Sadaļas Sadaļas

SPECIĀLI no Atēnām: Grieķi dusmojas uz Cipru un neizprot nesenā referenduma jēgu

Grieķijas iedzīvotāji ir neizpratnē par kreisi radikālās valdības un tās premjerministra Alekša Cipra krasu viedokļa maiņu. Premjers, kas sešu mēnešu garumā ir torpedējis pārrunas ar starptautiskajiem aizdevējiem un pirms deviņām dienām aicinājis referendumā balsot „pret” to prasībām, pēc smagajām vienas nakts pārrunām uzstāj uz pretējo. Viņš paziņojis, ka aizdevēju prasību izpildīšana ir vienīgais veids, kas nodrošinās valsts palikšanu eirozonā un novērsīs ekonomikas katastrofu.

Sintagmas laukumā pie valsts parlamenta ēkas pirms pusotras nedēļas cilvēki svinēja „Nē” balsojuma uzvaru valstij izšķirošajā referendumā, kurā valdība aicināja iedzīvotājus protestēt pret starptautiskajiem aizdevējiem un to prasībām pēc kārtējiem taupības pasākumiem. Skanēja priecīga mūzika, cilvēki dejoja un priecājās. Tagad noskaņojums ir nomainījies uz pretējo. Cilvēki vēl aizvien nāk pie parlamenta, bet ir drūmi un nikni.

„Es nevēlos, lai parlaments pieņemtu šo vienošanos ar aizdevējiem,” saka elektriķis Teofilass Joanidis.

„Es esmu „par” Eiropu, taču nevis tāpēc, lai man dotu naudu, bet lai es būtu vienlīdzīgs ar citām tautām. Ja mani neuzskata par vienlīdzīgu, tad neuztraucieties - lai iet savu ceļu, un mēs paliksim vieni paši vai ar saviem draugiem. Gan jau mēs tiksim galā, kā to darījām vairākkārt iepriekš,” saka Joanidis.

Turpat uz ielas sēž simpātiska 41 gadu veca sieviete vārdā Elpida, kas grieķu valodā nozīmē cerība. Viņa ir divu bērnu vientuļa mamma un pašreiz nestrādā. Viņa atklāti sauc premjeru par nodevēju. „Es referendumā balsoju „nē” un tagad jūtos, ka mani ir nodevuši – gan mūsu valdība, gan arī ārvalstu politiķi. Es arī vairs nesaprotu, kāpēc vajadzēja rīkot referendumu,” dusmīga ir Elpida. „Ja tā bija plānots, nebija nekāda iemesla likt mums izvēlēties balsot „par” vai „pret”. Taču kopš brīža, kad referendumā tika pateikts „nē”, politiķiem jārespektē grieķu tautas lēmums. Es dotu priekšroku, lai valsts izstātos no eirozonas, nekā redzētu to, kas notiek tagad. Valsts nekad vairs nespēs attīstīties un atkopties no krīzes,” viņa norādīja.

Nedaudz tālāk no protestētāju pūļa stāv jauns pāris. Anheloss ir grieķis, viņa sieva Marjo, kas tagad ir bērniņa gaidās, – somiete. Abi dzīvo Dānijā, kur jauneklis strādā un mācās.

Viņi atbraukuši uz Grieķiju tieši pirms referenduma, lai, būdams Grieķijas pilsonis, Anheloss varētu pateikt „nē” aizdevēju prasībām. Tagad viņš atzīst apjukumu. „Cilvēku balsojumam – „jā” vai „nē” – var būt dažādas interpretācijas. Tagad katrs to skaidro, kā pašam izdevīgi. Valdība ir atradusi savu skaidrojumu, kas, manuprāt, neapmierina sabiedrību. Es sagaidītu iespaidīgākas protesta akcijas. Taču izskatās, ka cilvēki ir stipri apjukuši,” norādīja Anheloss.

Likteņa ironija, bet tieši Somija - viņa sievas Marjo dzimtā valsts – ir vistiešāk izteikusies par labu „Grexit” jeb Grieķijas iziešanai  no eirozonas. Sieviete atzīst, ka ar nožēlu noskatās uz savas dzimtenes politiķu ieņemto stingro pozīciju pret naudas aizdošanu Grieķijai.

„Es neesmu bijusi pārāk laimīga, dzirdot Somijas valdības paziņojumus. Man ir grūti saprast, ka cilvēku attieksme ir tik nežēlīga. Es gribētu redzēt, ka tautas atbalsta viena otru centienos atrisināt savas problēmas. Es jūtos daudz labāk šeit, atbalstot grieķu tautu,” saka Marjo.

Tomēr daudzi grieķi saprot, ka vienošanās ar aizdevējiem bijusi vienīgā iespēja Grieķijas akūto problēmu risināšanā.

To sarunā ar Latvijas Radio saka arī biznesmenis Panoss, kas nodarbojas ar studentu apmācības programmām ārzemēs. Viņš min, ka atgriešanās pie drahmas valstij ar vājo ražošanu un atkarību no importa būtu nesusi dramatiskas sekas. „Lielākā kļūda, ko pieļāvuši mūsu politiķi, ir tā, ka grieķu politiskās partijas ir spēlējušas spēli pret vienošanos ar aizdevējiem. Tā vietā, lai teiktu taisnību cilvēkiem, ka šīs reformas ir nepieciešamas valstij, viņi spēlējuši populistisku spēli,” kritisks ir Panoss. „Pat iepriekšējā valdība, kas vēlāk mainīja savu nostāju. Jāatzīst, ka pēdējie seši mēneši bijuši postoši gan Grieķijas ekonomikai, gan arī nesuši sašķelšanos grieķu tautā,” uzsver uzņēmējs.

Panoss nejūtas laimīgs par panākto vienošanos ar aizdevējiem, nedz arī uzskata, ka gaidāmās reformas spēs izpestīt valsti no ekonomiskās bedres. Kā atzīst uzņēmējs, situāciju var uzlabot tikai pati tauta, mainot savu attieksmi, kas gan var nenākt tik viegli.

Jau ziņots, ka eirozonas valstu vadītāji un Grieķijas valdība pirmdienas rītā ir panākuši vienošanos par nākamā aizdevuma piešķiršanu. Tas notiks gadījumā, ja Grieķija līdz trešdienai pieņems virkni likumu, kas skar pensijas, nodokļus un citas nozares.

Ja Grieķijas parlaments atbalstīs valdības iecerētos budžeta konsolidēšanas pasākumus, tad valsts saņems līdz 86 miljardiem eiro lielu aizdevumu. Tas nepieciešams, lai glābtu Grieķiju no maksātnespējas un iespējamās iziešanas no eirozonas.

Lai arī detalizēts pasākumu saraksts grieķiem vēl nav zināms, tomēr ir skaidri definēti primārie reformu uzdevumi. Pirmais ir paaugstināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi vairākām precēm un pakalpojumiem, kam šobrīd ir pazemināta PVN likme. Tāpat plānota pensiju reforma, kuras laikā pensionēšanās vecumu plānots palielināt līdz 67 gadiem.

Vēl grieķiem būs jāgarantē, ka valsts statistikas birojs savā darbībā būs neatkarīgs. Savulaik tieši šis birojs bija atbildīgs par viltotu datu sniegšanu saistībā ar Māstrihtas kritēriju izpildi, kas ir izšķiroši valsts uzņemšanai eirozonā. Ceturtais uzdevums ir Fiskālās disciplīnas padomes izveide. Minētās primārās aizdevēju prasības Grieķijai jāizpilda līdz 15. jūlijam.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt