Gandrīz visas sabiedrības viedokļa aptaujas sola uzvaru galēji kreisajai kustībai “Syriza”. Tā ir noskaņota mainīt vienošanās nosacījumus ar starptautiskajiem aizdevējiem un teikt “nē” visaptverošajai taupības politikai, kas tikusi piekopta Grieķijā pēdējo četru gadu laikā.
Dažas dienas pirms vēlēšanām politiskās kaislības Grieķijā sit augstu vilni. Visos televīzijas kanālos rāda priekšvēlēšanu debates, avīzēs un radio tiek intervēti politiķi, Ziemassvētku dekorācijas uz ielām nomainījuši priekšvēlēšanu reklāmas plakāti un partiju teltis. Politiķi izmanto pēdējo iespēju pārliecināt vēlētājus atdot savu balsi, rīkojot priekšvēlēšanu mītiņus.
Ceturtdien vakarā galvaspilsētas laukumā “Omonia” desmitiem tūkstošu atbalstītāju pulcējusi arī kreisi radikālā partija "Syriza". Par tās uzvaru, spriežot pēc aptauju datiem, vairs nešaubās neviens. Vienīgais jautājums – vai viņiem pietiks balsu veidot valdību vieniem pašiem, vai arī būs jāmeklē kāds sabiedrotais, un tad tas, visticamāk, arī būs kreisais spēks. Potenciālās vēlēšanu uzvarētājas partijas līderu uzstāšanās ir piepildītas ar tādiem saukļiem kā “nost ar taupību”, “pietiek ciest ārvalstu diktātu”, “cerība nāk”. Sabiedrībā šādas runas gūst plašu atbalstu.
Viena no sievietēm, kas ieradusies šajā mītiņā, saka, ka tagad ir pienācis vēsturisks brīdis Grieķijai. Viņasprāt, pirmdien sabiedrība nepamodīsimies jaunajā valstī, taču lietas virzīsies uz labo pusi.
Gados vecāks kungs izsaka cerību sagaidīt pārmaiņas, jo iepriekšēja valdība ir visus iznīcinājusi. Viņa meita pēc algas apcirpšanas pelna 400 eiro, viņš pats ir pensionārs, pensiju ir apcirtuši un tagad viņš vispār var palikt bez pensijas. Tāpēc viņš cer, ka jaunā valdība spēs saglabāt viņa pensiju neskartu. Vīrietis saka, ka negrib kļūt bagāts, bet saglabātu pašcieņu.
Kāds cits pilsonis saka, ka, pēc viņa domām, Eiropai nav izdevīgi izmest Grieķiju no eirozonas, jo tādā gadījumā Eiropa zaudēs savu naudu. Viņš uzskata otrādi - ka Eiropa Grieķijai palīdzēs, norakstot daļu no valsts parāda.
Vēl kāds atēnietis teic, ka cilvēki pacels savas galvas iepretim visiem tiem, kā viņš izsakās, "Eiropas neliešiem, kas noveduši grieķu tautu līdz šādam stāvoklim". Vīrietis arī atgādina, ka Grieķijā ir 1,5 miljoni bezdarbnieku.
Kreisā politiskā spēka solījumi attiecībā uz Grieķijas 240 miljardu eiro ņemtā aizdevuma atmaksu brīžiem kļūst atklāti populistiski: sākot ar prasību norakstīt daļu no valsts parāda, pilnībā apturēt taupības politiku un līdz pat aicinājumam atjaunot darbā visus, kas šajos krīzes gados tikuši “netaisnīgi atlaisti”.
Viena no partijas biedru idejām drīz vien kļuva par joku. Kāda "Syriza" biedre intervijā pieļāva domu, ka problēmas varētu atrisināt Grieķijas centrālā banka, drukājot papildu eiro valūtas.
Šādi ierosinājumi izraisa nepatiku no starptautisko donoru puses.
Tā Somijas premjerministrs Aleksandrs Stubs atklāti teicis, ka viņš noteikti neatbalstīs Grieķijas parāda norakstīšanu. Savukārt ceturtdien Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers uzsvēris, ka jebkādai valdībai, kas tiks izveidota Grieķijā, būs jāievēro savu priekšgājēju uzņemtās apņemšanās.
Līdzīgu viedokli intervijā Latvijas Radio pauž pieredzējis avīzes “Parapolitika” politisko notikumu korespondents Giorgoss Linkuredzoss.
"Manuprāt, jaunajai valdībai ar "Syriza" priekšgalā vajadzēs atkāpties no saviem solījumiem. Šīs partijas iekšienē jau izskan aicinājumi būt mērenākiem, mīkstākiem savos izteikumos, jo nākamā diena pēc vēlēšanām būs ļoti grūta," saka Linkuredzoss. "Nē, es neuzskatu, ka esošā priekšvēlēšanu programma "Syriza" ir 100% īstenojama un var absolūti droši teikt, ka jaunajai valdībai būs jāveic solis atpakaļ, jo nevarēs izpildīt visu, ko tagad saka. Savukārt tauta, pēc maniem uzskatiem, kārtējo reizi redzēs īstenojam tos pašus pasākumus. Daudzas pirmsvēlēšanu runas pēc vēlēšanām tā arī netiks realizētas, turklāt no visu partiju puses. To mēs jau esam pieredzējuši visās iepriekšējās vēlēšanās. Īpaši kopš 2009.gada, jo nav vienkārši jaunajai valdībai izpildīt visus solījumus," skaidro žurnālists.
Vērts pieminēt, ka arī esošā Grieķijas valdība neizturējusi sarunas ar aizdevējiem, kas budžeta veidošanas laikā pieprasījuši no Grieķijas atrast papildu divarpus miljardus eiro. Tagad šī pati summa - vai neoficiāli izskan, ka tā varētu būt arī lielāka -, kreiso radikāļu uzvaras brīdī būs jārod arī viņiem.
