Saskaņā ar piektdienas lēmumu Atēnām saglabās finanšu atbalstu četru mēnešu laikā apmaiņā pret apņemšanos pieturēties pie noteiktajiem budžeta rādītājiem. Līdz pirmdienas vakaram grieķu valstsvīriem jāsagatavo konkrētu reformu kopums, kas pēc viņu ieskatiem, atjaunos valsts ekonomiku un ļaus valstij atmaksāt parādu.
Pirmdien Grieķijā atzīmēs Lielā gavēņa pirmo dienu, ko sauc par Tīro pirmdienu vai arī Pelnu dienu, kas iesāk četrdesmit dienu ilgo gavēņa laiku. Šī ir brīvdiena visiem valsts iedzīvotajiem, taču vairāk nekā skaidrs, ka Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis un viņa komanda pirmdien strādās paaugstinātās spriedzes režīmā.
Šo brīvdienu laikā ministram jāsagatavo saraksts ar reformām, kas nodrošinās stabilu valsts ienākumu plūsmu valsts budžetā. Finanšu ieguvumam jābūt tik pārliecinošam, lai grieķu politiķi varētu parādīt aizdevējiem, ka pastāv ekonomikas attīstības ceļš bez nežēlīgas taupības. Un tieši solījumi pārtraukt jostu savilkšanu ļāvuši šai kreiso radikāļu partijai nākt pie varas. Mēnesi pēc vēlēšanām sabiedrības atbalsts šai valdībai ir tikai vairojies.
Piemēram, studente Zaharula saka, ka viņa pozitīvi uztver finanšu ministra panākumus pārrunās ar aizdevējiem.
„Mēs esam ļoti apmierināti ar to, kas noticis, jo pēdējā laikā daudzi Eiropā mūs novērtējuši par zemu. Tāpēc mēs spējām nedaudz atjaunot savu pašcieņu. Mums klājas grūti, bet šāda nostāja mums palīdz. Mums vairs nav ko zaudēt. Tagad mēs sāksim visu no nulles un virzīsimies uz augšu. Drīz mēs spēsim nostāties uz savam kājām bez tā, lai kāds karo ar mums vai arī draud mums,” saka Zaharula.
Līdzīgi izsakās arī inženieris Petros: „Mūsu valdība dara visu pareizi. Ceru, ka tā viņi arī turpinās. Vismaz mūsu sabiedrība nomierināsies, situācija stabilizēsies. Domāju, viņiem izdosies panākt trešdaļu no tā, ko viņi solījuši.”
Piektdien atkāpšanās soli veikuši gan aizdevēji, gan grieķu valdība. Pirmie ļāvuši grieķiem ierosināt savas idejas valsts ekonomikas glābšanai. Savukārt grieķu sarunu vedēji vairs nav tik radikāli savos izteikumos par starptautisko kreditoru lomu viņu valsts budžeta kontrolēšanā.
Trauslais pamiers par finansiālu atbalstu Grieķijai noslēgts uz četriem mēnešiem. Kas būs tālāk, nezina neviens. Neziņa biedē arī Latvijas Radio aptaujāto pensionāri Katerinu.
„Labi, ka vienošanās ir panākta, bet kāds būs galīgais rezultāts? Kas mūs gaida pēc četriem mēnešiem? No kā mēs būsim atkarīgi turpmāk? Neviens to nezina, es ļoti par to uztraucos. Es uzskatu, ka nepastāv kāds ceļš bez taupības. Es domāju, ka mēs tik daudz cietām, mums vajadzēja vēl nedaudz pacietības, lai to izietu no krīzes,” spriež Katerina.
Vai valdība spēs noturēt savus solījumus un tik tiešām izvairīties no visaptverošas taupības, tai pašā laikā saglabājot valsts maksātspēju? Arī šeit aptaujātie iedzīvotāji ir pesimistiski noskaņoti.
„Skatieties, taupība, ekonomikas pārstrukturizēšana mums noteikti ir nepieciešama. Galvenais, lai mēs neveicam tikai un vienīgi budžeta samazinājumu, paralēli ir vajadzīgas arī reformas. Ja tikai un vienīgi samazināsim algas un pensijas, tas nedos vēlamo rezultātu. Jaunajai valdībai vajag arī pārveidot valsts aparātu, apkarot birokrātiju, šādi pasākumi dod labus augļus un neprasa naudu. Otrādi, šie pasākumi var veikt pienesumu budžetam, tai pašā laikā palīdzot arī sabiedrībai. Ja pārkārto, piemēram, nodokļu vākšanas struktūras,” saka kāds Atēnu iedzīvotājs.
Māksliniece Urānija pieļauj, ka viņu nebiedē arī sliktākais iznākums Grieķijas sarunās ar Eiropas partneriem. Viņasprāt, izstāšanās no eirozonas un atgriešanās pie vietējās valūtas varētu būt sāpīgāks, bet efektīgāks risinājums sešu gadu ilgstošajai ekonomikas atjaunošanas sāgai.
„Daudzi cilvēki, domāju, ir gatavi atgriezties pie grieķu valūtas – drahmas. Citādi mūsu valsts nespēj attīstīties, saglabājot eiro. Kādu laiku mums noteikti pietrūks naudas, taču lai galarezultātā sasniegtu panākumus, mums ir jāizcieš grūtības. Ārpus eirozonas būs grūtāk, taču mums tas jādara, jo citādi mēs mūžīgi cietīsim no augļotājiem. Mums jāmācās dzīvot bez aizdevumiem un bez finanšu palīdzības, un mums jāsāk ražot,” spriež Urānija.
Šis viedoklis grieķu sabiedrībā ir mazākumā. Valsts vēlas palikt Eiropas saimē – politiski un arī ekonomiski. Tai pašā laikā nepakļauties aizdevēju diktātam. Neskatoties uz intensīvajām pārrunām, pagaidām nav skaidrs, kā šis kompromiss var tikt panākts. Taču tagad visu izšķir laiks. Un pagaidām laiks atvilkt elpu abām pusēm ir iegūts.
Jau vēstīts, ka vairāku stundu sarunās Briselē eirogrupa 20.februārī ir vienojusies ar Grieķiju pagarināt aizdevuma programmu par četriem mēnešiem iepriekš prasīto sešu vietā, spēkā paliek iepriekšējās aizdevuma prasības. Šajā laikā turpināsies sarunas par tālākajiem nosacījumiem. Pēc būtības Grieķija ir piekāpusies eirozonas vadītāju prasībām.
Iepriekš Eiropas Savienības (ES) eirozonas valstu finanšu ministru sarunas par Grieķijas prasību mīkstināt aizdevuma nosacījumus beidzās bez rezultāta. Pašreizējā aizdevuma programma Grieķijai beidzas 28. februārī, taču, lai vienotos par jaunu programmu ar jauniem nosacījumiem, kā to vēlējās Grieķija, būtu nepieciešama visu dalībvalstu valdību piekrišana, un līdz tās saņemšanai Grieķija jau būtu zaudējusi līdzekļus.
Grieķijas parlamenta ārkārtas vēlēšanās uzvarējusī partija “Syriza” ir paudusi vēlmi pārskatīt Grieķijas parāda noteikumus. Tas izraisījis saspīlējumu valsts attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem.
Oficiāli Grieķijā tiek uzskatīts, ka ekonomiskā lejupslīde sākās pirms sešiem gadiem. Saucienu glābt valsti no bankrota grieķu politiskie līderi raidījuši 2010.gadā. Sākot no 2010.gada, finanšu problēmās nonākušajai Grieķijai ir piešķirti starptautiskie aizdevumi kopumā 240 miljardu eiro apmērā.
