Grieķijas parlaments tomēr atbalstīja premjera Alekša Cipra un starptautisko aizdevēju iepriekš panākto vienošanos jauna aizdevuma piešķiršanai apmaiņā pret sāpīgām reformām.
Autora ziņas
Grieķijas iedzīvotāji ir neizpratnē par kreisi radikālās valdības un tās premjerministra Alekša Cipra krasu viedokļa maiņu. Premjers, kas sešu mēnešu garumā ir torpedējis pārrunas ar starptautiskajiem aizdevējiem un pirms deviņām dienām aicinājis referendumā balsot „pret” to prasībām, pēc smagajām vienas nakts pārrunām uzstāj uz pretējo. Viņš paziņojis, ka aizdevēju prasību izpildīšana ir vienīgais veids, kas nodrošinās valsts palikšanu eirozonā un novērsīs ekonomikas katastrofu.
Neskatoties uz panākto vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par jaunu finansiālās palīdzības programmu, Grieķija otrdien nav veikusi jau otro maksājumu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), dzēšot jau esošos parādus. Savukārt Latvijas premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība") otrdienas rītā atgādināja, ka Grieķijas "nē" reformām nozīmēs šīs valsts izstāšanos no eirozonas, jo jaunu sarunu nebūs.
Svētdien Grieķijā notika referendums, kurā valsts iedzīvotājiem bija jāsaka "jā" vai "nē" starptautisko aizdevēju nosacījumiem, kuri grieķiem ir jāpieņem un jāīsteno, lai finanšu grūtībās nonākusī valsts arī turpmāk varētu saņemt aizdevēju finansējumu. Saskaņā ar balsotāju aptaujām vairākums noraidīja aizdevēju priekšlikumus valsts ekonomikas glābšanai.
Starptautiskie aizdevēji Grieķijai izvirzījuši vairākas prasības, no tām būtiskākās:
- Sociālās aprūpes sistēmas reforma, tostarp ģimenes pabalstu sistēmā. Tādējādi plānots ik gadu ietaupīt 0,5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP);
- Reformēt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmu: PVN standartlikmi – 23% - piemērot vairākām līdz šim ar PVN neapliktām precēm un pakalpojumiem un atcelt PVN atlaides Grieķijas salām;
- Palielināt uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi no 26% līdz 28%;
- Līdz 2022.gadam paaugstināt pensionēšanās vecumu no pašreizējiem 58 gadiem līdz 67 gadiem. Līdz 2019.gada beigām pakāpeniski pārtraukt maksāt pensiju piemaksas;
- Paaugstināt sociālās apdrošināšanas iemaksas no 4% līdz 6%
- Samazināt militāros tēriņus par 400 miljoniem eiro;
Kopumā reformu plāns paredz, ka Grieķijas budžets būs ar 1% - 3,5% pārpalikumu no IKP laikā no 2015.līdz 2018.gadam.
Grieķijā vēlētāji svētdien piepilda vēlēšanu iecirkņus, lai referendumā atbalstītu vai noraidītu starptautisko aizdevēju piedāvātos stingros taupības pasākumus. Lai arī cilvēki stāv rindā pie vēlēšanu urnām, kopumā balsotāju aktivitāte ir salīdzinoši zema.
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) oficiāli apstiprinājis, ka Grieķija savlaicīgi nav samaksājusi 1,6 miljardu eiro lielu parādu, kļūstot par pirmo attīstīto valsti, kura neizpildīja savas saistības pret SVF, bet trešdien pēcpusdienā Grieķijas premjers Aleksis Ciprs ir izteicis jaunu piedāvājumu starptautiskajiem kreditoriem.
Pat zinot, ka Eiropā viņus sagaida noraidoša attieksme, bēgļi ik dienu riskē ar savām un ģimenes locekļu dzīvēm cerībā uz labāku dzīvi. “Tas varētu būt es, tas varētu būt tu” – tāds ir nosaukums Atēnās notikušajai mākslas izstādei, kas veltīta Starptautiskajai bēgļu dienai.
Saspringtās sarunās aizvadīta pagājusī nakts Eiropas Savienības samitā, kurā tika apspriests Grieķijas glābšanas plāns. 22.jūnija vakarā iepretim Grieķijas parlamenta ēkai pulcējās tūkstošiem grieķu iedzīvotāju, kuri vēlējās izteikt atbalstu valsts palikšanai eirozonā.
Jaunā Rīgas teātra (JRT) izrāde “Soņa” guvusi plašu skatītāju atzinību Atēnu un Epidavra teātra festivālā, kas norisinājās Grieķijas galvaspilsētā.
Mēnešiem ilgās Grieķijas valdības pārrunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, kas vēl aizvien nav vainagojušās ar rezultātiem, uztur spriedzē grieķu sabiedrību. Īpaši uztraukušies par savu nākotni ir vecāka gadagājuma cilvēki, jo pensiju apcirpšana ir viens no karstajiem apspriešanas jautājumiem.
No zibens spēriena Grieķijas salā Krētā pagājušās nedēļas piektdienā, 29.maijā, smagi cietusi Latvijas valsts piederīgā, šāda informācija nonākusi Latvijas Radio rīcībā. 30 gadus vecā sieviete tagad atrodas intensīvās terapijas palātā Venizelion slimnīcā, kas ir grieķu salas galvaspilsētā Iraklijā. Pirmdien, 1.jūnijā, viņai veikta operācija. Pēc ārstu novērtējuma sievietes stāvoklis pašlaik ir stabils, lai arī jebkādas prognozes pagaidām netiek izteiktas.
Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs trešdien dodas divu dienu vizītē Maskavā, kuras laikā paredzēta tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Vizītes oficiālais mērķis ir divpusējo ekonomisko un kultūras sakaru pastiprināšana, kā arī Eiropas savienības (ES) un Krievijas attiecību apspriešana. Iespējams, tiks pārrunāta Krievijas embargo atcelšana attiecībā uz grieķu augļiem. Tomēr pagaidām nav skaidrs, kāds būs šīs tikšanās praktiskais iznākums.
Grieķijas jaunās kreisās valdības pārstāvji nolēmuši slēgt visus imigrantu aizturēšanas centrus. Kopš pagājušas nedēļas katru dienu brīvībā tiek izlaisti desmitiem bēgļu, kas pārsvarā nāk no Tuvo Austrumu un Āfrikas valstīm. Lai arī cilvēktiesību aktīvisti ar prieku uztver šo ziņu, vēl aizvien nav skaidras atbildes uz jautājumu, ko Eiropa darīs ar tik intensīvu migrantu plūsmu. Grieķija sagaida no Eiropas dalībvalstīm lielāku iesaisti problēmas risināšanā.
Grieķijas iedzīvotāji ar prieku uzņēmuši ziņas par panākto vienošanos starp valdību un eirogrupu, kas ļauj Grieķijai izvairīties no bankrota un izstāšanās no eirozonas, un Grieķijas iedzīvotāju atbalsts valdībai tikai vairojas.
Tādu situācijas attīstību prognozē Atēnās notikušajā konferencē “Grieķija pēc vēlēšanām: nākamā diena” analītiķi prognozē, ka Grieķija spēs panākt vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par turpmāku atbalsta sniegšanu. Taču tas notiks uz aizdevēju, nevis aizņēmēju noteikumiem. Un tas nozīmē, ka atteikties no taupības un arī starptautiskās kontroles Grieķijai neizdosies.
Eiropas jaunais Če Gevara – tā žurnālisti nodēvējuši Grieķijas jauno premjerministru Aleksi Cipru, kurš ir gados jaunākais premjers Grieķijā pēdējā pusotra gadsimta laikā. Kreisi radikālās partijas „Syriza” vadītājs, aizvadot pirmo darba nedēļu valdības vadītāja amatā, demonstrējis savu gatavību lauzt priekšstatus, tradīcijas un arī noteikumus, kas raksturīgi gan Grieķijas, gan arī Eiropas politiķu kultūrai.
Nacionālistiski noskaņotā taupības pretinieku partija „Neatkarīgie grieķi” paziņojusi, ka ir gatava iesaistīties koalīcijā ar vēlēšanās uzvarējušo galēji kreiso partiju „Syriza”. Kā ziņo aģentūra AFP, pēc šī rīta tikšanās ar „Syriza” līderi Cipru, partijas „Neatkarīgie grieķi” vadītājs Panoss Kamens paziņoja, ka „Grieķijai ir jauna valdība”, un viņa partija atbalstīs jauno premjerministru. Viņš piebilda, ka Aleksis Ciprs dosies pie Grieķijas prezidenta un vēlāk paziņos par jauno valdību, vēsta grieķu mediji. Abām partijām parlamentā kopā ir 162 deputātu vietas no 300.
Svētdien Grieķijā notikušajās parlamenta vēlēšanās uzvarējusi kreisi radikālā partija “Syriza”. Pret taupības politiku noskaņotais politiskais spēks saņēmis 36,3% balsu jeb gandrīz pusi no parlamenta mandātiem.
Svētdien notiekošās Grieķijas parlamenta vēlēšanas sauc par vēsturiskajām, jo pirmo reizi kopš diktatoriskā režīma gāšanas 1974.gadā grieķi var mainīt savas politiskās simpātijas un nobalsot nevis par divām centriski orientētām partijām - „Jaunā demokrātija” un „PASOK” -, bet gan par kreisi radikālo partiju apvienību „Syriza”.
Grieķijā svētdien aptuveni 10 miljoni iedzīvotāju izšķirs savas valsts politisko un arī ekonomisko likteni. Balsošana sākās pulksten septiņos no rīta un beigsies septiņos vakarā. Par iekļūšanu parlamentā cīnās 22 partiju kandidāti. Lai sasniegtu savu mērķi, partijām jāpārvar trīs procentu vēlēšanu barjera. Aptaujas liecina, ka tas ir pa spēkam septiņiem politiskajiem spēkiem.
Grieķiju ir pārņēmis priekšvēlēšanu drudzis. Jau svētdien nepilni desmit miljoni grieķu varēs doties pie vēlēšanu urnām un ievēlēt savu interešu aizstāvjus valsts parlamentā. Šī izvēle būs Grieķijai izšķiroša ne vien politiskajā, bet arī un, iespējams, pat lielākā mērā - ekonomiskajā lauciņā.
Kas kopīgs diviem fotogrāfiem – viens nāk no Dienvideiropas, otrs no Eiropas Ziemeļiem? Daudz vairāk nekā varētu šķist no pirmā acu uzmetiena. To apliecina Atēnās atvērtā fotogrāfiju izstāde „Atēnas reiz divi” (“Athens X2”). Izstādes līdzautori – Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Grieķijā Ivars Pundurs un grieķu fotogrāfs Tasos Venecanopuls.
Grieķija atkal atgriezusies starptautiskās uzmanības centrā ar jautājumu, vai tā spēs noturēties finanšu rāmjos un pabeigt starptautiskās palīdzības programmu. Bet ierindas Grieķijas iedzīvotāji krīzi atceras kā murgu un vaino politiķus situācijas noklusēšanā. Tāpat viņi skeptiski par Grieķijas spējām nostāties uz kājām un arī kritizē jauniešu nevelēšanos strādāt.
"Ar savu dzīvi atvadījos vairākkārt,” tā par traģēdiju uz prāmja "Norman Atlantic" Adrijas jūrā stāsta ne viens vien izdzīvojušais.
Kamēr lielākā daļa Eiropas valstu iedzīvotāju atpūšas un svin Ziemassvētkus, nemierīgas šīs dienas izdevušās grieķu politiķiem. Jau pirmdien valsts parlamentam būs jāizšķiras, vai nu ievēlēt Grieķijas prezidentu vai arī liegt esošajam kandidātam Stavrosam Dimam šādu iespēju un tādējādi dot startu ārkārtas parlamenta vēlēšanām.
Grieķijas četrus gadus ilgušajai starptautiskā aizdevuma programmai nu varētu būt redzams gals. Valsts finanšu rādītāji virzās uz augšu, budžeta skaitļi apsteidz aizdevēju plānotos, turklāt pēc četru gadu pārtraukuma Grieķija atgriezās finanšu apritē, pārdodot savas obligācijas starptautiskajā tirgū. Pozitīvo gaisotni vēl šīs nedēļas sākumā veicinājis arī eirozonas finanšu ministru lēmums tehniski pagarināt šīs valsts glābšanas plānu uz diviem mēnešiem, taču Grieķijas premjerministra lēmums izsludināt pirmstermiņa prezidenta vēlēšanas atkal atgriezis valsti krīzes asākajā saspīlējuma līmenī.
Vēlēšanu iecirkņi sestdien atvērti arī ārzemēs. Grieķijā iespēju nobalsot par savu politisko favorītu aktīvi izmanto gan tie Latvijas pilsoņi, kas te apmetušies uz dzīvi, gan arī tūristi.
Krievijas noteiktais pārtikas produktu embargo kļuvis par smagu pārbaudījumu Grieķijas zemniekiem un eksportētājiem. Pirms trijām nedēļām, kad Maskava izlēmusi ieviest importa ierobežojumus, Grieķijā atgriezās aptuveni 40 smagās mašīnas, katrā no kurām neizpārdotās 20 tonnas ar persikiem un nektarīniem.
Grieķijas policija ir aizturējusi Latvijas pilsoni aizdomās par dedzināšanas mēģinājumu šīs valsts svētvietā - Atosa kalnā pirms diviem gadiem. Šī ziņa ir plaši izskanējusi Grieķijas medijos, jo postošajā ugunsgrēkā tika iznīcināti 4000 hektāri meža, daudzi vīnogu un olīvu lauki, gājušas bojā bites, aitas un arī desmitiem liellopu. Šobrīd vīrietis ir uz brīvām kājām.
Starptautiskā cilvēktiesību organizācija "Amnesty International" pieprasa Eiropas Komisiju sākt tiesvedību pret Grieķiju par rupju cilvēktiesību aizskaršanu. Savā pēdējā ziņojumā organizācija secinājusi, ka grieķu amatpersonas, kas atbildīgas par robežu sargāšanu, pazemo bēgļus un migrantus, zog viņu personīgās mantas un pakļauj viņu dzīves briesmām. Tā vietā, lai izskatītu iebraucēju dokumentus un izvērtētu, vai viņiem pienākas bēgļu statuss un palīdzība pēc Eiropas Savienības likumiem, vīri formastērpā vienkārši aizved viņus līdz Turcijas robežai un atstāj likteņa varā.
Cīņa par Eiropas Parlamenta (EP) deputāta krēsliem starp grieķu politiķiem ir izgājusi finiša taisnē. Grieķijai ir 21 pārstāvis šajā institūcijā. Šonedēļ partijas sākušas atklāt savus kandidātu sarakstus. Tajos var redzēt daudz jaunu uzvārdu. Aizstāvēt grieķu vēlētāju intereses Briselē pieteikušies daudzi radošo profesiju pārstāvji – pazīstami žurnālisti, spilgti komponisti, režisori, kā arī acīmredzami šoreiz partijas likušas lielāku uzsvaru uz dažādu nozaru ekspertiem. Taču krīze padarījusi iedzīvotājus daudz stingrākus prasībās pret tautas kalpiem.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
