Krievijas ekonomikai, kas lielā mērā atkarīga no naftas produktu eksporta, pēdējos gados nav klājies pārāk spoži. 2014. gada vasarā barels jēlnaftas maksāja vairāk nekā 100 ASV dolāru, dažos mēnešos cena samazinājās par pusi. Krievijas ekonomika ieslīga gandrīz divus gadus ilgā recesijā, no kuras izkļūt izdevās tikai 2017. gadā. Vienlaikus pēc Krimas aneksijas 2014. gadā Eiropas Savienība (ES) un ASV pret Krieviju ieviesa ekonomiskās sankcijas par tās lomu konfliktā Ukrainas austrumos, uz ko Maskava atbildēja ar pārtikas produktu embargo.
Šie ir iemesli, kādēļ kopš 2014. gada vidus ārvalstu investīcijas Krievijā samazinājušās par vidēji vismaz 700 miljoniem dolāru ceturksnī. Par to liecina Somijas centrālās bankas ekspertu martā publicētie aprēķini.
IKP izaugsme pērn – 2,8%
"Investīcijas Krievijā samazinājās no visām valstīm neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav ieviesušas sankcijas. Taču investīcijās samazinājās vairāk no tām valstīm, kas ir ieviesušas sankcijas pret Krieviju.
Pirms sankciju ieviešanas visvairāk investīciju nāca no lielajām Eiropas Savienības valstīm kā Vācija, Francija, Nīderlande un Lielbritānija," stāstīja Somijas Bankas ekonomists Ika Korhonens.
Viņš skaidroja, ka investīciju kritumam pamatā bijušas gan naftas cenu svārstības, gan sankcijas.
"Pirmkārt, kritums bija 2014. un 2015. gadā. Krievijas rublis kļuva vājāks, kad krita naftas cenas. Un tas ierasti vienmēr ir bijis saistīs ar samazinātām kapitāla plūsmām. Tas ir iemesls, kādēļ kapitāla plūsmas samazināja arī tās valstis, kas pret Krieviju nebija ieviesušas sankcijas. Tomēr sava loma bijusi arī sankcijām, ņemot vērtā, ka tās vērstas arī pret Krievijas lielākajām bankām kā "Sberbank" un "VTB". Tas nozīmē, ka tajās ieplūst mazāk ārvalstu naudas. Tāpat, ja paskatāmies uz enerģētikas uzņēmumiem "Rosņeft" un "Gazprom" – tie tradicionāli bijuši diezgan aktīvi ārvalstu finansējuma piesaistē, bet tagad tas ir grūtāk. Ārvalstu investori tiecas vairīties no šīm lielajām kompānijām, pret kurām piemērotas sankcijas," norādīja Korhonens.
Tagad Krievijas ekonomika atgriezusies pie izaugsmes – 2018. gadā tā sasniedza 2,3%, apsteidzot gan pašas valdības, gan Starptautiskā Valūtas fonda prognozes. Krievijas statistikas dienests "Rosstat" paziņoja, ka valsts iekšzemes kopprodukts pērn, rēķinot eiro, sasniedzis gandrīz 1,4 triljonus, kas gan joprojām ir mazāk nekā pirms 2014. gada.
Tomēr izaugsme ir, tostarp pateicoties būvniecības izaugsmei. Arī naftas cena pamazām atkopusies līdz aptuveni 60 dolāriem par barelu.
Bažas par investīciju vidi
Latvijas Universitātes (LU) ekonomikas profesors Jānis Priede norādīja, ka Krievijas ekonomika joprojām saskaras ar izaicinājumiem, tomēr pēdējā laikā cenšas sagrupēties, tostarp veidojot rezerves:
"Ekonomisti ir vienisprātis, ka īstermiņā tas, ka Krievija mēģina akumulēt zināmu bagātību rezervēs, tas samazina Krievijas iekšzemes kopprodukta augsnes perspektīvas nākotnē. Ir lietas, kas dara daudzus ekonomistus bažīgus par Krievijas ilgtermiņa izaugsmes iespējām. Tagad vēl kaut kas tiek krāts, bet ir zināma neskaidrība, piemēram, par investīciju politiku.
Tiek apspriesti dažādi risinājumi, kā varētu mainīt nodokļu politiku attiecībā pret uzņēmumiem. Tas viss padara investīciju vidi nestabilāku,
un ilgākā laikā tas var atspēlēties ar lielākām problēmām ekonomikas izaugsmei. Īsā termiņā viņi mēģina rast visādus risinājumus, un izskatās, ka pagaidām tie ir pietiekami veiksmīgi, bet tas ir uz ilgtermiņa izaugsmes rēķina."
Kas attiecas uz Krievijas galvenajiem tirdzniecības un sadarbības partneriem, pēdējos gados nozīmīgas izmaiņas nav notikušas, vērtēja Priede. Viņš norādīja, ka starp galvenajiem Krievijas partneriem ir tādas valstis kā Ķīna, Nīderlande, Vācija, Baltkrievija.
"Ir uzlabojušās tirdzniecības saites ar Ķīnu, un, protams, ir pavājinājušās saites ar Eiropas Savienību, kas ir saistīts ar tirdzniecības embargo. Izteiktāka attiecību pasliktināšanās bija vērojama 2014. gadā pēc sankciju ieviešanas. Bet pēdējos gados tirdzniecība visās citās preču grupās turpinās, un var teikt, ka tādas nopietnas izmaiņas tomēr nav," uzskata LU profesors.
Kaut Krievijas IKP aug, iedzīvotāju reālā ienākuma rādītāji pēc nodokļu nomaksas un ņemot vērā inflāciju, tomēr stagnē, liecina "Rosstat" dati.
