Lai gan pēc pēdējiem aptauju datiem lielākoties grieķu sabiedrība ir pret ārkārtas vēlēšanām, opozīcija neizrāda vēlmi mainīt savu viedokli un atbalstīt esošo valdību un tās prezidenta kandidātu.
Ziemassvētku brīvdienas Grieķijā, kas sakrīt ar Latvijas kalendāru, šogad vairāk nekā jelkad ir cerību laiks. Cerības uz labāku politisko un arī finanšu nākotni. Gada nobeigums nācis ar Grieķijas premjerministra lēmumu sākt šīs valsts prezidenta vēlēšanas. Pirmie divi balsojumi grieķu parlamentā ir izgāzušies.
Valdošās koalīcijas prezidenta amata kandidātam Dimam no 300 deputātiem jāsavāc vismaz 180 deputātu balsis. Ja nobalsos tie paši deputāti, kas otrajā balsojumā, esošajai koalīcijai pietrūks vēl 12 balsu. Situāciju saasināja prezidenta kandidāta izteikumi par to, ka viņš atteiksies no šī amata, ja savas balsis par viņu atdos radikāli labējās partijas „Zelta rītausma” deputāti.
Savukārt kreisi orientēta opozīcija, spriežot pēc publiskiem izteikumiem, ir apņēmusies balsot „pret”, lai provocētu ārkārtas parlamenta vēlēšanas. Šādu nostāju stiprina pēdējie politisko partiju reitingi, kas sola uzvaru lielākajai opozīcijas partijai "SYRIZA".
Latvijas Radio aptaujāto iedzīvotāju viedokļi ir sadalījušies, atbildot uz jautājumu, vai Grieķijai šobrīd ir vajadzīgas ārkārtas parlamenta vēlēšanas. "Es vēlētos, lai parlaments beidzot ievēlētu prezidentu un mēs visi varētu uzelpot mierīgi. Nedomāju, ka mums būs parlamenta vēlēšanas, jo tad viss apgriezīsies kājām gaisā," saka kāds vīrietis. Viņam piekrīt kāda sieviete. "Labāk, lai tagad tiktu ievēlēts prezidents un pēc tam būtu vēlēšanas. Izskatās gan, ka vēlēšanas tik un tā notiks nākamgad. Tieši tāpēc sākumā būtu tomēr jāievēl prezidents," viņa norāda.
Atšķirigās domās ir divi citi Grieķijas iedzīvotāji. "Būtu labāk, lai šī valdība aizietu un nāktu labāki laiki. Uzskatu, ka jānotiek vēlēšanām, lai mainītu situāciju. Sliktāk jau noteikti nebūs," uszver viens no viņiem. "Šajā situācijā, kurā mūsu tautu esot noveduši, labāk būtu rīkot ārkārtas parlamenta vēlēšanas, jo zemāk jau nevaram krist," piebilst otrs. "Man nav izmaksājuši invaliditātes pensiju, esmu jau piecus mēnešus bez darba un man nav naudas iztikai. Es ceru, ka velēšanas mainīs mūsu dzīvi, jo visi pašreizējie politiķi ir pārdevušies," viņš saka.
Grieķijas kanāla "Alfa" pasūtītās aptaujas dati liecina, ka pārvēlēt esošo parlamentu vēlas 40% iedzīvotāju. Savukārt otro variantu , proti, prezidenta ievēlēšanu un esošās valdības darba turpināšanu atbalsta vairāk nekā puse – 56% aptaujāto. Šādi uzskata arī Jannis Papadopuloss, pensionēts skolotājs. "Būtu labāk, lai ievēlētu prezidentu. Ja notiks vēlēšanas, sekas Grieķijai būs katastrofālas. Ja pie varas nāks opozīcijas līderis, viņam nav ne pieredzes, ne sakaru ar Eiropu. Kas viņam dos naudu, lai viņš varētu izmaksāt algas un pabalstus? Ar esošo premjerministru Antoni Samaru cilvēkiem tiek izmaksāts un valsts pārvar grūtības. Ja mums nedos naudu, kā lai izdzīvojam? Grieķija nav ražojoša valsts. Tieši tagad mums ir iespēja iziet tirgū un arī pārvarēt krīzi," pauž Papadopuloss.
Cerībā iegūt kreisās opozīcijas labvēlību attiecībā uz prezidenta ievelēšanu premjerministrs Antoniss Samars piedāvājis paplašināt valdībā pārstāvēto partiju sastāvu un arī rīkot ārkārtas vēlēšanas nākamā gada beigās. Tomēr pagaidām nav pazīmju, ka tas būtu nostrādājis. Opozīcija ir nelokāma. Grieķija vēl aizvien ir viena soļa attālumā no ārkārtas parlamenta vēlēšanām, kas varētu notikt jau pēc mēneša. Un šāda perspektīva nav no spožākajām.
To atzīst arī vairāku grāmatu autors par Grieķijas ekonomikas stāvokli, Vidusjūras studiju fonda prezidents profesors Stergios Babanasis. "Pieredze rāda, ka vēlēšanas rada negatīvu ietekmi uz ekonomiku. Respektīvi, pirms vēlēšanām, to laikā un arī dažus mēnešus pēc vēlēšanām tiek novērotas šādas parādības: samazinās ienākumi valsts budžetā, tiek iekasēta mazāka nodokļu summa, samazinās investīciju apjoms, tiek atcelti vai atlikti lēmumi par investēšanu, palielinās budžeta deficīts, kā arī ir vēl vairākas negatīvas sekas," klāsta Babanasis. "Mēs varētu no tām izvairīties, ja parlaments ievēlētu prezidentu. Pretējā gadījumā saskaņā ar Konstitūciju mums jārīko vispārējas vēlēšanas. Taču, lai izietu no krīzes, ir nepieciešama politiskā stabilitāte, stabila valdība, kuru atbalstītu pārliecinošs parlamenta vairākums. Nevienai partijai atsevišķi pagaidām nav šāds atbalsts. Izskatās, ka arī pēc vēlēšanām neviena partija negūs tik pārliecinošu uzvaru. Tāpēc partijām būs jāsadarbojas, lai izvestu valsti no šīs ārkārtīgi smagās krīzes," saka eksperts.
Ja piepildīsies pesimistiskais scenārijs: respektīvi, ārkārtas parlamenta vēlēšanas tik tiešam notiks un uzvaras laurus plūks kreisā opozīcijas partija "Syriza", pagaidām nav skaidrs, kādu politiku tā varētu piekopt. Solījumi pārtraukt bargus taupības pasākumus, atkal norakstīt valsts parādu un pārskatīt vienošanās noteikumus ar tā saukto troiku jeb starptautiskajiem aizdevējiem varētu izraisīt nopietnus iebildumus no starptautisko donoru puses. Tas nevieš ticību arī sabiedrībai. Kā rāda aptauja, 67% iedzīvotāju netic, ka šis politiskais spēks reāli spēs nopietni mainīt valsts ekonomisko politiku.
