“Latvietis pēc savas būtības ir zemnieks. Un, ja viņam atņem šo iespēju pašam audzēt, tad viņš jau ir diskomfortā. Ceļot nevar, pulcēties nevar,” norādīja dārzniecības “Neslinko” saimniece Elga Bražūne.
Viņa nodarbojas ar stādu audzēšanu. Uztur vietējo sēklu kolekciju, un kā kolekcionāre viņa drīkst sēklas arī pārdot.
“Sēklas un zeme šodien ir jau pirmās nepieciešamības prece, ja vēlāmies kaut ko izaudzēt. (..) Šodien un rīt labākas sējas dienas. Šodien sagatavosimies un rīt sēsim. Tieši pipariem laiks sējai. (..) Daudziem jau ir pēdējas sējas termiņš. Puķītēm daudzām jau ir nokavēti šie termiņi,” sacīja Bražūne.
Interese par sēklu iegādi aizlieguma laikā bijusi daudz lielāka nekā citus gadus.
Dārzniece skaidroja: “Ļoti daudzi zvanīja un interesējās, vai mēs netirgojam arī zemi. Sēkla ir viens, bet, ja nav zemes, kur sēt, ko tad darīt?”
Viņa atzina: “Sākās ar janvāra pirmajam dienām. Tā kā jau pagājušā gadā mums darbojās e-veikaliņš, tad mēs arī jutām, ka tie pasūtījumi nāca viens pēc otra. Un varēja just, ka cilvēki domā ne tikai par audzēšanu siltumnīcā, bet arī par to, ka ir palodzes, balkoni, terases, kur varētu audzēt gan tomātus, gan papriku.”
“Aktīvāk sāk no janvāra. Jo tad cilvēki sāk plānot, ko viņi grib ēst un ko grib redzēt ziedam vasarā. Lai nebūtu jāstāv rindās aprīlī, tad jau savlaicīgi mēģina iegādāties agrās kultūras, it sevišķi, lai savlaicīgi būtu ko sēt,” skaidroja SIA “Kurzemes sēklas” valdes priekšsēdētājs Andris Kiršentāls.
Lielie sēklu tirgotāji atzīst – tas bija smags laiks. Veikali slēgti, bet algas, īre un nodokļi jāmaksā.
Sēklas pakotas, sūtītas uz Lietuvu un Igauniju, kur tās tirgot varēja.
“Šajos divos mēnešos bija pieaugums pasūtījumiem internetā. Bet ar pagājušo nedēļu pieklusa, jo tiešām gaidīja, ka ar šo nedēļu varēsim tirgot sēkliņas veikalā. Jo tomēr dzīvu cilvēku, dzīvu kontaktu nevar aizstāt. Vienmēr kāds jautās – kas jums šogad jauns? Un uz to var atbildēt tikai mūsu pārdevēji, kad cilvēks ir veikalā,” atzīmēja Kiršentāls.
Taču, kamēr sēklu paciņas bija aizliegtā prece, daudzi sapni par kāroto puķi vai tomātu centās piepildīt, pērkot sēklas internetā un pasūtot no ārzemēm. Taču, kā brīdina speciālisti, tas ir kā pirkt kaķi maisā. Liels risks. Nekad nevar zināt, kas izaugs. It sevišķi, ja sēklas pirktas trešajās valstīs, Ķīnā un citās Āzijas zemēs. Sēklas var būt slimas un inficētas ar kaitēkļiem.
Valsts augu aizsardzības dienesta speciāliste Agita Pence norādīja: “Un organismi, kas ir [šajā] reģionā, atnākot uz šejieni, daudz bīstamāki ir mums. Tie nesavairojas vienā gadā, un bīstamība var parādīties pēc vairākiem gadiem. (..) Jāpievērš uzmanība paprikai un tomātiem. Atklāta ļoti bīstama vīrusa slimība. Tomātu brūnplankumainības vīruss, kas viegli izplatās. Kā cilvēkiem vīrusi viegli izplatās, tā arī augiem – ar rokām, instrumentiem.”
Valsts augu aizsardzības dienests atgādina, ka sēklām no trešajām valstīm jābūt līdzi fitosanitārajam sertifikātam, ko izsniedz attiecīgās valsts iestādes, kas apliecina, ka sēklas ir pārbaudītas un veselas. Tirgotāji aicina dārzkopjus pirms došanās uz veikalu sastādīt sarakstu, lai pie sēklu plaukta nav ilgi jādomā un jādrūzmējas.