Ilgas sarunas ar aizdevējiem uztur spriedzi Grieķijas sabiedrībā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Mēnešiem ilgās Grieķijas valdības pārrunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, kas vēl aizvien nav vainagojušās ar rezultātiem, uztur spriedzē grieķu sabiedrību. Īpaši uztraukušies par savu nākotni ir vecāka gadagājuma cilvēki, jo pensiju apcirpšana ir viens no karstajiem apspriešanas jautājumiem. 

Aizdevēji prasa arī palielināt pievienotā vērtības nodokli elektrībai, kam valdība kategoriski nepiekrīt. Taču, pēc ekspertu novērtējuma, arī vienošanās trūkums var izraisīt postošas sekas, tostarp Grieķijas nespēju apmaksāt parādu un izstāšanos no eiro zonas.

Nepilnus piecus mēnešus pēc savas ievēlēšanas Grieķijas kreisi radikālā valdība sarunās ar aizdevējiem palikusi turpat, kur bija. Grieķu puse saka, ka vienošanās ir gandrīz rokā, kamēr sponsori brīdina – viss tikai priekšā. Cīņa par nākamo aizdevuma devu  - 7,2 miljardiem eiro – ir sīva. Pēdējie termiņi tiek atlikti ar pārsteidzošu regularitāti. Arī šonedēļ no tikšanās Briselē grieķu premjers atgriezies bez taustāma rezultāta.

Un tā ir slikta ziņa valsts kases pārvaldniekiem. Piektdien Atēnām jāpārskaita Starptautiskajam Valūtas fondam 300 miljonus eiro, līdz mēneša beigām vēl 1,3 miljardus eiro. Ja šī nauda netiks atrasta, var īstenoties sliktākais scenārijs, kas draud grieķiem pēdējos piecus gadus, tas ir, maksātnespēja un atgriešanās pie drahmas. Lai arī abas puses vēlas izvairīties no šāda iznākuma, vienoties par kārtējiem taupības pasākumiem arī nesanāk.

Grieķijas parlamenta deputāts no opozīcijas partijas “Jaunā demokrātija” Hristos Dims intervijā Latvijas Radio saka: valstij ir jārod ceļš no šī strupceļa.

“Realitāte ir tāda, ka pēdējo sešu mēnešu laikā Grieķijas ekonomika atrodas strupceļā, viss ir apstājies. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi pēc iespējas ātrāk atgriezties normālajā stāvoklī. Uztraukums par to, vai vienošanās tiks panākta, vai tā būs A, B vai C un vai to pieņems parlaments, liek šķēršļus grieķu ekonomikas sakārtošanai. Tāpēc jo drīzāk būs vienošanās ar aizdevējiem, jo labāk būs valsts ekonomikai un visiem,”  pauž Dims.

Klupšanas akmens pārrunās starp Atēnām un aizdevējiem ir taupība. Kreisi radikālā valdība, kas nākusi pie varas pateicoties solījumiem pārtraukt totālo ekonomiju, nepiekrīt celt nodokļus, aiztikt pensijas un reformēt  darba tirgu tā, kā to piedāvā naudas devēji.

Mazāk strīdīgs ir jautājums par to, cik lielam jābūt grieķu budžeta pārpalikumam tuvāko gadu garumā. Tagad katrai no pusēm ir savs priekšlikumu plāns, kas gan neapmierina otru sarunu partneri. Premjera partijas “Syriza” centrālās komitejas loceklis Pavlos Klavdianos intervijā Latvijas radio saka, ka aizdevējiem jāļauj grieķiem veikt reformas, nevis griezt budžetu.

“Mana prognoze ir – ka vienošanās tiks panākta, ka aizdevēji atkāpsies. Viņi savos uzskatos nav vienoti, it īpaši attiecībā uz jautājumu, ko darīt, ja Grieķija teiks, ka nespēj nomaksāt parādu. Daži nevēlas, lai tas notiktu, bet citi saka, lai tak Grieķija iziet no eirozonas,” pauž Klavdianos.

“Ziniet kas ir pokers? Mēs nezinām, kur viņiem tā ir spēle un kur – patiesība visās viņu absurdajās prasībās, kas ar katru dienu paliek vairāk un vairāk,” saka Pavlos Klavdianos.

Grieķu sabiedrība ar uztraukumu vēro šīs pārrunas, saprotot, ka jebkāds to iznākums būs saistīts ar sāpīgām pārmaiņām.  Risks, ka nāksies kārtējo reizi savilkt jostas, biedē arī manis uzrunāto pensionāri Mariju.

“Mums vairs nav, kur taupīt! Mūs jau ir nospieduši. Esmu pensionāre un mūsu pensijas jau ir ļoti stipri nogriezuši, mēs nevaram izdzīvot. Ir ļoti grūti,” uzskata Marija.

Cits aptaujātais vīrietis Grigoris, kas pašreiz ir darba meklējumos, novēl valdības pārstāvjiem cīnīties par savas valsts iedzīvotāju interesēm un atrast vislabāko risinājumu samilzušā parāda problēmai.

“Mēs visi baidāmies, ka vienošanās būs uz aizdevēju noteikumiem, jo viņi nodarbojas ar izspiešanu. Mums ir jāpretojas, kā to darījuši mūsu senči, kad sacēlās pret visiem mūsu zemes iekarotājiem. Arī tagad mūs mēģina iekarot – varbūt ne īsta kara veidā, bet ar ekonomiskajiem ieročiem. Mēs aizņemamies naudu tikai tādēļ, lai to uzreiz atdotu pašiem aizdevējiem un turklāt pēc gadiem maksātu procentus,” uzskata Grigoris.

Jo vairāk mākoņu savelkas virs krīzes plosītās valsts, jo biežāk izskan domas par ārkārtas parlamenta vēlēšanām. Taču tās kļūtu par kārtējo slogu valsts budžetam un diez vai paātrinātu ekonomikas glābšanas procesu. Līdz ar to šis variants nopietni netiek izskatīts. Vismaz pagaidām.

Jau vēstīts, ka šonedēļ Grieķijas līderis centās pārliecināt Briseli tomēr izšķirties par 7,2 miljardu eiro lielo aizdevumu, kas būtu pēdējais un ļoti svarīgais.  Grieķijas valdībai zeme deg zem kājām, tā kā Valūtas fonds ir kategoriski atteicies mīkstināt prasības un pārcelt parāda maksāšanas termiņus un kopumā no Grieķijas līdz jūnija vidum sagaida pusotru miljardu eiro 1,6 eiro, kas ir pirmā aizdevuma atmaksa.

Kopš nākšanas pie varas janvārī jaunā radikāli kreisā Grieķijas valdība nemitīgi centusies atlikt valsts parādu maksājumus un mainīt nosacījumus papildu finanšu palīdzības saņemšanai, pat raisot aizdomas par valsts iespējamu izstāšanos no eirozonas. Taču starptautiskie aizdevēji pauda gatavību panākt pretī Atēnām tikai apmaiņā pret jaunām reformām, kas ir ārkārtīgi nepopulāras Grieķijas sabiedrībā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti