„Syriza” vadītājs 40 gadus vecais Aleksis Cipras pēc nobalsošanas daudzu žurnālistu klātbūtnē veicis nelielu uzrunu. Cipras minējis, ka šajā dienā grieķu tauta izlemj, vai rīt atgriezīsies „troika” (proti – starptautiskie aizdevēji), lai grieztu pensijas un algas, celtu nodokļus, un vai vēlētāji ļaus līdzšinējai valdībai un tās vadītājam Antonisam Samaram turpināt piekopt bezgalīgo un sūro taupības politiku valstī.
Tomēr pagaidām nav skaidrs, kā citādi kreisie radikāļi grasās izvest valsti no krīzes. Viņu piedāvājums norakstīt daļu valsts parāda jau publiski nopēluši un arī noraidījuši daudzi Eiropas līderi.
Arī premjers Antonis Samaras, kura partija, visticamāk, pienāks otrā, īsajā komentārā teicis, ka vēlētāji šodien dara izvēli starp virzību uz priekšu un piedzīvojumiem: „Šajās vēlēšanās ir liels skaits pilsoņu, kas vēl nav izdarījuši savu politisko izvēli. Viņi izšķirs rezultātu. Esmu optimistiski noskaņots, jo, uzskatu, ka neviens nevēlēsies apdraudēt mūsu tēvzemes eiropeisko virzību.”
Vairāki uzrunātie Grieķijas iedzīvotāj pie vēlēšanu iecirkņiem stāsta, ko viņi sagaida no jaunās Grieķijas valdības.
„Nekas nemainīsies. Kā ir šodien, tā būs arī rīt. Mēs turpināsim būt atkarīgi no Eiropas, un tas ir arī labi. Jaunās valdības pirmais uzdevums būs panākt vienošanos ar Eiropu un, protams, risināt ekonomiskās problēmas,” saka kāds jauns vīrietis.
Cita vēlētāja gan gribētu pārmaiņas: „Jo Grieķijas ekonomika ir šausmīgā stāvoklī. Tāpēc mēs visi ceram uz to labāko.” Bet kāds vīrietis pārliecināts, ka Grieķiju gaida vēl vienas vēlēšanas.
„Protams, mums neklājas viegli. Mums samazinājuši pensiju, palielinājuši nodokļus. Bet ko lai dara? Mēs cietām veselus piecus gadus, un tagad, kad šīm ciešanām būtu jānes augļus, tagad tos baudīs kāds cits? Es dodu priekšroku iet grūtāku, bet stabilu ceļu, nekā nezināmu un bīstamu ceļu,” saka uzrunātā sieviete.
Atkarība no vēlēšanu rezultātiem kļūs skaidrs, vai uzvarētājam pietiks balsu, lai veidotu valdību vienatnē vai arī būs jāmeklē sabiedrotie. Saskaņā ar vēlēšanu likuma normām, to noteiks tās partijas, kas nepārvarēs 3% barjeru un neiekļūs parlamentā. Jo mazāk partiju iekļūst parlamentā, jo mazāks ir nepieciešamo balsu skaits, lai uzvarētājs spētu vienatnē veidot valdību. Tā kā te sāksies aizraujošā matemātika.
Ja tomēr vajadzēs veidot valdību, tad uzvarētāja partijai tiks dotas trīs dienas šī uzdevuma veikšanai.
Ja uzvarētājs nespēs izveidot koalīciju, tad valsts prezidents aicinās partiju, kas savākusi otro lielāko vēlētāju skaitu. Tomēr valsts prezidents Karols Papuljas brīdinājis, ka valsti gaida grūti laiki.
„Tā kā mūs gaida problemātiskie gadi, mums jābūt cik vien iespējams vienotiem savā starpā, lai spētu tikt ar grūtībām galā. Es ticu, ka grieķu tautai ir gudrība, zināšanas un apņemšanās, lai to paveiktu,” saka kāds grieķu vēlētājs.
Notikumiem Grieķijā nozīmē seko visa pasaule. Šajā vēlēšanās ir reģistrēti par 35% vairāk žurnālistu nekā 2012.gadā. Un interese jūtami pieaugusi no ārvalstu plašsaziņas līdzekļiem. Vēlēšanas atspoguļo aptuveni 500 žurnālistu no 45 valstīm, tostarp arī Latvijas.
Jau ziņots, ka svētdien notiek Grieķijas parlamenta vēlēšanas, kurās aptuveni 10 miljoni iedzīvotāju izšķirs savas valsts politisko un arī ekonomisko likteni. Par iekļūšanu parlamentā cīnās 22 partiju kandidāti. Lai sasniegtu savu mērķi, partijām jāpārvar trīs procentu vēlēšanu barjera.
Kā liecina aptaujas, teju trešdaļa Grieķijas vēlētāju varētu balsot par kreiso ekstrēmistu apvienību "Siriza" (Syriza), tai ar 25,7% seko centriski labējā partija „Jaunā demokrātija” (Nea Dimokratia). Kopumā procentuālo barjeru varētu pārvarēt septiņi politiskie spēki.
