Pirmie migrantu aizturēšanas centri parādījušies Grieķijā pirms divarpus gadiem. Paralēli toreizējā konservatīvā valdība nodevusi policijai rīkojumu uzsākt masveida migrantu pārbaudes pasākumus, ko nodēvējuši par “Ksenios Zeus” - par godu sengrieķu dievam, ceļotāju aizstāvim. Migrantus bez atbilstošiem dokumentiem ievietoja aizturēšanas centros.
Viens no šādiem centriem ar nosaukumu “Amygdaleza” atrodas Atēnu nomalē. Lielajā laukumā aiz žoga, kas apvīts ar dzeloņdrāti, cieši sastūķēti šauri metāla konteineri. Apmēram vienu tūkstoti esošo centra iemītnieku uzrauga bruņoti apsargi. Žurnālistiem ieeja liegta.
Nezinātājam varētu šķist, ka šis ir cietums. Bet apstākļi iekšpusē ir pat sliktāki par cietumu.
Viens no centra bijušajiem iemītniekiem intervijā sabiedriskajai televīzijai “Nerit” stāsta: "Situācija nometnē bija briesmīga. Mums nebija karstā ūdens, nekādas apkures, medikamentu, ārstu. Es dzīvoju mazā konteinerā kopā ar astoņiem citiem cilvēkiem. Vieta bija ārkārtīgi netīra. Mūsu stāvoklis likās bezcerīgs. Tā kā mēs nezinājām, kas notiks ar mums, brīžiem uznāca domas par pašnāvību."
Bēdīgi, bet ir aizdomas, ka šīs idejas daži no imigrantu aizturēšanas centra iemītniekiem ir arī realizējuši. Pirms paziņojuma par iestādes pakāpenisku slēgšanu izskanēja informācija par diviem iespējamiem pašnāvības gadījumiem "Amygdalezas" aizturēšanas centrā. Migrantu aizturēšanas centru darbība un sliktie apstākļi nepārtraukti izpelnās cilvēktiesību aizstāvju kritiku, arī starptautiskā līmenī.
Organizācijas “Pasaules ārsti” pārstāve Garifalija Anastasopulu intervijā sabiedriskajai televīzijai pastāstījusi: "Divu dienu laikā mēs pārbaudījām veselības stāvokli aptuveni simtam cilvēku. Visbiežāk veselības problēmas bija saistītas ar elpošanu un gremošanu, jo cilvēkiem nebija nodrošināts normāls uzturs, turklāt viņi bijuši pakļauti stresam. Trešā izplatītākā problēma ir ādas slimības."
Vienu mēnesi vecā Grieķijas valdība pasludinājusi jaunas prioritātes ne tikai ekonomikas, bet arī migrācijas politikā.
Grieķijas migrācijas politikas ministra vietniece Tasija Hristodulopulu, iesākot telefona interviju ar Latvijas Radio, aizrāda - šie cilvēki nav nelegālie migranti, viņi ir bēgļi:
"Nesauciet viņus par nelegāliem imigrantiem! Šie cilvēki nav neko noziegušies, tie ir bēgļi, kas ieradušies no valstīm, kurās ir karš - no Sīrijas, Irākas, Afganistānas. Viņi ir šeit, lai glābtu savu dzīvi."
"Ja viņi paliks dzimtenē, tad viņu pašu, viņu bērnu un citu ģimenes locekļu dzīves būs pakļautas briesmām. Saskaņā ar Grieķijas un Eiropas likumiem, mums jāpiešķir kara bēgļiem patvērums. Tāpēc mūsu politika ir vērsta uz to, lai nodrošinātu viņiem patvērumu, lai aizsargātu viņu dzīves," norādīja Hristodulopulu.
Ministra vietniece sauc aizturēto migrantu uzturēšanas apstākļus par barbariskiem, kā piemēru minot to, ka aizturēto vidū ir arī bērni bez vecāku uzraudzības. Drīzumā šī situācija kardināli mainīsies, sola ministra vietniece. Kopš pagājušās nedēļas ik dienu aptuveni trīsdesmit aizturēšanas centra "Amygdaleza" iemītnieki iziet ārstu apskati, saņem nepieciešamo informāciju un dokumentus, kas ļauj īslaicīgi atrasties Grieķijas teritorijā, un tiek palaisti brīvībā ar pienākumu divreiz mēnesī ierasties policijas iecirknī.
Tos, kam nav pastāvīgas dzīvesvietas, plānots pārvietot uz atvērtajiem sociālās palīdzības centriem.
Tomēr neatbildēts paliek jautājums, kas ar šiem migrantiem notiks tālāk. Ik dienu valstī ierodas simtiem jaunu patvēruma meklētāju, un pēc esošajiem Eiropas normatīviem daudzi no viņiem nekur tālāk par Grieķiju netiek.
Tasija Hristodulopulu vēlas mainīt šo lietu kārtību: "Es ceru, ka mēs cieši sadarbosimies ar Eiropas Komisiju un atradīsim atbalstītājus mūsu politikai. Citu pasākumu starpā mēs vēlamies aicināt Eiropas Savienību izrādīt solidaritāti. Mēs izjūtam lielu spiedienu no migrantu pieplūduma mūsu valstī, un ir skaidri zināms, ka cilvēki neiebrauc Grieķijā, lai paliktu šeit. Viņi zina, ka nevarēs atrast te darbu, jo Grieķijā ir augsts nabadzības līmenis. Viņi grib aizceļot no Grieķijas uz kādu pārtikušu valsti Eiropas ziemeļos. Eiropas Savienībai jādemonstrē sava solidaritāte ar Grieķiju. Saskaņā ar esošo Eiropas imigrācijas un patvēruma likumu, kas bija pieņemts 2008.gadā, Eiropas valstis vienojās izrādīt solidaritāti ar tām valstīm, kas iztur lielu spriedzi saistībā ar lielu imigrācijas plūsmu."
Runājot par solidaritāti, Grieķija nevēlas vien finansiālu atbalstu. Pilsoņu aizsardzības ministra vietnieks Jannis Panusis nesenajā intervijā izteicis savu personīgo viedokli – viņaprāt, Eiropai būtu jāsadala šo migrantu plūsma, jo naudas piešķiršana nenovērš kultūras atšķirības problēmu. “Ja eiropieši nesaprot, ko mēs sakām, tad ļaujiet mums pārkāpt Šengenas līgumu un piešķirt dokumentus trīssimt tūkstošiem imigrantu, kas izklīdīs pa Eiropu," sacīja Panusis.
Ministra pārstāvis arī minējis, ka tuvāko divu gadu laikā migrantu skaits Grieķijā varētu sasniegt divarpus miljonus. Ministra vietnieks uzsvēra, ka tās ir viņa personīgās pārdomas un interviju Latvijas Radio atteicis. Eiropas komisāra migrācijas jautājumos Dimitra Avramopula preses dienests, atsaucoties uz mūsu lūgumu komentēt Grieķijas izmaiņas imigrācijas politikā, informējis, ka šis jautājums tiks skatīts ES Tieslietu un mājlietu padomes sēdē, kas notiks nākamnedēļ (12.-13.martā), kā arī piebildis, ka janvārī Grieķijai migrācijas problēmu risināšanai papildus piešķīra 1,3 miljonus eiro.
