Bažas par Grieķijas spēju pabeigt starptautiskās palīdzības porgrammu raisa 25. janvārī gaidāmās parlamenta vēlēšanas. Pie varas varētu nākt kreisi orientēti spēki, kas atklāti iestājas pret starptautisko aizdevēju palīdzības noteikumiem un ir noskaņoti pieprasīt kārtējo reizi norakstīt daļu valsts parāda.
Kā attīstīsies situācija šajā dienvidvalstī, pagaidām neviens neņemas prognozēt. Taču tagad runas par Grieķijas izstāšanos no eirozonas vairs neizraisa tādu paniku, kā pirms dažiem gadiem. Izskaidrojums vienkāršs - Grieķija vairs nerada sistēmiskus riskus pārējām eirozonas valstīm.
Latvijas Radio uzrunātais Tasoss Efstafiu strādā kuģniecības nozarē. Darba specifikas dēļ viņš labi pārzina starptautiskās ziņas. Tāpēc pirms sešiem gadiem par to, ka Grieķijai tāpat kā citām valstīm tuvojas krīze, viņš jau paredzēja. Taču neviens nevarēja paredzēt, cik smaga būs tās ietekme uz katra grieķa dzīvi.
„Lielākajai daļai iedzīvotāju, kuriem neviens neteica, ka Grieķija ir tuvu maksātnespējai, tas bija šoks. Politiķi turpināja solīt, ka algas pieaugs, ka ekonomika uzrāda izaugsmi, viņi neteica taisnību,” atceras Tasoss.
„Pat 2008.gadā, kad bankrotēja „Lehman Brothers”, grieķu politiķi teica, ka Grieķijas ekonomika ir labi pasargāta. Tāpēc mūsu iedzīvotājiem tas bija šoks pēkšņi izdzirdēt, ka valsts atrodas bankrota priekšā,” viņš skaidro.
„Murgs” - tā vienā vārdā par krīzes sākumu valstī atminas Tasosa sieva, bijusī skolotāja Marietta Lissikatu. Taču arī tagad nākotne neizskatās daudz rožaināka. Pēc sievietes vārdiem, nekāds uzlabojums nav jūtams.
„Mūsu dzīve ir piedzīvojusi straujas izmaiņas. Turklāt viss notika vienas nakts laikā, manā izpratnē tas bijis kā murgs,” saka sieviete.
„Es joprojām nevaru noticēt, ka tas viss ir noticis ar mūsu valsti. Mums nācās samazināt savus izdevumus, dažiem no mums nācās meklēt darbu, bet darbavietu nav. Turklāt es neredzu, ka situācija labotos. Lai arī es esmu optimiste,” atzīst viņa.
Krīze jūtami ietekmējusi Tasosa ģimenes dzīvi. Viņa mammas pensija tika samazināta par aptuveni trešdaļu, tika atceltas svētku piemaksas. Viņa dēlam, kas strādā apdrošināšanas jomā, strauji sašaurinājās klientu loks. Tasoss pats, lai arī nezaudēja darbu, tomēr uz algas paaugstinājumu pārstāja cerēt. Viņam lika saprast, ka laikā, kad situācija pasliktinās visā valstī, viņš nekļūs par izņēmumu.
„Jā, ietekme ir jūtama. Mums bija jāmaina sava dzīve. Pērn man bija jāmaina dzīvoklis uz lētāku, jo man ir jāatbalsta mamma un dēls, kas zaudējuši lielu daļu no saviem ienākumiem. Taču kredīts, ko esmu ņēmis bankā, paliek tas pats. Un ikmēneša maksājumi ir tādi paši, līdz ar to, lai arī izdevumi nemazinās, ienākums samazinās,” stāsta vīrietis.
Vienu no smagākajiem triecieniem krīzes laikā saņēma jaunieši. Bezdarba līmenis šajā iedzīvotāju grupā sasniedza 60%. Tagad šis rādītājs ir samazinājies par desmit procentiem. Taču Tasosa dēlam, kuru sauc Tanoss Efstafiu, ir savs skatījums uz šo problēmu.
„Es uzskatu, ka jaunieši mūsdienās nevēlas strādāt. Viņi vēlas saņemt visu gatavu. Jā, mums ir krīze, valdības pieļāvušas kļūdas, taču ir arī cita problēma. Neviens nevēlas smagi strādāt, iet jūrā, atvērt savus uzņēmumus, radīt idejas,” uzskata Tanoss.
„Visus šos gadus daudziem palīdzējuši iekārtoties darbā viņu draugi, kas saistīti ar politiskajam partijām. Šie cilvēki saņēmuši algu un viss. Neviens neko neradīja. Turklāt agrāk - pirms 30 -40 gadiem - grieķi darīja darbus, ko tagad izpilda migranti no citām valstīm. Piemēram, 1974.gadā puse no mūsu ostas pilsētas Pirejas iedzīvotajiem gājusi jūrā, tagad tikai 5-10% iet jūrā. Visi grib kļūt par juristiem, par ārstiem, visi grib iet studēt. Un arī tā ir liela problēma,” spriež Tanoss.
Arī Tasoss par pašreizējo situāciju izsakās skeptiski. Viņaprāt, februārī, kad Grieķijai beigsies starptautiskās palīdzības programmas tehniskais pagarinājums, valsts nevarēs noturēties uz savam kājām.
„Pēc mana uzskata, tas ir neiespējami. Ja es būtu ārvalstu investors vai arī fonds, kas velētos investēt Grieķijā, es to nedarītu šobrīd,” paziņo Tasoss.
„Vēlēšanu laikā visas politiskās partijas sāks priekšvēlēšanu cīņas, sniegs solījumus un tas viss ietekmēs valsts ekonomiku. Nē, es neuzskatu, ka Grieķija ir gatava turpināt dzīvot patstāvīgi. Tai jābūt atbalstītai vēl līdz 2015.gada beigām vai pat 2016.gada vasarai, cerot, ka situācija uzlabosies. Bet to mēs redzēsim,” viņš saka.
Grieķijas krīzi var salīdzināt ar Latvijas izieto glābšanas ceļu. Vismaz līdz šim brīdim. Atšķirība tāda, ka Latvijā problēmas sākās agrāk, attīstījās straujāk, bet arī atrisinājums nācis salīdzinoši īsākajā laika posmā.
Oficiāli Grieķijā tiek uzskatīts ka ekonomiskā lejupslīde sākās pirms sešiem gadiem. Saucienu glābt valsti no bankrota grieķu politiskie līderi raidījuši vienu gadu vēlāk nekā Latvijā - 2010.gadā. Lieki teikt, ka arī saņemtās naudas apjomi krasi atšķiras. Latvija lūdza 7,5 miljardus eiro, taču izmantoja pusi no šīs summas un kopš pagājušā gada sākusi parāda atmaksu.
Latvijā starptautiskās palīdzības programma beidzās pirms diviem gadiem. Tieši tajā laikā atklājas, ka Grieķijai ar pirmo starptautisko aizdevuma programmu un 80 miljardiem eiro nepietika. Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais Valūtas fonds gāja pretī un turpināja sniegt atbalstu. Kopumā Atēnām piešķirti aptuveni 240 miljardi eiro.
Darbs pie ekonomiskās situācijas uzlabošanas devis savu rezultātu. Šogad Grieķijas budžetā pirmoreiz tika ierēķināts pārpalikums. Valsts priekšā pavīd reālas cerības pabeigt ieilgušo palīdzības programmu. Taču tagad šos plānus ir stipri iedragājusi ārkārtas parlamenta vēlēšanu perspektīva. Jau 25.janvārī tiks noskaidrots, kurus politiskos spēkus grieķu tauta pilnvaro pārstāvēt savas intereses. Tad arī kļūs skaidrs, kas notiks ar starptautisko palīdzību šai krīzes nomocītajai valstij.
