Sadaļas Sadaļas

Grieķija neveic kārtējo maksājumu SVF; valstī varētu sākties 24 stundu streiks

Neskatoties uz panākto vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par jaunu finansiālās palīdzības programmu, Grieķija otrdien nav veikusi jau otro maksājumu Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF), dzēšot jau esošos parādus. Savukārt Latvijas premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība") otrdienas rītā atgādināja, ka Grieķijas "nē" reformām nozīmēs šīs valsts izstāšanos no eirozonas, jo jaunu sarunu nebūs.

Nauda neatmaksāta un streiks valstī

Atēnām līdz plkst.1.00 bija jāpārskaita SVF 456 miljoni eiro, taču nauda nav saņemta.

Jau 30.jūnijā Grieķija neveica iepriekšējo 1,5 miljardus eiro lielo maksājumu SVF.

Pašreiz Grieķijas parāds SVF kopumā sasniedz aptuveni divus miljardus eiro, teikts fonda pārstāvja Gerija Raisa izplatītajā paziņojumā, ar kuru apstiprināts fakts, ka Atēnas nav veikušas kārtējo maksājumu.

Valūtas fonds gan ar to jau rēķinājies un paziņojis, ka tuvākajās nedēļās skatīs tālāko sadarbības modeli ar Grieķiju.

Grieķijas bankas joprojām ir slēgtas, līdz būs lielāka skaidrība. Tikmēr Lielbritānijas Finanšu ministrija paziņojusi, ka bloķēs jebkādus centienus izmantot britu naudu jaunajā Grieķijas glābšanas programmā. Ministrija uzsver, ka visi līdzekļi aizdevumam būs jāiegūst no ārkārtas līdzekļu fonda, kurā ietvertas tikai eirozonas dalībvalstis.

Tikmēr, protestējot pret Grieķijas premjera Aleksa Cipra piekāpšanos starptautisko aizdevēju priekšā un pieņemot viņu noteikumus jauna aizdevuma saņemšanā, valstī jau tuvākajās dienās varētu notikt 24 stundu ilgs streiks.

Šo streiku rosinās viena no lielākajām valsts arodbiedrībām.

Cipra jāvārds starptautisko aizdevēju nosacījumiem paredz līdz 86 miljardu eiro saņemšanu trijos gados, piekrītot reformēt vairākas sfēras, to vidū nodokļu un pensiju jomu. Par to nemierā ir arī vairāku profesiju pārstāvji: ierēdņi, farmaceiti un citi. Tiesa, daļa Grieķijas iedzīvotāju ar šo vienošanos ir mierā un uzskata, ka to vajadzēja panākt vēl pirms pusgada, kad Cipra valdība nāca pie varas.

Dusmīgi ir arī Cipra kolēģi partijā. Divi ministri, kā arī parlamenta priekšsēdētāja pavēstījuši, ka nepiekritīs aizdevēju nosacījumiem un vienlaikus neatkāpsies no amata. Tiesa, Cipra vienošanos varētu atbalstīt opozīcijas deputāti. Tas licis pieļaut iespēju, ka rudenī valstī varētu notikt šogad jau otras ārkārtas vēlēšanas.

Straujuma: Ja Grieķija atteiksies no reformām, tad sarunu vairs nebūs

Savukārt Latvijas premjere Laimdota Straujuma ("Vienotība") otrdienas rītā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" pauda, ka, atsakoties no reformām, Grieķija zaudē vietu eirozonā. "Rīt [Grieķijas parlamentā būs balsojums] būs skaidrs, vai Grieķija piekritīs… es teiktu, ļoti smagām reformām,” sacīja Straujuma.

Premjere norādīja, ja Grieķija atsakās no šīm reformām, tad eirozonas valstis nesāk aizdevuma procedūru savās valstīs. Turklāt jaunu sarunu Grieķijas un eirozonas starpā nesāksies.

Vaicāta, vai Latvija varētu garantēt aptuveni 240 miljonu eiro aizdošanu Grieķijai, kā aplēsuši ekonomisti, Straujuma norādīja, ka precīzi nav zināms. Taču akcentēja, ka "tā nav reāla nauda, kas nāk no budžeta".

Jau ziņots, ka eirozonas valstu vadītāji un Grieķijas valdība pirmdienas rītā ir panākuši vienošanos par nākamā aizdevuma piešķiršanu. Tas notiks gadījumā, ja Grieķija līdz trešdienai pieņems virkni likumu, kas skar pensijas, nodokļus un citas nozares.

Ja Grieķijas parlaments atbalstīs valdības iecerētos budžeta konsolidēšanas pasākumus, tad valsts saņems līdz 86 miljardiem eiro lielu aizdevumu. Tas nepieciešams, lai glābtu Grieķiju no maksātnespējas un iespējamās iziešanas no eirozonas.

Lai arī detalizēts pasākumu saraksts grieķiem vēl nav zināms, tomēr ir skaidri definēti primārie reformu uzdevumi. Pirmais ir paaugstināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi vairākām precēm un pakalpojumiem, kam šobrīd ir pazemināta PVN likme. Tāpat plānota pensiju reforma, kuras laikā pensionēšanās vecumu plānots palielināt līdz 67 gadiem.

Vēl grieķiem būs jāgarantē, ka valsts statistikas birojs savā darbībā būs neatkarīgs. Savulaik tieši šis birojs bija atbildīgs par viltotu datu sniegšanu saistībā ar Māstrihtas kritēriju izpildi, kas ir izšķiroši valsts uzņemšanai eirozonā. Ceturtais uzdevums ir Fiskālās disciplīnas padomes izveide. Minētās primārās aizdevēju prasības Grieķijai jāizpilda līdz 15. jūlijam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt