Sadaļas Sadaļas

Grieķijas vēlēšanās «Syriza» ir ieguvusi gandrīz pusi no parlamenta mandātiem

Svētdien Grieķijā notikušajās parlamenta vēlēšanās uzvarējusi kreisi radikālā  partija “Syriza”. Pret taupības politiku noskaņotais politiskais spēks saņēmis 36,3% balsu jeb gandrīz pusi no parlamenta mandātiem.

Grieķija ir izdarījusi savu lielo izvēli un viņu vēstījums gan savas valsts politiķiem, gan arī visai Eiropai ir vairāk nekā skaidrs – vairs paciest taupības politiku viņi negrasās. Tieši tādus solījumus - pārtraukt taupību, tātad, algu un pensiju griešanu, nodokļu celšanu, pieprasīt starptautiskajiem aizdevējiem atvieglot palīdzības programmas noteikumus un arī, iespējams, norakstīt daļu valsts parāda – visus šos solījumus pārpārēm pirms vēlēšanām devusi kreiso radikālo partiju apvienība "Syriza".

Pēc esošajiem balsu skaitīšanas rezultātiem, šis kreisais spēks spējis gūt pārliecinošu uzvaru. Par viņiem nobalsojuši 36,3% vēlētāju, kas nodrošina "Syriza" 149 vietas no 300 parlamentā, kas gan nenodrošina parlamenta vairākumu.

"Syriza" ir relatīvi jauns veidojums, kas uz Grieķijas politiskās skatuves parādījās 2004.gadā. To veido ap 13 dažādām kustībām, viņu starpā eirokomunisti, eiroskeptiķi, trockisti, maoisti un daudzi citi.

Žurnāliste Ella Semjonova par vēlēšanu iznākumu Grieķijā

Uzvarētājus apsveicis arī premjerministrs Antonis Samars, kura partija „Jaunā demokrātija” finišējusi vēlēšanās otrā un saņēmusi 27, 8 % balsu, tas nodrošina 76 vietas parlamentā. Savā uzrunā pēc vēlēšanām premjers uzsvēris, ka pēdējo divarpus gadu laikā ir smagi strādājis, lai izpestītu valsti no krīzes skavām.

„Man nav par ko kaunēties”, teicis  Samars. Tomēr Grieķijas ekonomiskais stāvoklis tagad ir nesalīdzināmi uzlabojies, salīdzinot ar to laiku, kad Samars uzņēmās vadību 2012.gadā. Tad termins "Grexit", proti Grieķijas izeja no eirozonas, skanēja daudz draudīgāk un arī reālistiskāk. Taču nu sabiedrības pacietības mērs izrādījies pilns un, nesagaidot veiksmīgu starptautiskās palīdzības programmas pabeigšanu, tauta uzticēja valsts vadību kreisajiem spēkiem.

40 gadus vecais partijas līderis Aleksis Ciprs, kas, spriežot pēc visa, varētu nomainīt Samaru premjera krēslā, savā pēcvēlēšanu runā atkārtoti uzsvēris, ka „troika” un taupības politika nu ir pagātnē.

Taču tagad šim politiskajam spēkam vieglākā daļa ir aiz muguras, priekšā grūtākie laiki. Visiem skaidrs, ka solījumi ir viens, bet tos izpildīt kaut kas pavisam atšķirīgs. Starptautiskie aizdevēji jau vairākkārt esot uzsvēruši, ka viņi respektē jebkādu grieķu sabiedrības izvēli, taču arī jebkādai valdībai, kas nāks pie varas, būs jārespektē savu priekšteču parakstītās vienošanās.

Vācijas bankas prezidents Jenss Vaidmans svētdien paziņoja, ka Grieķija varēs turpmāk saņemt atbalstu tikai tad, ja sekos saviem līgumiem, piebilstot, ka viņš cer, ka jaunā valdība nedos solījumus, ko valsts nevar atļauties.
Tagad nav skaidrs, kā vēlēšanu iznākums Grieķijā ietekmēs citas dienvideiropas valstis,  tādas kā Itālija un Spānija, kas arī ir veikušas taupības pasākumus un kur iedzīvotāji neatbalsta šādu politiku. Protams, domino princips var būt graujošs visai Eiropai.

Trešās vietas ieguvēji ir neonacistu partija „Zelta rītausma”, saņemot 6,28% vēlētāju balsu. Tas nozīmē, ka 17 deputāti jaunajā parlamentā pārstāvēs šo labēji radikālo spēku, neskatoties uz to, ka puse no esošajiem deputātiem ir cietumā.
Līdzīgi rezultāti ir ceturtās vietas ieguvējiem – partijai "Potami", kas tulkojuma nozīmē „Upe”, ar līderi – bijušo žurnālistu priekšgalā. Tai varētu būs izšķirošā loma, jo "Syriza", kā jau minēju, ir jāvienojas par valdības veidošanu ar kādu otro partiju.

Parlamentā iekļūst vēl trīs partijas – komunisti, socālistiskais „Pasok” un arī kreisi orientētā partija „Neatkarīgie grieķi”. Koalīcijas veidošanai tiks dotas trīs dienas. Un pašreiz izskatās, ka izdosies izvairīties no atkārtotu vēlēšanu rīkošanas, kā tas noticis pirms divarpus gadiem.

Savukārt politikas eksperti izsaka nopietnas bažas, ka jaunā valdība varētu pasludināt defoltu – atteikties atmaksāt parādu starptautiskajiem aizdevējiem. Zem jautājuma ir arī Grieķijas tālākā palikšana eirozonā.

ES vēlēšanu iznākumu Grieķijā uztver ar bažām

Eiropas Parlamentā (EP) pārstāvētie politiskie spēki ir pirmie, kas pasteigušies paust savas reakcijas par vēlēšanu iznākumu Grieķijā. Partijai „Syriza” apsveikumu un atbalstu ir izteikuši Eiropas Parlamenta sociāldemokrāti, norādot, ka grieķu tautas vēstījums ir skaidrs – izbeigt "troikas" diktātu, taupības pasākumus un tas arī parāda, ka sarunas par daļēju Grieķijas parāda atlaišanu vairs nevar būt tabu tēma, taču tajā pašā laikā sociāldemokrāti aicina „Syriza” vadītāju Aleksi Cipru sākt sarunas arī ar proeiropeiskajiem spēkiem, lai izveidotu plašu un spēcīgu valdību.
Sociāldemokrāti ir otrs lielākais spēks Eiropas Parlamentā, tādēļ viņu sacītajam, ir svars.

Eiropas Savienībai (ES) bija ļoti grūti noslēpt satraukumu par vēlēšanu iznākumu. Tas izpaudās kaut vai Eiropas Komisijas (EK) vadītāja Žana Kloda Junkera sacītajā kādās debatēs Austrijas televīzijā, kas pēc tam izraisīja plašu viļņošanos. Proti, viņš cer, ka Grieķijas vēlētāji balsos saprātīgi un apzinās, ko nozīmēs, ja pie varas nāks kreisi ekstrēmi spēki.

Šos Junkera vārdus daudzi uztvēra kā klaju EK norādi, kādu valdību Grieķijā sagaida ES. Sekoja arī daudz kritikas un EK nācās taisnoties un skaidrot, ka tā nav.

Žurnāliste Ina Strazdiņa par ES reakciju uz vēlēšanu iznākumu Grieķijā

"Syriza" saviem vēlētājiem apsolījusi pārskatīt līdzšinējās attiecības ar starptautiskajiem aizdevējiem. Grieķija ir aizņēmusies kopumā 320 miljardu eiro un tā ir nauda, kas potenciāli būtu arī jāatdod, jo ir nākusi, faktiski, arī, piemēram, no vācu nodokļu maksātāju maziņiem. Taču Ciprs sola, ka panāks, lai vismaz daļu Grieķijas parāda dzēstu. Grieķijas aizdevuma programma oficiāli noslēdzas februāra nogalē, taču līdz tam eirozona gatavojās Grieķijai piešķirt vēl septiņus miljardu eiro. Vēl bez šī parāda pārskatīšanas. „Syriza” sola izbeigt taupības programmu, kas nozīmē palielināt apgrieztās algas, pensijas, sociālos pabalstu un tā tālāk, taču tas liecina, ka Grieķija atkal varētu atgriezties pie tērēšanas politikas.

„Syriza” nevēlas izstāšanos no vienotās valūtas grupas, taču, kā saka analītiķi, tas var notikt automātiski, ja Grieķija neturpinās taupības politiku un līdz ar to vairs atkal neatbildīs eirozonas nosacījumiem.

Briselē nevēlas Grieķijas izstāšanos, jo tas būtu trieciens arī eirozonai kopumā. Lai gan Grieķija nav starp vislielākajām eirozonas ekonomikām, tā joprojām ir liela valsts ar nopietnu tirgu un jebkas, kas satricina vienas valsts ekonomisko un finanšu stāvokli, protams, satricina arī eirozonu kopumā.

Pirmdien Briselē būs arī eirozonas finanšu ministru sanāksme. Tā ir tradicionāla, ik mēneša, bet iekrīt tieši pēc Grieķijas vēlēšanām un, protams, tajā būs daudz sarunu par to, kas notiks tālāk. Kamēr vēl nav jaunās valdības, tiesa neko daudz saplānot nav iespējams, taču sarunas būs un ES noteikti centīsies meklēt kompromisu un aicinās Grieķijas valdību nemainīt iesākto kursu. Izskan arī minējumi, ka „Syriza", tikusi varas krēslā, varētu kļūt pielaidīgāka ES prasībām.

Jau ziņots, ka svētdien notika Grieķijas parlamenta vēlēšanas, kurās par iekļūšanu parlamentā cīnījās 22 partiju kandidāti. Lai sasniegtu savu mērķi, partijām jāpārvar trīs procentu vēlēšanu barjera.

Kā liecināja aptaujas vēl pirms vēlēšanām, teju trešdaļa Grieķijas vēlētāju varētu balsot par kreiso ekstrēmistu apvienību "Syriza", tai ar 25,7% seko centriski labējā partija „Jaunā demokrātija” ("Nea Dimokratia"). Kopumā procentuālo barjeru varētu pārvarēt septiņi politiskie spēki.

Pieaugot Alekša Cipra popularitātei, daži Eiropas politiķi iepriekš pauda bažas par Grieķijas iespējamo izstāšanos no eirozonas. Tas var radīt jaunu krīzi vienotās valūtas blokā, un tāpēc netiek izslēgti satricinājumi arī finanšu tirgos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt