Smaga situācija bēgļu sakarā saglabājas Grieķijā. Pēc neveiksmīga apvērsuma mēģinājuma Turcijā palielinās Egejas jūru šķērsojošais migrantu un bēgļu skaits, kas papildina Grieķijā iesprostotos apmēram 60 tūkstošus cilvēku. Ko grieķu varas iestādes dara šajā sakarā un kādus padomus sniedz Latvijai, par to lsm.lv intervija ar Grieķijas aizsardzības ministra vietnieku Dimitri Vitsu, kurš atbild par bēgļu plūsmas koordinēšanu Grieķijā.
Kā varētu izskatīties pirmā meteoroloģiskā stacija pasaulē? Tagad katrs Atēnu viesis var to apskatīt savām acīm. Piemineklī ar nosaukumu “Vēju tornis” Grieķijas galvaspilsētā šogad pilnībā pabeigta trīs gadus ilgusī torņa rekonstrukcija. Pirms mēneša – pirmoreiz pieminekļa vēsturē – to atvēra publiskai apskatei.
Grieķijas valdība rīkojusi nacionālo televīzijas apraides atļauju izsoli starp privātajiem kanāliem, iepriekš paziņojot, ka tiks atlasīti tikai četri uzvarētāji. Izsole notikusi ar bezprecedenta drošības pasākumiem un izpelnījusies plašu mediju kritiku.
Neveiksmīgais apvērsuma mēģinājums Turcijā un tā sekas izgaismoja un pastiprināja daudzās pretrunas, kas pastāv Eiropas Savienības (ES) un Ankaras starpā. Sarunas par bezvīzu režīmu ar ES atdūrušās pret Turcijas prezidenta Redžipa Tajipa Erdogana cīņu ar citādi domājošajiem valsts iekšienē un faktiski nonākušas strupceļā. Vēl grūtāk šobrīd iedomājamas sarunas par Eiropas saimes paplašināšanu uz šīs valsts rēķina. Šie jautājumi varētu palikt diplomātisko cīņu līmenī, ja vien Erdogana rokās nebūtu trumpis, ko viņš gatavs izspēlēt – atvērt bēgļiem ceļu uz Eiropu.
Kopš pirmdienas Grieķijā tiks vājināti kontroles pār kapitāla kustību pasākumi, ko valsts ieviesusi krīzes brīdī pirms gada. Tostarp tiks palielināta naudas summa, ko iedzīvotāji varēs izņemt no bankām, savukārt attiecībā uz jauniem ieguldījumiem ierobežojumi tiks atcelti pilnībā. Bankas cer tādējādi atjaunot ieguldītāju uzticību un līdz ar to sekmēt naudas pieplūdumu bankās, kas pēc dazām aplēsēm varētu būt 2-3 miljardi eiro. Eksperti tomēr straujus uzlabojumus nesola un norāda uz smagiem pārbaudījumiem valsts priekšā.
Latvijas lietotāju vidū strauji izplatās mobilo telefonu aplikācija ar paplašinātās realitātes elementiem „Pokemon Go”. Latvijā šī spēle kļuvusi ārkārtīgi populāra. Tās lietotāji staigā īstajā pasaulē, meklējot animēto multfilmu monstrus pokemonus. Ķert pokemonus lietotāji devušies pat naktī uz kapiem vai aizsargātajos objektos.
Starptautiskā tiesa otrdien, 12.jūlijā, atzina, ka Ķīnai nav vēsturisku tiesību uz Dienvidķīnas jūras ūdeņiem un ka tā ar savām darbībām faktiski pārkāpusi Filipīnu suverēnās tiesības. Ķīna, kas boikotējusi Hāgas Pastāvīgās arbitrāžas tiesas sēdes, neatzīst šo lēmumu un paziņojusi, ka tās bruņotie spēki aizstāvēs valsts suverenitāti un tās jūras intereses.
Latvijā ir vērojams straujš to cilvēku skaita pieaugums, kuriem konstatēta trešās grupas invaliditāte. Tas dod pamatu bažām par tās iegūšanas pamatotību. Tā Invaliditātes lietu padomes sēdē otrdien, 12.jūlijā, atzina labklājības ministrs Jānis Reirs ("Vienotība").
Krievijas prezidents Vladimirs Putins savā šogad pirmajā braucienā uz Eiropas Savienību (ES) runājis ne vien par sadarbību ar Grieķiju, bet arī uzstājies ar vairākiem skaļiem paziņojumiem. Vizītē Grieķijā Putins īpašu kritiku veltījis rietumu politikai attiecībā pret Maskavu, nosaucot ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas Rumānijā un Polijā par draudiem un brīdinot par Krievijas atbildes reakciju.
Piektdien, 27.maijā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins sācis divu dienu darba vizīti Grieķijā, pārtraucot ieilgušo pauzi braucienos uz Rietumvalstīm. Pēdējo reizi Eiropas Savienībā (ES) Putins bijis pagājušā gada novembra beigās – ANO klimata konferencē Parīzē. Citi braucieni uz Eiropas Savienības valstīm līdz gada beigām Krievijas prezidentam nav paredzēti. Atēnās Putins tiksies ar Grieķijas kolēģi Prokopi Pavlopulu un Grieķijas premjeru Aleksi Cipru.
Grieķijas varasiestādes sākušas evakuēt migrantu un patvēruma meklētāju izveidoto Idomeni nometni, kas atrodas pie robežas ar Maķedoniju. Tur iestrēguši tūkstošiem cilvēku pēc tam, kad Maķedonija migrantiem slēdza savu robežu. Evakuācijas operācijā iesaistīti simtiem policistu, bet valdība norāda, ka viņi neizmantos spēku. Migrantus paredzēts pārvietot uz oficiāliem patvēruma centriem pie Salonikiem.
Vēl šī gada sākumā grieķu ciemats Idomeni bija vien tranzīta punkts neapsīkstošai migrantu plūsmai, kas šķērsoja Grieķijas un Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas robežu. Februārī situācija krasi mainījās – Grieķijas ziemeļu kaimiņvalstis stipri ierobežoja imigrantu skaitu, bet marta sākumā pilnībā slēdza savas robežas. Idomeni ciemats no caurbraukšanas punkta kļuvis par stihiski izveidotu uzturēšanās nometni, laupot normālu dzīves ritmu iedzīvotājiem un cerības uz labāku dzīvi tā iemītniekiem.
Eiropas dienā - 9.maijā - Grieķijā tika organizēts neparasts un aizkustinošs pasākums. Aptuveni simts bēgļiem, pārsvarā bērniem no Afganistānas un Sīrijas, tika izrādīta Atēnu Akropole un Akropoles muzejs. Senās citadeles pakājē jaunos ekskursantus sveicis arī Grieķijas kultūras ministrs Aristīdis Baltaks, kurš sarunā ar Latvijas Radio iestājies par atvērtām robežām Eiropas valstu starpā.
Skaļu protestu un streiku pavadībā Grieķijas parlaments pieņēmis kārtējo smago taupības pasākumu kopumu. Reformēt pensiju un nodokļu sistēmu pieprasījuši starptautiskie aizdevēji apmaiņā pret kārtējās aizdevuma devas piešķiršanu piecu miljardu eiro apmērā. Nu Eirogrupas sanāksmē Grieķijas likumdevēja veikums varētu tikt novērtēts atzinīgi, taču konkrēts lēmums tika atlikts uz vēlāku laiku. Atēnas savukārt sagaida, ka ārvalstu kreditori apspriedīs valsts parāda restrukturizāciju, ko grieķu puse sauc par dzīvotnespējīgu.
Grieķijā svētdien plaši svin Lieldienas. Tradicionāli lielākos kristiešu svētkus grieķu tautai šogad aizēnojušas smagas pārrunas ar aizdevējiem par pieprasītajām reformām. Kārtējie taupības pasākumi jāsaskaņo pirms 9.maija plānotās ārkārtas eiro zonas finanšu ministru tikšanās Briselē.
Nedēļu pēc Eiropas Savienības (ES) un Turcijas “bēgļu apmaiņas” vienošanās Grieķija, kur galvenokārt ierodas migranti, būtisku izmaiņu vēl nejūt. Turklāt daudzi grieķu analītiķi vispār apšauba, ka sadarbībā ar turku pusi izdosies apturēt bēgļu plūsmu.
Atēnās ar nepacietību un lielām cerībām gaida Eiropas Savienības (ES) samitu un cer, ka bēgļu krīzei beidzot tiks rasts risinājums. ES komisārs migrācijas jautājumos Dimitris Avramopuls iepriekš šo samitu raksturoja kā izšķirošu. Viņš arī norādīja, ka atslēgas loma šajās pārrunās būs spējai rast kopīgu valodu ar Turciju, kuras premjers Ahmets Davutoglu kopš vakardienas atrodas Briselē.
Pirmdien gaidāmais ārkārtas Eiropas samits, kas veltīts bēgļu problēmas risināšanai, ir izšķirošs Grieķijai un Eiropai, to sestdien uzsvēra Eiropas komisārs migrācijas lietās Dimitris Avramopuls, uzstājoties Atēnās konferencē, kas veltīta bēgļu problēmai.
Eiropas Savienībā (ES) pērn patvērumu lūguši 1,25 miljoni cilvēku, ziņo “Eurostat”. Un tas ir divas reizes vairāk nekā gadu iepriekš.
Kopš gada sākuma Grieķijā iebraukuši aptuveni 120 tūkstoši bēgļu un migrantu. Katru dienu šis skaits palielinās par pusotru līdz diviem tūkstošiem cilvēku. Taču jau vairāk nekā nedēļu grieķu ziemeļu kaimiņvalstis tur savas robežas tikpat kā slēgtas, stingro kontroli iziet vien daži simti bēgļu dienā. Pārējie - šobrīd tie ir vairāki desmiti tūkstoši cilvēku - paliek grieķu zemē, bieži vien uz zemes vārda tiešajā nozīmē, jo vietas bēgļu izvietošanas centros nepietiek.
Jau nākamnedēļ Grieķija sola pabeigt septiņu migrantu uzņemšanas un uzturēšanas punktu būvniecību. Lai solījums tiktu izpildīts, turklāt neticami ātri – vien divu nedēļu laikā, darbu uzraudzība tika uzticēta militārajām struktūrām.
Sadursmes starp protestētājiem un policiju ceturtdien, 4.februārī, izcēlās Grieķijā ģenerālstreika laikā. Tūkstošiem strādājošo tajā piedalījās, lai paustu neapmierinātību ar valdības plānoto pensiju sistēmas reformu.
Bēgļu problēmas risināšanā Grieķija apņēmusies aktīvāk iesaistīt Aizsardzības ministriju un bruņotos spēkus. Ar militāro struktūru palīdzību valsts cer paātrināt piecu migrantu reģistrēšanas centru un divu izvietošanas nometņu izbūvi.
Sešus gadu ieilgusī krīze atstājusi dramatisku ietekmi uz bērnu stāvokli Grieķijā. Ik gadu tūkstošiem bērnu izcieš badu, fizisku, emocionālu un arī seksuālu vardarbību, dažreiz pat no savu vecāku puses. Taču valstī, kurā tiek kontrolēts katrs iztērētais eiro, naudas šo bērnu atbalstam nepietiek.
Tā kā apmēram viena trešdaļa pasaulē ražotās pārtikas tiek izšķērdēta, Grieķijas galvaspilsētā noticis pasākums “Pabarosim piecus tūkstošus”, lai pievērstu sabiedrības uzmanību šai. Pasākumā tika pagatavots ēdiens no produktiem, kas tika paredzēti izmešanai. Ja pārtikas atkritumu apjomu samazinātu par ceturtdaļu, varētu risināt nepietiekama uztura problēmu visā pasaulē.
Bēgļu problēma, kuras risināšanā Eiropas Savienība (ES) pēdējā laikā spiesta ieguldīt pamatīgus spēkus, Grieķijā ir briedusi jau daudzu gadu garumā.
Grieķijas ārkārtas vēlēšanās, kas notiek svētdien, ir nobalsojuši visi partiju līderi. Vēlēšanu iecirkņos strādājošie norāda, ka diena ir samērā mierīga. Vēlēšanu iecirkņi Grieķijā kopš septiņiem vakarā ir slēgti, un notiek balsu skaitīšana. Pirmie provizoriskie rezultāti tiek gaidīti aptuveni deviņos vakarā.
Grieķijas pilsoņi svētdien dodas pie vēlēšanu urnām, lai piedalītos kārtējās ārkārtas vēlēšanās. Tās tika sasauktas pēc tam, kad Alekša Cipra vadītā valdība paziņoja par atkāpšanos mazāk nekā gadu pēc stāšanās amatā, jo zaudēja vairākumu parlamentā.
Kamēr Eiropas valstis nevar izlemt, cik bēgļus katra gatava pieņemt, itāļu un grieķu salās ikdienu ierodas simtiem bēgļu no tuvajiem Austrumiem un Āfrikas. Situācija ir tik nopietna, ka bēgļu ierašanās un uzturēšanās, piemēram, Grieķijas galvaspilsētā iziet ārpus kontroles.
Pirmdien Grieķijā pēc trīs nedēļu pārtraukuma atvērsies bankas. Lai arī kapitāla kontrole vēl aizvien saglabāsies, naudas izņemšanas ierobežojumi būs nedaudz vājināti. Katrs cilvēks varēs izvēlēties - izņemt no bankomātiem 60 eiro dienā vai arī reizi nedēļā 420 eiro.
