Eiro fokusā

Pieaudzis reģistrēto PVN maksātāju skaits augļkopības un dārzeņkopības nozarē

Eiro fokusā

Daugavpils tūrismam pievilcīga

Valūtas fonds prognozē: Ekonomikas izaugsme šogad būs lēnāka

SVF prognozē vājāko pasaules ekonomikas izaugsmi pēdējo trīs gadu laikā

Pasaules ekonomikas izaugsme sākusi sabremzēties. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) prognozē, ka šogad globālā izaugsme būs vājākā pēdējos gados. Tādi riska faktori kā saspīlējumi starptautiskajā tirdzniecībā un “Brexit” likuši prognozi samazināt arī eirozonas šī gada izaugsmei, turklāt grūtības skārušas dažas no lielākajām monetārās savienības valstīm.

Latvijai šogad prognozē aptuveni 3% izaugsmi – krietni lēnāku nekā pērn, taču joprojām krietni virs vidējā eirozonas tempa.

Janvārī SVF samazināja pasaules ekonomikas izaugsmes prognozi otro reizi trīs mēnešu laikā. Pasaules ekonomikas forumā Šveices pilsētā Davosā fonds paziņoja, ka šogad globālā izaugsme būs vājākā trīs gadu laikā.

Valūtas fonds prognozē, ka pasaules ekonomika šogad pieaugs par 3,5% - par 0,2 procentpunktiem lēnāk, nekā tika lēsts oktobrī. Nedaudz vājāka nekā iepriekš prognozēta globālā izaugsme arī nākamgad – 3,6%.

Starptautiskā Valūtas fonda vadītāja Kristīna Lagarda gan neparedz recesijas iestāšanos, tomēr brīdināja par izaugsmi kavējošiem riskiem – par tirdzniecības saspīlējumiem starp ASV un Ķīnu, ģeopolitisko neskaidrību, par “Brexit”.

Sniegotajā Alpu kūrortā Lagarda aicināja pasaules līderus strādāt kopā, lai risinātu kopīgos izaicinājumus jeb, ekonomiku salīdzinot ar slēpošanu, turēties vienās sliedēs:

„Distanču slēpotājiem patīk, ja ir laba redzamība, noteiktība. Ka trase nav riskanta un nav apdraudējumu. Vēl distanču slēpotājiem patīk, ka visi turas iebrauktajās sliedēs. To var salīdzināt ar globālo ekonomiku. Oktobrī mēs nedaudz samazinājām ekonomiskās izaugsmes prognozi. Riski palielinājās, bija sliktas ziņas tirdzniecības frontē. Diemžēl jāsaka, ka mums jāpaziņo par izaugsmes prognozes tālāku samazinājumu. Līdz ar to slēpošana prasīs vairāk darba un piepūles.

Pēc diviem stabilas izaugsmes gadiem pasaules ekonomika tagad aug lēnāk, un riski pastiprinās,” sacīja Lagarda.

Arī eirozonai ievērojami samazināta izaugsmes prognoze šim gadam – no iepriekš lēstajiem 1,9% līdz 1,3%, kam par iemeslu liela mērā arī ir neskaidrības globālajā tirdzniecībā. Eiropas Komisija norādīja uz tempu vājināšanos arī lielākajās eirozonas ekonomikās – Vācijā bažas par eksporta rādītājiem, Francijā nedēļām turpinās „dzelteno vestu” protesti, savukārt Itālijā nesen pat oficiāli iestājās recesija.

Eiropas Savienības ekonomikas komisārs Pjērs Moskovisī norādīja, ka “Eiropas ekonomikas pamati joprojām ir spēcīgi, un tam vajadzētu palīdzēt ekonomiskās aktivitātes izaugsmei arī šogad”.

“Sagaidām pozitīvu izaugsmi visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tomēr šogad izaugsme palēnināsies - eirozonā līdz 1,3%, bet Eiropas Savienībā kopumā – līdz 1,5%. Kaut izaugsmes palēnināšanās bija gaidāma jau rudenī, pagājušā gada otrajā pusē eirozonas ekonomika turpināja zaudēt dinamiku. Jaunākie dati liecina, ka šī tendence turpinājās arī šī gada sākumā,” atzina Moskovisī.

No 4,7% pērn Latvijai Eiropas Komisija šogad prognozē jau lēnāku izaugsmi - 3,1% apmērā. Līdzīga prognoze – 3% - ir arī jaunākajā “Swedbank” ekonomikas apskatā.

Bankas vecākā ekonomiste Agnese Buceniece skaidroja, ka riski, kas apdraud pasaules ekonomikas izaugsmi, dominē arī Latvijā, jo esam maza, atvērta ekonomika – apmēram divas trešdaļas no iekšzemes kopprodukta veido eksports. Ir arī iekšējie faktori, norādīja Buceniece.

“Tas saistīts ar darbaspēka trūkumu, augošajām darbaspēka izmaksām, jau augsto ražošanas jaudu noslodzi, ka mēs vairs nevaram tik ļoti audzēt saražotos apjomus. Arī tas, ka nedaudz lēnāk aug mūsu tirdzniecības partnervalstis, tomēr būtisku sabremzēšanos patlaban neredzam,” atzina Buceniece.

“Tas, kas notiek Latvijā, ir normāls, ciklisks process, kas ekonomikā ir sagaidāms un kā ekonomika attīstās – augot kādu laiku straujā, kādu laiku lēnāk,” pauda ekonomiste.

“Bet, ja runājam par faktoriem, kas var ietekmēt, ka izaugsme ir lēnāka – tie ir ārējie faktori. Taču ir arī iekšēji faktori – ja runājam par algu izaugsmi, tad tā ir nedaudz straujāka, nekā produktivitātes kāpums. Ja šī starpība palielinās un ir ilgstoša, tad tas var negatīvi ietekmēt mūsu eksportētāju konkurētspēju,” sacīja Buceniece.

Buceniece vērtēja, ka, salīdzinot ar 2008.gadu, Latvijas ekonomika tagad ir daudz sagatavotāka iespējamiem satricinājumiem pasaulē.

Viņa norāda, ka diezgan labā formā ir mājsaimniecību un uzņēmumu finanšu situācija, eksportētāji spēj noturēta savas tirgus daļas, valdības parāda līmenis salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm ir diezgan zems.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti