Ciprs esot paziņojis, ka Grieķija ir gatava akceptēt kreditoru piedāvājumus, taču ar nosacījumiem, aģentūru AFP informēja avots Eiropas Savienībā.
Ciprs rakstiski informējis kreditorus, ka Atēnas gatavas akceptēt aizdevēju nosacījumus, taču uzstāj uz dažiem papildus nosacījumiem.
Grieķija piekrītot lielākajai daļai Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera priekšlikumu, taču pēc avota teiktā vēlas “būtiskas izmaiņas”.
Eiropas Parlamenta deputāte no Latvijas Inese Vaidere Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā” sacīja, ka grieķi vēlētos saglabāt 30% nodokļa atlaidi salās.
BBC vēsta, ka runa ir par samazinātas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes saglabāšanu salās. Tāpat grieķi vēlas pakāpeniski samazināt pensiju piemaksas un atlikt pensionēšanās vecuma celšanu. Grieķi piedāvā sākt palielināt pensionēšanās vecumu līdz 67 gadiem no oktobra, bet ne uzreiz.
Starptautiskie aizdevēji – EK, SVF un Eiropas Centrālā banka – uzstāj, lai tiktu atcelti PVN atvieglojumi grieķu salās, līdz 2022.gadam paaugstināts pensionēšanās vecums, kā arī paredzētas sankcijas priekšlaicīgas pensionēšanās gadījumos.
Tāpat starptautiskie aizdevēji cenšas panākt, lai tiktu atceltas pensiju piemaksas, ko saņem gandrīz 200 000 cilvēku, kā arī paaugstinātas apdrošināšanas iemaksas no pašreizējiem 4% līdz 6%.
Vēl aizdevēji prasa pilnveidot PVN sistēmu, nosakot, ka nodokļa pamatlikmi 23% apmērā piemēro vairumam preču, arī restorānu pakalpojumiem. Savukārt pazemināto PVN likmi 13% piedāvāts piemērot pārtikas pamatproduktiem, elektrībai, viesnīcu un ūdens piegādes pakalpojumiem. Pašu zemāko PVN likmi 6% apmērā rosināts piemērot veselības aprūpes pakalpojumiem, arī grāmatām un teātra biļetēm.
Iepriekš Junkers prasīja pieņemt tādu kreditoru piedāvājumu, kāds tas bija piektdien pirms sarunu pārtraukšanas, pretī solot nepieciešamo finansējumu valsts maksātspējas nodrošināšanai.
Grieķijas pensionāri steidz uz bankām
Trešdien, 1.jūlijā, Grieķijā ar valdības rīkojumu atvērts tūkstotis banku filiāles, lai varētu izmaksāt pensijas to saņēmējiem. Žurnāliste Ella Semjonova novēroja, ka pie bankām stāv pensionāru pūļi, un pie bankām ir arī tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, kas seko līdzi kārtībai.
Rindās stāvošie cilvēki, īpaši vecāka gadagājuma, ir uztraukušies par situāciju. Arī kopumā atmosfēra nav pozitīva.
Savukārt pie benzīntankiem nav nav tādas ažiotāžas, kāda bija vērojama iepriekšējās dienās. Bet cilvēki aizvien stāv rindās pie bankomātiem, no kuriem aizvien iespējams izņemt 60 eiro dienā.
Ciprs sola palikšanu eirozonā; Finanšu ministrija aicina balsot pret kreditoru piedāvājumiem
Trešdienas pievakarē Grieķijas premjers Aleksis Ciprs uzrunā tautai televīzijā teica, ka Grieķija paliks eirozonā. Tiesa, vienlaikus pie Grieķijas Finanšu ministrijas ēkas ir izkārts plakāts, aicinot iedzīvotājus balsot "pret" jeb "nē" kreditoru piedāvājumam.
Tikmēr Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis paudis pārliecību, ka eirozonai Grieķijas ekonomikas problēmas būtiski nekaitēs. "Nesenie notikumi ir radījuši ievērojamu nedrošību par Grieķijas un tās ekonomikas nākotni. Mēs atbalstīsim Grieķijas iedzīvotājus un durvis sarunām paliek atvērtas," sacīja Dombrovskis. "Daudz kas liecina, ka pēdējos gados ir veikti svarīgi pasākumi, lai padarītu mūsu ekonomisko un monetāro savienību stabilāku un elastīgāku. Neatkarīgi no notikumu gaitas Grieķijā es esmu pārliecināts, Eiropas Monetārā savienība spēs to pārdzīvot," teica viceprezidents.
Vācijas, kas ir lielākā naudas aizdevēja Grieķijai, kanclere Angela Merkele gan sacījusi, ka nekādas sarunas par jaunu aizdevumu nebūs līdz pat svētdien gaidāmajam referendumam, kad taps skaidrs, vai sabiedrība atbalsta aizdevēju nosacījumus.
Aptaujas rāda, ka joprojām vairāk nekā puse Grieķijas balsstiesīgo pilsoņu varētu iestāties pret nosacījumiem, taču eksperti norāda, kopš šonedēļ aizvērušās bankas, lai ierobežotu masveidīgu naudas izņemšanu no kontiem, pieaug to cilvēku skaits, kuri nav apmierināti ar valdības nostāju un politiku.
LTV "Panorāma" vēsta, ka Grieķijā turpinās manifestācijas, kurās atbalsta gan valdību, gan aizdevēju pozīciju. Tomēr cilvēki cenšas saglabāt ikdienas ritmu. Tikai pie bankām ir manāms satraukums, kur pulcējas plašas ļaužu masas, kuru vidū ir ļoti daudz pensionāru.
Jau ziņots, ka dažas stundas, pirms beidzies parāda atmaksas termiņš, Grieķija lūgusi to pagarināt, taču saņēmusi atteikumu. Eirozonas finanšu ministri otrdienas vakarā atteicās pagarināt aizdevuma programmu Grieķijai un neatsaucās uz aicinājumu noslēgt jaunu vienošanos, kas ietvertu arī jaunu 29 miljardu eiro piešķiršanu ekonomisku sabrukumu piedzīvojušajai valstij.
Eirozonas valstu finanšu ministri jau sestdien nolēma nepagarināt Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu pēc tās pašreizējā beigu termiņa 30.jūnija, reaģējot uz Grieķijas valdības lēmumu 5.jūlijā rīkot referendumu par kreditoru priekšlikumiem šīs programmas pagarināšanai.
Pēc tam Grieķijā nolemts uz nedēļu aizvērt bankas un ierobežot skaidras naudas izsniegšanu bankomātos.
Starptautiskie aizdevēji piektdien piedāvāja Grieķijai pagarināt aizdevuma programmu par pieciem mēnešiem, kuru laikā tā saņemtu 12 miljardus eiro, tomēr, lai tas notiktu, Grieķijai aizvadītajā nedēļas nogalē bija jāpanāk vienošanās un parlamentam steidzami jāapstiprina aizdevēju pieprasītās reformas. Galvenokārt aizdevēji prasa Atēnām palielināt nodokļus un samazināt finansējumu sociālajai jomai.
Kopumā, kā ir aprēķinājusi ziņu aģentūra „Reuters”, Grieķija ir parādā starptautiskiem aizdevējiem gandrīz 243 miljardus eiro. Tās lielākais kreditors ir Vācija.
