Grieķija sākusi darbu pie apjomīga valsts attīstības plāna turpmākajiem septiņiem gadiem. No izvirzītajām prioritātēm būs atkarīga valstij piešķirtā Eiropas Savienības (ES) finansējuma pārdale. Kopumā Grieķija varētu saņemt vairāk nekā 20 miljardus eiro (14 miljardus latu). Lai šī nauda nestu reālu labumu, dokumenta pamatā tiks pieņemti plaši izsvērti, racionāli un arī visai fokusēti priekšlikumi.
Kipras vadības un starptautisko aizdevēju pārrunas par šīs valsts glābšanas plānu ieiet finiša taisnē. Kā atklāja Kipras prezidents, ekonomikas stabilizācijas plāns ietver kopumā ap divpadsmit pasākumiem, kas jārealizē trīs līdz sešu mēnešu laikā. Šīs nedēļas nogalē aizdevēju pārstāvju komanda plāno sagatavot gala ziņojumu. To eirogrupa izskatīs sanāksmē Dublinā 12. aprīlī. Ja arī eirozonas valstu parlamenti nobalsos par, Kipra var cerēt saņemt pirmo daļu no kopumā 10 miljardiem eiro maija vidū.
Krīze Grieķijā nav mazinājusi tūristu vēlmi no visas pasaules atbraukt uz šo valsti. Gluži otrādi, tieši krīzes laikā pirms pāris gadiem grieķu viesnīcas un restorāni sāka novērot jaunu tendenci – ārvalstu viesu pieplūdumu. Kā liecina šī gada prognozes, Grieķiju varētu apmeklēt aptuveni 17 miljoni tūristu, kas ir par vienu miljonu vairāk nekā pērn.
Теория "слабого звена в цепи" гласит: общая сила цепи определяется ее слабейшим звеном. В контексте этого утверждения совершенно ясно, что ни Латвия, ни Ирландия или даже Греция не стали ахиллесовой пятой Евросоюза. Эту роль блестяще сыграло обласканное солнцем и российскими финансовыми потоками маленькое островное государство – Кипр.
Latvijas fotomākslai ir liels potenciāls, taču pasaulē par to neviens nezina. Šādu viedokli pauž fotomākslas vēsturniece un rakstniece Pamela Brauna. Sava veida izrāvienu veic Latvijas fotogrāfs Andrejs Grants. Viņa izstāde Atēnās, galerijā „The Image”, izraisījusi neviltotu apmeklētāju interesi. Daudzi atzinuši, ka pirmoreiz guvuši tik plašu iespaidu par Latvijas valsti.
Kipra jau piekto dienu dzīvo nenoteiktībā. Šīs valsts parlaments vakar vakarā noraidīja Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda ierosinājumu aplikt bankas noguldījumus ar speciālo nodokli. Līdz ar to tagad Kipras varas pārstāvjiem jāmeklē citi ceļi, kā iegūt trūkstošos aptuveni 6 miljardus eiro. Kā šajā valstī jūtās tur dzīvojošie Latvijas pilsoņi, stāsta Latvijas Radio korespondente Atēnās Ella Semjonova.
Meklējot jaunus enerģijas avotus Eiropas Savienības robežās, Grieķija aicina pievērst uzmanību Vidusjūras austrumu daļai. Tieši šeit varētu atklāt jaunas naftas un gāzes atradnes, kas varētu palīdzēt gan ātrāk pārvarēt finanšu krīzi, gan risināt energoapgādes drošības jautājumu. Šī ir centrālā doma Grieķijas premjerministra runā Atēnu enerģētikas forumā, kas norisinājās 25. un 26. februārī. Turklāt viena no foruma dalībniekiem Eiroparlamenta deputāte Niki Dzavela iesaka arī Latvijai vērīgāk izpētīt mūsu dabas resursus.
Francijas prezidents Fransuā Olands otrdien ieradies vizītē Grieķijas galvaspilsētā Atēnās. Grieķijai nākas dzirdēt uzslavas vārdus par paveikto budžeta konsolidācijā. Turklāt Francijas līderis aicina savus uzņēmējus aktīvāk investēt šajā valstī. Taču grieķu prese šo notikumu tikpat kā neatspoguļo žurnālistu streika dēļ.
„Noziegumi uz rasu pamata apdraud Grieķijas demokrātiju” – ar tādu atziņu noslēdzis savu vizīti Grieķijā Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks. Piecu dienu laikā viņš ir apmeklējis dažādas migrantu uzturēšanās vietas – pabijis gan policijas iecirkņos, kur nogādā cilvēkus bez jebkādiem dokumentiem, gan izgājis parkos un runājis ar afgāņu bēgļiem. Pēc dažādiem aprēķiniem, valstī ir vairāk nekā miljons migrantu uz 11 miljoniem iedzīvotājiem.