metožu, un ja tas nekaitē sugas populācijai. Nav daudz valstu, kuras izmanto šo izņēmumu.

“Par katru atļauju izsniegto, par katru iegūto zosi mums ir jāatskaitās. Tas tiek skrupulozi pārbaudīts. (..) Tāda vienkārša šaušana kā medības pavasarī nozīmē, ja kaut ko tādu mēs atļautu, tad rudenī varētu kost pirkstos ar to, ka nomedījamo zosu būtu krietni mazāk. Jo tā zoss, ko pazaudējam pavasarī, ir principā 7 zaudētas zosis rudenī. No ieguvumu viedokļa,” skaidroja Strode.

Pērn, izskatot pieteikumus par postījumiem augkopībā, DAP par pamatotiem atzina 62 gadījumus.

Kompensācijās kopumā tika izmaksāti 372 000 eiro. Līdz šim spēkā bija nosacījums, ka atbalsta apmērs 3 gadu periodā vienam saņēmējam nedrīkstēja pārsniegt 30 000 eiro. Un, ja zemnieks pirms tam jau bija saņēmis kompensāciju, tad nākamajā gadā tā nepienācās.

“Tagad ir uztaisīts taisnīgāk. Ministrijas ilgstoši saskaņoja izmaiņas ar Eiropas Komisiju. Un ja ir nopostīts, nav vairs sliekšņa līdz kuram var maksāt,” atzīmēja DAP pārstāve. 

Tagad kompensācijas apjoms ir 80% no zaudējumiem, un to izmaksās katru gadu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt