Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Lielbritānijā gatavojas ierobežojumu atcelšanai

Panorāma

Veloceliņa plaisas labos šovasar

Sāk ziedēt pasaulē lielākā krokusu kolekcija

Sāk ziedēt pasaulē lielākā krokusu kolekcija, tostarp reta rozā sīpolpuķe

Pirmie pavasara vēstneši klāt. Šur tur dzirdami cīruļu treļļi un piesaulītē zied pirmās sniegpulkstenītes. Un pavisam noteikti pavasaris jau ienācis puķkopja un selekcionāra Jāņa Rukšāna saimniecībā Raiskuma pagastā. Tur no ziemas miega izlīduši un pumpurus atver neredzētu krāsu un toņu krokusi. Uzziedējis īsts krokusu pasaules brīnums – rozā krokuss.

Lai krokusi labi ziedētu, tiem vajag ziemu, un  šogad tāda bija, saka Jānis Rukšāns. Pirms nedēļas krokusiem noņēmis siltinājumu, aplējis un nu – pumpuri lien ārā jau 100 sugām.

"Neparastākie šobrīd ir divi. Viens ir tas unikālais rozā krokuss. Rozā un sarkanās krāsas krokusos nav. Principā nav. Un kā Vidusāzijā baltam krokusam trīs reizes uzradās mutācija!? Izveidojusies un zied, to ir grūti pateikt. Un viens no šiem rozā sīpoliņiem ir pie manis. To man atsūtīja no Kirgīzijas. Cilvēks, kas viņu bija atradis," stāstīja Rukšāns. "Otrs ir manis paša sēklaudzis. Tas ir krokusiņš, kurš no šī dzeltenā..  pēkšņi starp tā sēklām viens parādījās pilnīgi balts ar melnu muguriņu. Pašlaik ir redzams pumpurā. Tie melnie pumpuri."

Jāņa Rukšāna krokusu kolekcijā pavisam ir ap 1700 botānisko paraugu.

Kā atzinuši speciālisti no citu valstu botāniskajiem dārziem, šī ir lielākā un labākā krokusu kolekcija pasaulē. Aizraušanās ar sīpolpuķēm ir Rukšāna mūža darbs. 

"Pirmo krokusu ieraudzīju, kad iestājos mācīties Bulduru tehnikumā. Tur akmens dārzā bija krokuss, ko es ieraudzīju. Man mute palika vaļā, ieraugot tādu puķīti," stāstīja puķkopis.

No kurienes tik sīpoli nav vesti! Kopš 20. gadsimta septiņdesmitajiem gadiem selekcionārs regulāri dodas ekspedīcijās uz kalniem Vidusāzijā, Krimā, Tālajos Austrumos, Turcijā, Grieķijā, lai savvaļā atrastu un aprakstītu kādu jaunu sugu. Pērn un šogad iecerētās ekspedīcijas izjuka pandēmijas dēļ.

Līdz ar ziedu atvēršanos nu ir darba pilnas rokas. Jāapraksta jaunās sugas, lai tās būtu zināmas zinātnei.

"Tā ir smalka padarīšana. Tur ir jāskatās ar lupu. Jāredz mazākas morfoloģiskās pazīmes,  piemēram, vai putekšnīcas kātiņi ir ar matiņiem... Izcilnīši, papilas uz putekšņu lapu kātiņiem, tas ir lieliski. Laba pazīme.  Diezgan daudz paraugu, kas vēl nav identificēti un pie kuriem ir jāstrādā un jāskatās. Gadi iet, un kļūst arvien grūtāk to darīt," atzina Rukšāns.

Jānis Rukšāns atklājis un aprakstījis ap 50 sugu.

"Sacensība notiek. Divi vācieši, kas strādā pie jaunu sugu meklējumiem, viņi ir aprakstījuši vairāk nekā es, jaunas sugas atraduši. Viņi visu tur ļoti lielā noslēpumā, ko viņi dara. Vai tad es esmu vainīgs, ka es aizbraucu uz to pašu salu, kur viņi ir bijuši, ievākuši?

Es arī ieraugu to pašu krokusu.. un es, izrādās, esmu nopublicējis ātrāk. Es viņiem vairākas reizes pogas esmu izgriezis tādā veidā," sacīja puķkopis.

Zināšanas par krokusiem viņš apkopoja grāmatā ''Krokusu pasaule'', kas bija veltījums Latvijai simtgadē. Monogrāfija saņēma Latvijas Zinātņu akadēmijas atzinību par izciliem sasniegumiem bioloģijā. Un nupat Rukšāns izdevis jaunu grāmatu. Par piedzīvoto ekspedīcijās un dārgumiem – jaunām sugām, ko atklājis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Dārzs un mājas
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt