Grieķija skaita dienas līdz mēneša beigām - brīdim, kad valstij jāizmaksā kārtējais maksājums Starptautiskajam Valūtas fondam, kas ir vairāk nekā pusotrs miljards eiro. Atēnas varētu izmaksāt šo parādu tikai gadījumā, ja tiks panākta vienošanās ar aizdevējiem par pēdējās aizdevuma summas piešķiršanu - tie ir 7,2 miljardi eiro. Taču šāda vienošanās varētu notikt uz aizdevēju nosacījumiem, proti, no Grieķijas prasa turpināt taupības pasākumus, it īpaši - reformēt pensiju sistēmu un celt nodokļus, prasības, kam nepiekrīt grieķu valdība.
Kā intervijā Latvijas Radio saka Pandeonas universitātes profesore un Grieķijas nodarbinātības dienesta vadītāja Marija Karamessini, viņa cer, ka valsts spēs izvairīties no jauniem ekonomijas pasākumiem: "Mūsu valdība apspriež vienošanos par nākotni ar eiro, bet bez taupības. Mēs neuzskatām, ka mums būtu jāizvēlas starp taupību un eiro. Mēs vēlētos redzēt dzīvotspējīgu risinājumu, kas palīdzētu grieķu tautai un ļautu Grieķijas ekonomikai attīstīties. Mūsu valdība apspriež ar aizdevējiem piedāvājumus, kuru vidū ir valsts parāda pārstrukturēšana, investīciju palīdzība, kas stimulētu izaugsmi un pavērtu jaunas darba iespējas. Ja mēs nepārtrauksim taupību, lai kāda arī nebūtu valsts nodarbinātības programma, tā nespēs samazināt bezdarba līmeni, kas tagad ir 27 procenti no darbspējīgiem iedzīvotājiem."
Skeptiski uz iespēju, ka grieķi varēs iztikt bez taupības, raugās Duisburgas-Essenas universitātes pasniedzējs doktors Stefens Lendhors no Vācijas. Viņš uzskata, ka starp Atēnām un aizdevējiem tiks panākts kompromiss - slikts kompromiss.
"Es uzskatu, ka varētu tikt sasniegts slikts kompromiss. Taču, ja tiktu iekļauta vienošanās par investīciju programmu, ko varētu finansēt, piemēram, Eiropas Investīciju banka, vai arī tiktu pieņemts Junkera piedāvājums, tas varētu dot jaunu stimulu grieķu ekonomikas attīstībai. Tāpēc es uz to skatītos no divām pusēm - taupībai, protams, ir negatīva ietekme uz attīstību un ekonomikas atkopšanos. Taču, ja būtu iekļauta arī investīciju puse šajā sliktajā kompromisa vienošanās, tad tā būtu vismaz kāda gaisma tuneļa galā," vērtē Stefens Lendhors.
Pesimistiskais scenārijs - ja vienošanās par Grieķijas glābšanas programmas turpināšanu netiks panākta, krīzes mocītajai valstij ļaus bankrotēt un vēlāk patrieks to no eirozonas - nav izdevīgs nevienam. Kā atzīst Mančesteras Biznesa skolas profesore no Lielbritānijas Džila Ruberija, šāds solis varētu nozīmēt vienotās Eiropas beigu sākumu.
"Grieķijas izstāšanās no eirozonas var maksāt pārāk augstu cenu, jo Grieķijai var sekot arī citas valstis. Eiropas Savienības ministri noteikti saprot, ka šī problēma ir jāskata plašākā kontekstā. Mans viedoklis, un es esmu no Lielbritānijas - ja Grieķija tiks izslēgta no eirozonas un tad potenciāli arī no Eiropas Savienības, tad ir augstāka iespējamība, ka arī Lielbritānija izstātos. Tāpēc šī ir visai bīstama politika, kas var iedragāt visas Eiropas stabilitāti," norāda Džila Ruberija.
Kamēr valdības pārstāvji mēģina atrisināt domstarpības ar aizdevējiem, pirmdienas, 22.jūnija, vakarā aptuveni 10 000 iedzīvotāju bija atnākuši uz protesta akciju pie parlamenta ēkas. Akcijas dalībnieki skaļi svilpa svilpes un kliedza saukļus "Grieķija, Eiropa, demokrātija!".
Students Nikos saka, ka visi vēlas stabilitāti. Nav nozīmes, vai nodokļu likme ir divi vai pieci, ja valstī nav stabilitātes. Jaunietis uztraucas par to, vai Grieķijā nesāksies kaut kas līdzīgs Ukrainas notikumiem. Līdzīgu vēstījumu valdībai vēlas raidīt arī atnākušais jurists Konstantinos: "Grieķija ir daļa no Eiropas un tur tai arī jāpaliek. Ja valdība lūdz naudu, tad jāpakļaujas aizdevēju noteikumiem. Ne jau premjerministrs Ciprs ir tas, kurš dod naudu. "
Mākoņi savilkušies virs Atēnām - vārda tiešā un pārnestā nozīmē. Pēc sešu mēnešu pārrunām vienošanās tā arī nav panākta, Grieķijas valsts kase ir iztukšota, iedzīvotāji panikā izņem no bankām savus iekrājumus, sabiedrībā valda bailes par valsts nākotni.
To atzīst arī uzrunātais ierēdnis Takis. Viņa draugi, tie, kuri ir balsojusi par šo valdību, jautājot, ko darīt ar naudu - izņemt no bankas vai nē. Cilvēki baidās. Viņš atgādina, ka kopš brīža, kad šī valdība ir nākusi pie varas, grieķu iedzīvotāji izņēmuši no bankām 36 miljardus eiro. Šie skaitļi runā par lielu uztraukumu sabiedrībā.
Grieķu karogi blakus Eiropas Savienības karogiem - grieķu iedzīvotāji vēlas teikt skaidru "jā" palikšanai eirozonā, lai arī kādu cenu šī vienošanās varētu maksāt. To saka arī aptaujātais pensionārs: "Prāta nebija grieķiem, un nav. Arī es biju strādnieks un tagad esmu pensijā, kuru man nogrieza. Ko lai daru? Bet, ja tagad atgriezīsimies pie drahmas, mūsu dzīves līmenis samazināsies uz pusi, mēs būsim izsalkuši. Valsts nonāks līdz Zambijas, kādas Āfrikas valsts līmenim." Tāpēc vīrietis vēlas palikt Eiropā, nevis kaut kādu programmu līmenī. Bet arī iedzīvotājiem jābūt pacietīgiem, saka viņš.
Vīrietis arī ar nožēlu atzīst - lai kāds arī nebūtu pārrunu rezultāts, viņaprāt, grieķu sabiedrība ir sadalījusies grupās, katrā no kurām valda izteikti atšķirīgi viedokļi par to, kā virzīties tālāk. Par to liecina arī tas, ka 22.jūnijā iepretim Atēnu parlamentam līdzīga apmēra protesta akcija notika ar prasību pārtraukt jostu savilkšanas politiku.
Kā vēstīts, 22.jūnija vakarā Briselē notika eirozonas valstu vadītāju ārkārtas sanāksmes par Grieķijas finanšu problēmām.
