Eiro fokusā

Īpašumu piedāvājums un iegāde reģionos. Iespēja iegūt bankas atbalstu

Eiro fokusā

Noslēgusies darba devēju pieteikumu pieņemšana subsidēto darba vietu izveidei

Darba spēka problēma ir aktuāla gan Latvijā, gan visā Eiropas Savienībā

Darbaspēka trūkst visā Eiropā. Kā problēmu risina Latvijā un citviet ES?

Tāpat kā Latvijā, arī citās Eiropas Savienības (ES) valstīs tiek domāts, kā risināt darbaspēka trūkuma problēmu. Sabiedrības noveco, dzimstības līmenis kopumā ir zems. Dažādās valstīs situācija ar darbaspēka trūkumu ir atšķirīga. Viens no risinājumiem ir imigrācija. Latvijā darbaspēka imigrācijas politika un sistēma tiek vērtēta kā konservatīva, un izskan, ka tajā ir, ko uzlabot. Ir arī citas lietas, ko Latvija var darīt, lai spētu saglabāt ekonomiskās izaugsmes tempus.

Visvairāk ES darba tirgū iesaistās ukraiņi

Iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā Vācijā līdz 2060. gadam samazināsies par apmēram trešdaļu. Tādēļ Eiropas lielākās ekonomikas darba tirgum vidējā līdz ilgā termiņā būs nepieciešami aptuveni ceturtdaļmiljons imigrantu gadā. Pie šādiem secinājumiem nonākts vācu domnīcas "Bertelsmann Stiftung" pirms nedēļas publicētā pētījumā. Turklāt liela daļa imigrantu būs jāpiesaista no valstīm ārpus ES, tā kā migrācija starp bloka valstīm, gaidāms, samazināsies, jo dzīves līmenis tajās uzlabojas, un būs mazāk iemeslu doties uz Vāciju. 

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers norāda, ka kopumā ES iedzīvotāju skaits nedaudz turpinās augt, taču vienlaikus atšķirīgās valstīs ir vērojamas diezgan atšķirīgas tendences: "Vācija un citas ziemeļvalstis, tajā skaitā arī Austrumeiropas valstis – tās zaudēs cilvēkus un diezgan lielā skaitā. To veicinās gan demogrāfiskais kritums, gan emigrācijas procesi.

Savukārt dienvidu valstis, tajā skaitā Francija un Spānija – tur šis iedzīvotāju kritums nebūs liels. Tur iedzīvotāju skaits pat varētu palielināties. Bet to arī lielā mērā noteiks migrācijas tendences."

2017. gadā ES kopumā darbam uzņēma vienu miljonu citu valstu pilsoņu. Augšgalā vairāk nekā puse – ukraiņu, 580 000. Tad seko Indija, ASV un Baltkrievija, norāda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone. Bet Latvijā 2017. gadā izsniegtas 2158 uzturēšanās atļaujas.

Latvijā vairāk darbaroku trūkst būvniecībā

"Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes ir, ka 2025. gadā Latvijas darba tirgū pietrūks 17 000 speciālistu, kuriem ir nepieciešamas tā dēvētās STEM jeb precīzās zinības – matemātika, fizika, ķīmija. Šajā grupā varētu būt gan IT speciālisti, gan inženieri. Bet, ja runājam par sektoriem, tad jau šobrīd redzam, ka akūts darbaspēka trūkums ir būvniecībā.

Prognozes liecina, ka tieši saistībā ar "Rail Baltica" vien būs nepieciešami ap 13 000 darbinieku. Ir skaidrs, ka, ja uzņēmumi nevarēs piesaistīt ārvalstu darbaspēku, tas faktiski var pagarināt šī projekta būvobjektu izpildes termiņus," teica LDDK vadītāja.

Austers min piemērus, kā ar iedzīvotāju skaita samazināšanos cīnās citas Eiropas valstis: "Bet, ko dara šīs valstis, kas jau ilgstoši sadzīvo ar zemu dzimstību? Viņas veido plašākas imigrācijas programmas, kuru ietvaros, uzņemot imigrantus, tiek nodrošināts pozitīvs iedzīvotāju skaita pieaugums. Labs piemērs ir Somija. Somija arī ir piedzīvojusi demogrāfisko kritumu. Ja nebūtu imigrācijas, tad somu skaits šobrīd jau mazinātos. Taču, pateicoties imigrantu kopienām, kurās, starp citu, ir arī vairāk bērnu, Somija šobrīd joprojām turpina augt kā valsts pēc iedzīvotāju skaita."

LDDK: imigrācijas sistēmu var uzlabot

Meņģelsone uzskaita jomas, kur Latvija pati var darīt vairāk. Piemēram, mobilitātes programmu attīstīšana, lai to Latvijas reģionu iedzīvotājiem, kur bezdarbs lielāks, atvieglotu iespējas strādāt citur valstī. Reemigrācijas veicināšana. Robotizācija un digitalizācija, kur ir gan savi plusi, gan mīnusi. Arī publiskā sektora samazināšana un šo speciālistu atbalstīšana pārejā uz privāto sektoru.

Runājot par viesstrādniekiem, LDDK  ir par kontrolētu viesstrādnieku piesaistes kārtību. Tā ir vajadzīga, lai īstermiņā mazinātu darbaspēka trūkumu, īpaši sezonālo.

Tomēr imigrācijas sistēmā vēl ir, ko uzlabot, saka Meņģelsone: "No vienas puses, jā – tas, kas ir saistīts ar tā saucamo "zilo karšu" augsti kvalificētiem darbiniekiem, tur atvieglojums šobrīd varbūt ir labāks, nekā bija. Bet visi nosacījumi, kas ir vakance Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), ka ir jāgaida – pamatstrādniekiem mēnesis, bet šajā gadījumā 10 dienas jāgaida pēc sludinājuma izsludināšanas NVA portālā. Uzlabojumi ir, taču ietekme līdz šīm bijusi diezgan nebūtiska."

Meņģelsone arī norāda, ka vajadzētu daudz aktīvāk motivēt ārvalstu studentus, lai viņi pēc studijām paliek Latvijā – vai nu strādāt, vai uzsākt komercdarbību: "Statistika liecina, ka šobrīd tikai 3% no ārvalstu studentiem, kuru mums ir daudz, paliek strādāt Latvijā. Arī šis ir viens no potenciāliem, kas ir vēl neizmantots."

Austers vērtē, ka Latvija piekopj ļoti konservatīvu imigrācijas politiku, un brīdina, ka sabiedrībai novecojot, tam būs ietekme uz ekonomiku. Tuvāko desmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts var neiegūt tuvu 29 miljardiem eiro, saka Austers.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti