Pēc naudas – uz biržu. Kā uzņēmumiem atvieglot finansējuma piesaisti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Brisele vēlas jau šogad pabeigt darbu pie Eiropas kapitāla tirgus savienības izveides. Tās mērķis ir paplašināt kapitāla piesaistes iespējas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tiek norādīts, ka tie ir pārāk atkarīgi no banku aizdevumiem. Tāpat Eiropas finanšu tirgos ir dažādi noteikumi un pieejas, kas ierobežo gan investoru iespējas, gan uzņēmumu iespējas attīstīties pāri robežām. Latvijā kapitāla tirgus ir salīdzinoši mazattīstīts. Kāpēc un kas tiek darīts, lai atvieglotu uzņēmumu iespējas kotēties biržā un naudu attīstībai gūt šādā veidā?

Komercbankas ne vienmēr aizdod naudu

Gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā kopumā lielākā daļa uzņēmumu finansējas bankās. Taču bankas ne vienmēr finansē uzņēmumu attīstības plānus, īpaši, ja tie saistīti ar ieguldījumiem pētniecībā vai jaunu produktu attīstībā. Un šādos gadījumos var līdzēt kapitāla tirgus, norāda fondu biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne:

"Uzņēmums tad var emitēt akcijas vai obligācijas investoriem un tādā veidā nodrošināt saikni ar naudu, kas ir investoriem, kas ir sakrājuši un meklē produktīvas investīcijas, un šīs produktīvās investīcijas tādā veidā caur biržu var nonākt uzņēmumu attīstībai. Ir tāds rādītājs, kas raksturo kapitāla tirgus attīstības pakāpi, un tas ir tirgus kapitalizācija pret iekšzemes kopproduktu. Latvijā šis rādītājs ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā.

Bet, ja skatāmies kopumā uz Eiropas Savienību, tad redzam, ka ir valstis, kur ir ļoti labi attīstīts kapitāla tirgus, bet lielākajā daļā šis kapitāla tirgus nav attīstīts."

Kā pozitīvos piemērus Auziņa-Melalksne min Lielbritāniju, Zviedriju un Luksemburgu, kur uzņēmumiem ir labas iespējas finansēt savu attīstību gan no bankām, gan strādājot vērstpapīru tirgū ar investoriem.

Kapitāla tirgus savienība – ne pret bankām

Eiropas finanšu tirgu asociācija jeb AFME norāda, ka 2017. gadā vairāk nekā četras piektdaļas Eiropas uzņēmumu jaunā finansējuma nāca no bankām. Uz šo situāciju Latvijas Radio norādīja arī AFME pārstāvis Pablo Portugals:

"Ir svarīgi uzsvērt, ka kapitāla tirgus savienība nav vērsta pret bankām, un Eiropas ekonomikā bankas vienmēr spēlēs centrālu lomu. Tomēr dažkārt bankas nav piemērotākie finansēšanas avoti dažāda veida uzņēmumiem. Piemēram, ja jaunuzņēmums cenšas strauji izplesties jaunā sektorā, bankas aizdevums varētu nebūt labākais instruments. Bankām dabiski ir raksturīga nevēlēšanās riskēt."

Viens no Kapitāla tirgus savienības mērķiem – pārskatīt, kādas prasības izvirza biržā kotētajiem uzņēmumiem.

Proti, līdz šīm vienas un tās pašas prasības attiekušās gan uz lielākām, gan daudz mazākām firmām, kas nav samērīgi, norāda Auziņa-Melalksne:

"Viena no iniciatīvām ir pārskatīt prospekta iniciatīvu. Prospekts ir dokuments, ko uzņēmums sagatavo, kad startē biržā. Tur ir apraksts par uzņēmumu, par emisiju, ko uzņēmums plāno, un daudz citas svarīgas informācijas. Tātad – ir pārskatīta šī prospekta direktīva un prasības principā ir samazinātas. Piemēram, viens no rezultātiem ir – ja uzņēmums vēlas piesaistīt kapitālu līdz 8 miljoniem eiro, tad viņam nav jāgatavo prospekts, bet viņš var sagatavot vienkāršāku informācijas atklāšanas dokumentu. Šī prasība Latvijā vēl nav ieviesta, taču FKTK (Finanšu un kapitāla tirgus komisija) ir solījusi, ka tas tiks izdarīts šī gada laikā."

Norāda uz šķēršļiem savienības izveidē

Brisele darbu pie Kapitāla tirgus savienības sāka 2015. gadā un cer, ka tās izveidi izdosies pabeigt šogad. Eiropas finanšu tirgu asociācijas pārstāvis Portugals norāda, ka ceļā mēdz būt arī politiski šķēršļi.

"Dažkārt dalībvalstis var negribēt mainīt savus nacionālos režīmus. Piemēram, attiecībā uz nodokļu sistēmām un maksātnespējas procesu. Tādēļ dalībvalstīm jābūt ambiciozākām kapitāla tirgus savienības atbalstā un Eiropas līmeņa harmonizācijā jautājumos, kas dod labumu savienībai kopumā. Politiskā ambīcija ir ļoti svarīga. Tā nepieciešama dalībvalstīs, Eiropas Parlamentā un visā nozarē."

Latvijā biržā kotēto uzņēmumu daudzums gan ir neliels - 24 kompānijas.

Portugals atzīst, ka 11 Centrālās un Austrumeiropas dalībvalstīs kapitāla tirgus attīstībā krietni iepaliek no Rietumeiropas, taču plaisa var mazināties.

Viņš uzskaita strukturālos kavēkļus kapitāla tirgus attīstībai mūsu reģionā: "Piemēram, iesakņojusies ir viegla piekļuve banku finansējumam, tādēļ vajadzētu mainīt kultūru, kas ir atkarīga tikai no bankām. Vēl viens iemesls ir fragmentācija un valstu mazais izmērs. Tāpat firmu mazais izmērs – mazais bizness Rīgā nav tas, kas mazais bizness Madridē, Londonā vai Parīzē.

Bet no otras puses, Baltijas valstīs redzam, ka liels uzsvars likts uz "FinTech" – finanšu tehnoloģiju sektoru. Šajā jomā ir ievērojams progress, un uz tā var balstīt tālāko attīstību."

Auziņa-Melalksne arī vērtē, ka bieži vien uzņēmumiem šķērslis kotēties biržā ir gan sagatavošanās posms, gan nesakritība starp uzņēmuma vēlmēm, kādu cenu tas vēlas saņemt par savām akcijām un kādu investori ir gatavi maksāt.

*Materiāls tapis ar "Latvijas Bankas" atbalstu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti