Baltkrievijas cietumā ieslodzītais cilvēktiesību aizstāvis Aless Beļackis, kurš piektdien tika apbalvots ar Nobela Miera prēmiju, vienmēr ir uzsvēris, ka Eiropa nedrīkst upurēt demokrātijas principus un atkāpties no cilvēktiesību prasībām politisku, ekonomisku vai citu labumu dēļ.
Autora ziņas
Lai Ukrainas karavīri ierakumos varētu sasildīties, bet iedzīvotāji, kuri palikuši bez elektrības, varētu vismaz uzvārīt tēju, brīvprātīgie Latvijā sākuši jaunu palīdzības akciju – liet ierakumu sveces, kam vajadzīgas tukšas tīras konservu bundžas, parafīns un gofrēts kartons. Blindāžas sveču izgatavošanā iesaistās gan privātpersonas, gan uzņēmumu darbinieki.
Baltkrievu disidenti, kuri no Aleksandra Lukašenko režīma vajāšanas ir patvērušies ārzemēs, var zaudēt Baltkrievijas pilsonību. Baltkrievijas varas iestādes nodomājušas ieviest izmaiņas pilsonības likumā. Režīms arīdzan gatavojas izsludināt amnestiju tiem oponentiem, kuri sēž cietumos. Taču tā, visticamāk, ir viltus spēle.
Ilgi gaidītā un pat atceltā Latvijas Dabas muzeja sēņu izstāde divās dienās izrādīs 135 sēņu sugas. Turklāt pat tādā sēņu trūkuma gadā, kāds bijis šoruden, izdevies atklāt arī jaunu sēņu sugu, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" pastāstīja mikoloģe Inita Dāniele.
Mobilizācija neatrisinās Kremļa problēmas Ukrainā, bet gan vēl vairāk saasinās pašas Krievijas problēmas un vairos gruzdēšanu sabiedrībā un elites grupās, kas ar laiku var izvērsties atklātā konfliktā. Tā uzskata Krievijas politologs Dmitrijs Oreškins, kurš ir pametis Krieviju un tagad dzīvo Latvijā.
Aprit divi gadi, kopš Minskā pēc plašajiem protestiem sākās demonstrantu vajāšana, kādu vēl nekad nebija pieredzējusi Baltkrievija. Tas parādīja Aleksandra Lukašenko režīma brutalitāti un naidu pret oponentiem. Tūkstošiem demonstrantu tika aizturēti, pazemoti piekauti un ieslodzīti cietumos. Kopš tā laika Lukašenko režīms ir tikai kāpinājis un kāpinājis represijas pret režīma kritiķiem. Daudzi baltkrievi rada patvērumu Latvijā.
24. augustā Ukraina atzīmē savu Neatkarības dienu, bet pavisam citā gaisotnē, jo aprit seši mēneši, kopš Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Sākot iebrukumu Ukrainā, Krievijas vadība cerēja pāris dienu laikā ieņemt galvaspilsētu Kijivu un pilnībā salauzt ukraiņu pretošanos. Taču krietni pārvērtēja Krievijas armijas spējas un daudz par zemu novērtēja Ukrainas gatavību pretoties okupantiem.
Šodien – tieši pusgadu pēc Krievijas uzsāktā kara pret Ukrainu – Ukraina atzīmē savu Neatkarības dienu. Pēc 1991. gada augusta puča izgāšanās Padomju Savienībā pirms 31 gada tā atnesa brīvību arī Ukrainā. Ukrainas neatkarības pasludināšanas aktu Augstākā Padome Kijivā pieņēma 1991. gada 24. augustā. Pēc Kijivas Krievzemes laikiem tūkstoš gadu senā pagātnē Ukraina kā atsevišķa valsts bija pastāvējusi vien trīs gadus.
Vējā plīvojošas smilgas, dāliju bumbas, plūstošas ziedu upes un paklāji, kas pilsētas atmosfērā ienes dabu un mieru. Lai noteiktu, kura ir galvaspilsētas skaistākā un videi atbilstošākā dobe, Rīgas dārznieki katru gadu mērojas spēkiem vasaras puķu dobju parādē, un 2022. gadā par skaistāko atzīta dobe Uzvaras parkā.
Turpinoties Krievijas agresijai Ukrainā, Latvijas iedzīvotāji ar Aizsardzības ministrijas un “Ziedot.lv” atbalstu nolēmuši ziedot kaujas drona “Bayraktar” iegādei no Turcijas, lai to dāvinātu Ukrainai, informēja iniciatīvas autori.
Lai uzlabotu Baltijas mencu populāciju, Zviedrija sākusi jūrā ielaist miljoniem mencu kāpuru. Vairāku gadu projektam atvēlēti 50 miljoni kronu. Lai gan jau pāris gadu ir aizliegta mencu komerciālā zveja, nekas neliecina, ka šo zivju jūrā kļūtu vairāk. Baltijas mencu populācija ir dramatiski samazinājusies kopš 1980. gadiem.
Eiropas Komisija pagājušajā nedēļā ieteica Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu Gruzijai vēl nedot, to darīt tikai pēc tam, kad būs izpildījusi noteiktus kritērijus. Tbilisi tikšot rekomendēta "Eiropas perspektīva". Taču Gruzijā ar to nav mierā. Tā baidās, ka paliks viena pret vienu ar Krieviju.