Ciprs nevalkā kaklasaites, dod priekšroku motocikliem, sauc sevi par ateistu un tagad uzsācis slideno ceļu, manevrējot starp vēlētāju gaidām par taupības politikas beigšanu un starptautisko kreditoru prasībām to īstenot apmaiņa pret turpmāko atbalstu.
Harizmātisks, ambiciozs un jauns – tāds ir jaunais aktieris uz Eiropas politiskās skatuves Grieķijas premjers Aleksis Ciprs. Viņš dzimis Atēnās Grieķijai izšķirošajā 1974.gadā, kad valstī krita diktatoriskā tā saucamo „melno pulkvežu” vara. Kopš skolas laikiem bijis aktīvs protesta akciju dalībnieks.
Pirmoreiz kameras priekšā nonācis 17 gadu vecumā, kad vadījis sēdošo streiku skolā. Žurnālistiem teicis: „Mēs vēlamies tiesības pašiem izlemt, vai izlaist stundas.” Skolā viņš iepazinies ar savu topošo dzīvesbiedri, kura ir pamudinājusi jauno Cipru iestāties Grieķijas Komunistiskās jaunatnes partijā. Viņš aizrautīgi pētījis Marksa, Ļeņina, Hēgeļa darbus.
1991.gadā Ciprs izstājies no komunistiskās partijas ar skaidrojumu, ka tās konservatīvā vadība neatbilst viņa temperamentam, un iestājies Kreiso spēku koalīcijā, kur ātri sāka celties pa hierarhijas kāpnēm.
Pabeidzis Politehnisko universitāti, kur studējis inženierzinātnes. Dažus gadus nostrādājis šajā lauciņā, Ciprs nolēmis pievērsties politikai. 2006.gadā pretendējis uz Atēnu mēra krēslu no nelielas politiskās kustības „Atvērta pilsēta”, kur guva trešo labāko rezultātu. Jaunam politiķim šis bija liels izrāviens, kas ļāva pēc diviem gadiem ieņemt partijas „Syriza” prezidenta amatu.
Viņa darba kabinetā neiztrūkst portreti ar Marksa, Rozas Luksemburgas un, protams, revolucionāra Če Gevara attēlu. Arī savu jaunāko divus gadus veco dēlu viņš nosaucis savam elkam par godu - Ernestos Orfeas.
Staltais Aleksis Ciprs elegantajā „Burberry” apģērbā ar smaidu uz sejas jau pats kļuvis par savu tautiešu elku.
„Ciprs ir labākais, kas vien var būt Grieķijai. Viņš ir ļoti labs cilvēks, cilvēcisks politiķis, kas palīdzēs ne tikai Grieķijai, bet visai Eiropai,” saka kāds vīrietis. Vēl kāds cits pauž cerību, ka šis premjers valstij palīdzēs: "Tagad nav nozīmes, ko viņš valkā un kā izskatās. Vai es baidos, ka mēs izstāsimies no eirozonas? Baidos, jā, bet ceru, ka tas nenotiks. No otras puses, arī ciest mūžīgi mēs nevaram.”
Cipram patīk gozēties kameru priekšā. Vēl būdams opozīcijā, pirms diviem gadiem pieprasījis, lai sabiedriskās televīzijas žurnālisti dotos atspoguļot viņa vizīti Vašingtonā. Tas, ka kanālam ir speciālkorespondents ASV, politiķim nepatika, tāpēc tika nosūtīta filmēšanas grupa trīs cilvēku sastāvā. Nodokļu maksātājiem šis Cipra untums maksājis 50 tūkstošus eiro. Zīmīgi, ka korespondente, kas atspoguļojusi šo braucienu uz Ameriku, šajās vēlēšanās ir ievēlēta parlamentā no partijas „Syriza”.
Ja kas arī tiek slēpts no žurnālistu acīm, tā ir viņa ģimene. Vairāk nekā 20 gadus Ciprs dzīvo kopā ar savu jaunības mīlestību Bettiju Batzianu. Lai gan pārim ir divi bērni, viņi neesot precējušies, bet noslēguši partnerattiecību līgumu, kas nav Grieķijai raksturīgi.
Cipram patīk lauzt tradīcijas arī politikā. Kļūstot par premjeru, atteicies saņemt svētību no baznīcas, visai simboliski apmeklējis kapu, kur apglabāti Otrajā pasaules karā kritušie grieķu cīnītāji ar nacisma režīmu.
Vēl viens viņu raksturojošs un zināms fakts ir tas, ka Ciprs nevalkā kaklasaites, protestā pret starptautiskā aizdevuma noteikumiem, kas drīzāk ir modes lieta, uzskata žurnālists Aleksandris Georgios. „Pēdējo gadu laika arī labējie politiķi staigā bez kaklasaites, lai parādītu, ka viņi atbalsta kreiso politiku. Tā kā Ciprs bez kaklasaites nav nekas jauns un īpašs. Ciprs grib parādīt, ka viņš ir kreisais radikālis, bet īstenībā tāds viņš nav. Varbūt viņš arī grib kaut ko panākt, bet pagaidām nodarbojas ar populismu,” saka žurnālists.
Ekscentriska uzvedība gājusi Cipram par labu pirms vēlēšanām, taču diez vai pēc tām. Jaunās valdības paziņojumi un plāni ir klajā pretrunā ar starptautiskās palīdzības programmu, tostarp apturēt ostu un citu valsts objektu privatizāciju, atjaunot darbā valsts pārvaldē 10 tūkstošus darbinieku, pacelt minimālo algu.
Tomēr, kā Latvijas Radio atzīst grieķu pētnieciskā centra „Eliamep” politiskais analītiķis Jorgos Cohadzopulos, tādā veidā jaunais premjers un viņa komanda “testē” aizdevējus uz viņu reakciju: „Aleksis Ciprs pārstāv kreiso politiku, bet mēs nezinām, vai viņš būs pragmatiķis vai nē. Šis mēnesis - februāris būs ļoti grūts, jo mums jāprasa palīdzības programmas pagarinājums, un mēs nezinām, vai viņš to darīs. Premjeram tas būtu jādara, jo tas ir vienīgais variants Grieķijai. Taču, ja Ciprs prasīs pagarinājumu, tas nozīmēs, ka viņš automātiski pieņem aizdevēju noteikumus. Un nav skaidrs, vai viņš tam piekritīs. Ja mēs nepiekritīsim “troikas” noteikumiem, tad ir visai augsta iespēja, ka valsts bankrotēs.”
Tagad smaidam, runām un portretiem Aleksa Cipra kabinetā ir daudz mazāka nozīme nekā premjerministra reālajiem darbiem, kas vēl tikai priekšā.
