Šī gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas Grieķijā krasi atšķiras no iepriekšējām. Pirms četriem gadiem grieķi vēl tikai uzsāka ekonomiskās lejupslīdes ceļu. Tagad, izgājuši cauri visiem taupības pasākumu apļiem un aptvēruši, ka liela daļa lēmumu attiecībā uz viņu dzīvi tapuši Briseles, nevis Atēnu varas gaiteņos, vēlētāji mainījuši attieksmi pret saviem pārstāvjiem Eiropas Parlamentā. Kā intervijā Latvijas Radio saka Eiropas pētījumu centra prezidente Marija Maruli-Zilemenu, sabiedrības noskaņojums ir mainījies, sevišķi pēc starptautisko aizdevēju jeb troikas ierosinātajām reformām.
„Mums ir jāmaina domāšanas veids, veids, kā tiek uztverta demokrātija. Mums ir jābūt Eiropas Savienības sastāvā, taču ārpus jebkāda ārvalstu diktāta. Bez troikas un memorandiem, kas dara lielu ļaunumu Grieķijai. Mums nav atstāta nekāda iespēja attīstīties, ražot, kustēties – visur ir tikai nodokļi, nodokļi, nodokļi, jauni noteikumi šeit, jauni noteikumi tur. "Jūs darīsiet to, jūs darīsiet to". Mums ir tik daudz bezdarbnieku valstī! Un tomēr mēs ceram, ka īpašais Grieķijas dievs, kas vienmēr aizsargā mūs izšķirīgajos posmos, arī šoreiz stāvēs mums klāt,” ceribu pauž Marija Maruli-Zilemenu.
Šogad vēlēšanu kārtība Grieķijā ir būtiski mainīta. Tiks ieviests Latvijā jau zināmais balsošanas variants ar plusiņu ievilkšanu iepretim kandidāta vārdam. Tātad vēlētājs balsos nevis par partijām ar viņu pašu izvēlēto politiķu secību priekšgalā, bet gan varēs izcelt sev vēlamo kandidātu, sekmējot tieši viņa iekļūšanu Parlamentā. Daudzi iedzīvotāji atzinuši, ka šoreiz viņu politiskās simpātijas atšķirsies no iepriekšējām vēlēšanām.
„Es balsošu par tādu Eiropas Parlamenta deputātu, kas tiešām palīdzēs aizstāvēt Grieķijas intereses, jo tās partijas pārstāvis, par kuru balsoju pirms tam, nav neko labu darījis valsts labā,” atzīst kāds vīrietis. Līdzīgi domā arī citi uz ielas uzrunātie:
„Es balsošu par citu kandidātu, jo procesi parādījuši, ka mums ir jāmaina savs lēmums. Vēlamies, lai mūsu pārstāvji palīdzētu aizstāvēt valsts ekonomiskās intereses. - Es domāju tāpat. Paklausīsimies, ko deputātu kandidāti teiks pēdējās dienās, tad arī izdomāsim, par ko balsot.”
Kopumā iedzīvotāji saka, ka ir apņēmušies iet uz vēlēšanām. Cilvēki cer, ka Grieķijas pārstāvji Eiropas Parlamentā ar savu aktīvu darbu palīdzēs risināt aktuālas problēmas valstī. Taču ir arī tādi iedzīvotāji, kas vilšanās dēļ vispār neredz jēgu iet uz vēlēšanām.
„Nē, es neiešu vēlēt. Manā ģimenē neviens nestrādā. Darba nav, bet ja tas parādās, tad bez līguma un bez nodokļiem. Kāpēc lai eju vēlēt? Viņiem nekas nerūp,” spriež kāds Atēnu iedzīvotājs
Eiroskepticisms ir nopietna problēma sabiedrībā, ar kuru Grieķijai kā Eiropas prezidējošajai valstij ir jācīnās, intervijā Latvijas Radio atzīst Grieķijas parlamenta priekšsēdētājs Evangelos Meimarakis:
„Notiek aktīva skaidrojoša kampaņa, kas pasaka, ko grieķi var sagaidīt no Eiropas. Kampaņas mērķis – mazināt eiroskepticismu. Šie cilvēki mīl Eiropu un vēlas redzēt to labāku. Taču daudzi jūt aizvainojumu par Eiropas attieksmi, dažreiz pamatoti, dažreiz – nē. Mūsu uzdevums – mainīt šo attieksmi.”
Asa cīņa par vēlētāju balsīm jau sākusies. Cīņas rīki ir līdzīgi kā citās valstīs. Viens cer izcelties ar savu sabiedrībā atpazīstamu uzvārdu, kā daļa žurnālistu un ekspertu, cits – ar pārsteidzošajām idejām. Piemēram, opozīcijas partijas "Siriza" līderi bija ierosinājuši atteikties no eiro un atgriezties pie grieķu drahmas, bet pie varas esošā partija "Jaunā demokrātija" bez saskaņošanas ar valdības partneriem piedāvājusi ideju izmitināt bezpajumtniekus valsts ēkās. Oriģinālu ideju trūkumu grūti pārmest vēl vienai opozīcijas partijai "Neatkarīgie grieķi". Šī partija meklējusi kandidātus Eiropas Parlamenta krēslam līdzīgi kā jebkurā citā darbā – proti, aicinot sūtīt savus CV, tādā veidā uzsverot, ka arī bezdarbnieks tāpat kā jebkurš cits pilsonis var lemt par savas valsts likteni. Veiksmīga izrādījusies arī politiskā spēka "Upe" stratēģija, kas tika izveidota vien martā, taču jau tagad, kā liecina avīzes "Real.gr" aptauja, atrodas trešajā vietā.
25.maijā grieķi metīs vēlēšanu biļetenus urnās divreiz, jo tiks pārvēlēti tautas kalpi ne vien Eiropas Parlamentā, bet arī pašvaldībās un prefektūrās.
Opozīcijas partija "Siriza", kas, spriežot pēc aptaujām, iet soli solī ar premjera partiju "Jaunā demokrātija", labprāt vēlētos šo vēlēšanu rezultātus izmantot kā ieganstu ārkārtas parlamenta vēlēšanām. Tomēr tagad savu izvēli izdarīs Grieķijas sabiedrība.
