Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Riepu gumiju varētu izmantot ceļu būvē

Pēc RTU zinātnieku tehnoloģijas ceļu būvē izmēģinās pārstrādātu riepu gumiju

Vecās riepas varētu atgriezties tur, kur tās nodeldētas, – uz autoceļiem. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) zinātnieki meklē risinājumu, kā uzlabot Latvijas ceļu kvalitāti un vienlaikus samazināt nolietoto riepu kalnus. Šovasar kādā ceļa posmā eksperimentālā kārtā varētu ieklāt asfaltbetonu, kura sastāvā iestrādātas gumijas granulas no vecām riepām. 

RTU zinātnieki izstrādājuši un testē jaunas receptes bitumenam – līmei, kas asfaltbetonā satur kopā šķembas. Ceļu būvētāji bitumenam parasti pievieno specifiskus polimērus, lai ceļa segums būtu noturīgāks pret plaisām un risēm.

Zinātnieki piedāvā polimēru aizstāt vai kombinēt ar gumijas granulām, ko iegūst, pārstrādājot nolietotas riepas. Kā rāda pētījumi, ar gumiju modificēts bitumens kvalitātes ziņā ir konkurētspējīgs.

"Gumiju varam izstiept un atlaist, un tā atgriežas atpakaļ. Elastības efekts. Bitumenu nevaram izstiept, tas pārtrūks," stāstīja RTU Ceļu un tiltu katedras vadošais pētnieks Viktors Haritonovs. "Līdz ar to, papildinot bitumenu ar gumiju, mēs ļaujam bitumenam kļūt elastīgam, staipīgākam. Staipīgums, ja pārnesam uz ceļu, nozīmē, ka [segums] būs risu noturīgs. Automobilis noslogos, radīs deformāciju – iesēdumu, bet [virsma] atleks atpakaļ un rise neveidosies. 

Uzlabojas arī ceļa seguma elastība temperatūras svārstībā – neveidojas plaisas, jo pēc atslodzes tas atgriežas sākotnējā stāvoklī.  

Ja polimērs maksā 4000 eiro tonnā, tad gumijas granulas apmēram 120–150 eiro, uzsvēra Haritonovs. "Redziet, kāda ir starpība cenu ziņā. Līdz ar to tas ir konkurējošs risinājums," viņš piebilda.

Receptes izstrādāšanā spēkus apvienojuši RTU Ceļu un tiltu katedras speciālisti un polimēru materiālu un tehnoloģiju pētnieki.

Pētījums rit sadarbībā ar Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociāciju. Gumijas izmantošana asfalta ražošanā nav nekas jauns – pasaulē metode zināma jau 70 gadu, taču attīstās pielietotās tehnoloģijas. Līdz šim Latvijā gumiju ceļu būvē neizmantoja. Viens no iemesliem – nebija piemērota izejmateriāla. Pašlaik jau ir rūpnīcas, kas var nodrošināt atbilstošas kvalitātes riepu gumiju.

"Ja, piemēram Eiropas Savienība arvien lielāku uzsvaru liks uz zaļo iepirkumu, tad varbūt ceļiniekiem liks uzsvaru, ka asfaltbetons jāpadara "zaļāks"," tehnoloģiju perspektīvas iezīmēja Haritonovs. "Izmantojot atkritumus, mēs padarām vidi zaļāku. Ceļiniekiem ir interese zaļo risinājumu piedāvāt Latvijas tirgū."

Augustā recepti pārbaudīs praksē – ieklās apmēram puskilometru garu ceļa posmu. Šobrīd notiek sarunas ar pašvaldībām un pagastiem, kur tas varētu būt. Ceļa posmam jābūt ar intensīvu smago automobiļu satiksmi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt