Soču olimpisko spēļu rīkošanas izmaksas ir lielākās visā olimpisko spēļu vēsturē. Krievija par tām ir samaksājusi ap 50 miljardiem eiro, speciāli šim mērķim izbūvējot un aprīkojot olimpisko ciematu. Kas notiks ar šo objektu pēc spēļu beigām - pagaidām grūti spriest. Ja atskatās vēsturē, olimpisko objektu vēlākā izmantošanas pieredze dažādās valstīs ir atšķirīga, taču bieži to ir grūti nosaukt par veiksmīgu. Piemēram, Atēnās desmit gadus pēc olimpiādes beigām valsts vēl aizvien cenšas pārdot 12 no 23 speciāli spēlēm uzbūvētajām celtnēm.
Kopš jaunā gada Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts lomā ir Grieķija. Līdz pat jūnija beigām Atēnās notiks 120 dažādas sesijas, kurās piedalīsies 28 valstu delegācijas, kā arī Eiropas Komisijas un Padomes pārstāvji. Krīzes māktā valsts ieplānojusi visai taupīgu prezidentūras budžetu, kas nepārsniegs 50 miljonus eiro.
Grieķijā arestēts romu izcelsmes vīrietis un viņa sieva, kas tiek turēti aizdomās par mazas meitenītes nolaupīšanu un viltus dokumentu kārtošanu. Policija, veicot pārbaudi romu nometnē, atradusi šī pāra ģimenē blondu meitenīti ar gaišzilām acīm. Pēc DNS testa veikšanas atklājās, ka šie vecāki nav viņas īstie. Policija tagad cenšas noskaidrot, kādā veidā bērns nokļuvis svešajā mājā, savukārt valsts prokurors devis rīkojumu pārbaudīt aizdomīgos apstākļos reģistrētus mazuļus, kas dzimuši pēdējo sešu gadu laikā.
Krīze dienvidvalstīs novedusi pie kritiskas problēmas – tā saucamās smadzeņu aizplūšanas. Jaunie un spējīgākie iedzīvotāji izvēlas emigrēt uz citām valstīm, kur ir darbs un stabila alga. Smadzeņu un darbaroku aizplūšana ir vērojama visās jomās un, pēc ekspertu viedokļa, apgrūtinās šo valstu spējas atgūties no ekonomiskās krīzes un uzsākt ceļu uz attīstību.
Visā pasaulē skaļi izskanējusi ziņa par grieķu galēji labējās partijas vadības arestiem. Sestdienas rītā valsts policija aizturējusi neonacistiskās partijas „Zelta rītausma” līderi, vairākus parlamenta deputātus un vēl aptuveni 10 locekļus. Šie aresti nākuši klajā pēc tam, kad šīs partijas atbalstītājs nodūris grieķu mūziķi, kas iestājies pret rasismu.
Grieķijas un arī starptautisko sabiedrību satricinājusi kreiso uzskatu piekritēja slepkavība otrdienas naktī Atēnu piepilsētā, ko paveicis neonacistiskās partijas atbalstītājs. Pagājušajā naktī Atēnās un citās valsts pilsētās izcēlās nemieri, to dēļ 23 cilvēki tikuši arestēti. Negatīva reakcija nāk arī no ārvalstīm, piemēram, Eiropas parlamenta deputāts no Austrijas Hanness Svoboda ierosinājis šī incidenta dēļ neļaut Grieķijai kļūt par prezidējošu valsti nākamā gada pirmajā pusē.
Ar piecu dienu skolotāju streiku pirmdien iesākās protestu nedēļa Grieķijā. Nedēļas laikā viņiem pievienosies augstskolu pasniedzēji, ārsti, juristi, nodarbinātības un sociālo dienestu darbinieki, kā arī citi profesiju pārstāvji. Protestu pamatā – starptautisko aizdevēju prasība un arī valdības apņemšanas samazināt valsts sektorā strādājošo skaitu – līdz gada beigām par 12,5 tūkstošiem cilvēku.
Šī gada beigās Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošā valsts, kas pašreiz ir mūsu kaimiņvalsts Lietuva, nodos vadības grožus krīzes skartajai Grieķijai. Atēnās jau notiek nopietna gatavošanās atbildīgajam sešu mēnešu prezidentūras posmam. Skaidrs, ka šis uzdevums nebūs no vieglajiem, sevišķi ņemot vērā, ka tieši nākamgad beigsies otrā starptautiskā aizdevuma programma un, visticamāk, valstij vajadzēs aizņemties vēl.
Pastāv tāds jēdziens kā žurnālistiskā veiksme. Domāju, tieši tā piemeklējusi "Reuters" reportieri, kurš otrdien devies uz nelielu vācu pilsētiņu Arensburgu, lai kompānijā ar 150 pensionāriem paklausītos Vācijas finanšu ministra Volfganga Šoibles pirmsvēlēšanu runas. Viens vienīgs ministra teikums padarījis šo citādi garlaicīgo ierindas pasākumu par sensāciju.
Atēnās visas pagājušās nedēļas laikā norisinājās 23. Pasaules filozofijas kongress, kas pulcējis apmēram trīs tūkstošus domātāju no visas pasaules, tostarp 15 Latvijas pārstāvjus. Šāds kongress notiek reizi piecos gados un, pēc Latvijas dalībnieku salīdzinājuma, ir kā Olimpiskās spēles visas pasaules filozofiem.
Ekonomiskā krīze padziļinājusi plaisu starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iedzīvotājiem, kas dzīvo ziemeļos un dienvidos. Kā liecina jaunākie Eirobarometra rādītāji, dienvidvalstu iedzīvotāji pesimistiski raugās uz savas valsts un visas Eiropas Savienības nākotni, netic, ka viņu balss ir nozīmīga bloka lēmumu pieņemšanas procesā. Šie dati liek sociālajiem zinātniekiem bažīties par Eiropas Savienības spēju saglabāt savu leģitimitāti.
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) un Vācijas parlamenta budžeta komisija pirmdien devusi zaļo gaismu kārtējās finanšu palīdzības devas piešķiršanai Grieķijai. Līdz ar šo lēmumu krīzes plosītās valsts makā nonāks kopumā 5,8 miljardi eiro. Lai arī šī nauda ārkārtīgi nepieciešama valsts pastāvēšanai, grieķu presē izskan kritika, jo apmēram puse no piešķirtās naudas tūlīt pat aizies esošā parāda nomaksai.
Grieķijas divas lielākās arodbiedrības uzsāka šodien 24 stundu vispārējo streiku pret kārtējiem taupības pasākumiem. Jaunajā likumā, kas šodien nonāca parlamenta izskatīšanā, ir iekļauta starptautisko aizdevēju prasība par atlaišanām valsts sektorā. Ja deputāti pieņems likumu, līdz nākamā gada beigām bez darba paliks vismaz 15 tūkstoši cilvēku.
Finanšu krīzes dēļ iedzīvotāji daudzās Eiropas valstīs zaudē savu ticību ES un tās spējai veiksmīgi risināt šīs problēmas. Savukārt, radikālās un pret-ES noskaņotās partijas, otrādi, plūc popularitātes laurus. Šo tendenci apstiprina arī pēdējais „Gallup Europe” pētījums, kurā izteiktas prognozes par iespējamo galēji labējo un eiropesimistu partiju nākšanu pie varas nākamā gada Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās.
Grieķijas tiesa pirmdienas vakarā nolēma, ka Grieķijas radio un televīzijas "Elliniki Radiofonia Tileorasi" (ERT) raidīšanas pārtraukšana nav likumīga un ir jāatjauno pēc iespējas ātrākā laikā. Pirmdien vēlu vakarā beidzās politisko partiju līderu tikšanās, kas gan nav vainagojusies ar panākumiem. Vienošanās par to, vai atjaunot sabiedriskā medija darbu, nav panākta. Galīgā koalīcijas vienošanās par ERT drabību gaidāma trešdien.
Grieķijas Radio un televīzijas aizvēršana ir trauksmes signāls visām Eiropas sabiedriskajiem raidsabiedrībām. Ja tā var izrīkoties vienas valsts politiķi, kas liegs tāpat rīkoties viņu citu valstu kolēģiem? Taču šis stāsts ir pamācošs arī pašām raidsabiedrībām, kurām cītīgāk jāstājas pretī politiski ekonomiskajai šantāžai.
Valsts raidorganizācija ERT netiek slēgta, bet gan pārveidota, pavēstījis premjers Antoniss Samars. Savā runā pasākumā, kuru rīkoja Smagās rūpniecības asociācija un Eiropas Investīciju banka, valdības vadītājs uzsvēra, ka ir pienācis laiks izveidot jaunu raidorganizāciju, kas strādātu sabiedrības, ne valsts pasūtījumā. Tikmēr Atēnās un citviet valstī nenorimst protesti.
Grieķijā pamatīgu satraukumu izraisījis valdības lēmums slēgt un reformēt Grieķijas sabiedrisko raidsabiedrību. Tie ir trīs televīzijas kanāli un 17 radiostacijas. Kamēr valdība par galvenajiem raidorganizācijas slēgšanas iemesliem min augsto korumpētību un neefektīvo saimniekošanu, arodbiedrības vaino valdības īstenoto taupības politiku, solot rīkot plašus streikus.
Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) atzīšanās par pieļautajām kļūdām Grieķijas glābšanas programmā izraisījusi asu reakciju no šīs valsts politiķu un sabiedrības puses. Pagājuši trīs gadi, kopš Grieķija vērsās pēc starptautiskās palīdzības un sāka daudzos taupības pasākumus, taču visi ekonomiskie rādītāji vēl aizvien iet uz leju, izraisot aizvien dziļāku nabadzības problēmu. Tomēr premjerministrs apgalvo, ka pie kļūdu labošanas cītīgi strādāts un jau nākamajā gadā Grieķija nostāsies uz stabila izaugsmes ceļa.
Eirozonas valstu finanšu ministri pirmdien izskatījuši starptautiskā aizdevuma nosacījumus Kiprai. Secināts, ka valsts izpildījusi visus nepieciešamos nosacījumus. Līdz ar to valsts saņems pirmo daļu - divu miljardu apmērā - no kopumā 10 miljardiem eiro. Eirogrupa arī izskatījusi ziņojumu par naudas atmazgāšanu Kiprā, pastāvot lielām bažām par tās bankās glabātās naudas izcelsmes likumību.
Grieķijas varas iestādes nopietni izskata iespēju oficiāli pieprasīt no Vācijas kompensēt Otrā pasaules kara laikā nodarītos zaudējumus. Šī naudas summa varētu būt aptuveni 160 miljardi eiro. Vācu finanšu ministrs Volfgangs Šoible kategoriski noraidījis šāda maksājuma iespējamību. Taču juristu domas nav tik vienotas.