Dabas katastrofu posts pērn – viens no lielākajiem pasaulē pēdējos 40 gados

Tādas dabas katastrofas kā savvaļas ugunsgrēki, viesuļvētras un cunami pērn radījušas 160 miljardu ASV dolāru zaudējumus un prasījušas gandrīz 10 500 cilvēku dzīvību. Par to liecina šomēnes publicētās aplēses. Eiropā ievērojamus zaudējumus radīja pagājušās vasaras sausums. Latvijā precīzas aplēses vēl top, taču apdrošināšanas nozarē lēš, ka kopumā atlīdzībās izmaksāti vairāki miljoni eiro.

Pasaulē lielākie zaudējumi pērn – Kalifornijā

Pērn dabas katastrofu globāli radītie zaudējumi – 160 miljardi ASV dolāru – bija ievērojami, vairāk nekā divas reizes zemāki nekā gadu iepriekš. Tomēr tie bija lielāki par vidējo pēdējo 30 gadu līmeni – 140 miljardiem. Līdz ar to 2018. gada kopējie zaudējumi bija starp desmit lielākajiem kopš 1980. gada. Par to liecina pasaulē lielākās pārapdrošināšanas kompānijas "Munich Re" šomēnes publicētās aplēses.

Lielākos zaudējumus naudas izteiksmē nesa dabas katastrofas ASV, un visvairāk – savvaļas ugunsgrēki Kalifornijā.

Kas attiecas uz Eiropu, kompānija secina, ka salīdzinoši kontinents bijis pasargāts no dramatiskām katastrofām. Ilgais vasaras sausums gan radīja gandrīz četru miljardu dolāru tiešos zaudējumus lauksaimniekiem, tomēr no šiem zaudējumiem apdrošināta bijusi tikai neliela daļa.

"Munich Re" to skaidro ar to, ka zemnieki daudzās Eiropas valstīs apdrošinās tikai pret atsevišķiem riskiem, piemēram, krusu. Sausā vasara arī veicināja milzu mežu ugunsgrēkus Skandināvijā.

"Munich Re" norāda, ka puse no dabas katastrofu radītajiem zaudējumiem globāli bija apdrošināti. Un apdrošināšanas firmām kompensāciju izmaksu ziņā tas bija ceturtais dārgākais gads kopš 1980. gada.

Latvijā nopietnākā katastrofa – 2005. gada orkāns

"Gan tās dabas katastrofas kļūst niknākas, gan arī apdrošināts tiek vairāk. Domāju, ka tas iet roku rokā. Tas, ka dabas katastrofās arī kaut kas mainās, pēc šī paša "Munich Re" dalījuma, ir dabas katastrofas, kas ir saistītas ar kaut kādām meteoroloģiskām izmaiņām. Tas nozīmē būtībā klimata sasilšanu un ar to saistītās kataklizmas. Jāsaka, ka no tām diemžēl pilnībā pasargāti nebūsim arī mēs. Mēs būsim tā kā mierīgākā stūrīti, bet kaut kas mums uzglūnēt ik pa laikam var," sacīja Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Kā vienu no nopietnākajām dabas katastrofām Latvijā Abāšins min 2005. gada janvāra orkānu, kad vēja ātrums sasniedza 40 metrus sekundē.

"2005. gada orkāns, kad Latvijā īpašuma atlīdzību kopapjoms pret 2004. gadu pieauga par 250%, kas norāda uz to, ka tur tiešām kaut kas nopietnāks ir bijis. Bet citādi samērā mierīgi. Un no apdrošināšanas viedokļa skatoties, lieta, ko varētu pateikt – klasiski, jo augstāka ir valsts attīstības pakāpe un apdrošināšanas kultūra, jo attiecīgi lielāks procents no zaudējuma ir apdrošināts. Piemēram, ja skatāmies nesen notikušos mežonīgos Kalifornijas ugunsgrēkus, tad tur apdrošinātais līmenis ir kādi 60-70% no zaudējumiem. Tas norāda uz to, ka cilvēki un valsts tam principā ir gatavojušies.

Mēs pagaidām tam neesam tik labi gatavi, jo arī tā mūsu pieredze ar dabas katastrofām ir vēl bērnu autiņos," sprieda Abāšins.

Pērn Latvijā izmaksātās atlīdzības vēl nav zināmas

Pērnvasar, tāpat kā citviet Eiropā, arī Latviju skāra ilgstošs sausums, radot zaudējumus lauksaimniekiem. Abāšins atzīst, ka precīzu aprēķinu Latvijā par kopējām izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzībām vēl nav, pirmie varētu parādīties pavasara pusē. Taču viņš lēš, ka tā varētu būt summa līdz 10 miljoniem eiro.

"Noteikti, ka kaut kas būs. Zemniekiem pagājušā gadā skaitļos, tā uz sajūtām liekas, ka varētu būt diezgan daudz izmaksāts. Jo jāņem vērā arī tas, ka zemniekiem risku segums pamazām paplašinās. Ja pirms dažiem gadiem bija šis lietavu pasākums, tas risks nebija iekšā segumā. Pēc tam pagājušajā gadā bija sausuma pasākums, kas arī nebija segumos iekšā. Tagad tiek strādāts kopā ar Zemkopības ministriju pie tā, lai attiecīgi šis segums būtu sausumam un arī plūdiem. Bet primāri sausumam, jo sausums vienmēr notiek tādā lielākā platībā nekā plūdi. Plūdi un lietavas vienmēr ir daudz lokālākas, un zaudējums daudz mazāks.

Sausums ir daudz plašāks. Viena lieta, - ir skaidrs, ka atlīdzības gadu no gada pieaugs tikai tāpēc vien, ka pieaug gan apdrošināšanas popularitāte, gan risku segums," lēsa asociācijas vadītājs.

Pērnā gada pasaules dabas katastrofas prasīja arī cilvēku upurus – tajās bojā gāja gandrīz 10 500 cilvēku. Tas ir piecas reizes mazāk salīdzinājumā ar pēdējo 30 gadu vidējo rādītāju. Visvairāk dzīvību pērn prasīja zemestrīce un cunami Indonēzijas pilsētā Palu septembrī, kad bojā gāja 2100 cilvēku.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti