Iepirkšanās un izklaides centra "Akropole Rīga" valdes loceklis Kaspars Beitiņš stāsta, ka jaunā centra kopējā platība ir 98 000 kvadrātmetri. Ieguldītās investīcijas ir 180 miljoni eiro, un "Akropolē" būs vairāk nekā 1500 jaunas darba vietas.
"Galvenais mūsu trumpis ir pēc starptautiskiem hokeja federācijas noteikumiem uzbūvētā ledus arēna – varēs kārtīgi izslidoties gan ziemā, gan vasarā. Būs jauns kinoteātris un izklaides zona ar rāpšanos pa interaktīvu alpīnisma sienu, sporta spēļu simulatori, bet mazajiem apmeklētājiem būs virtuālais akvārijs un interaktīvā smilškaste. (..) Būs ap 170 veikalu, arī Latvijā nebijuši modes un restorānu zīmoli," saka Beitiņš.
Lai gan Latvijā kopumā iedzīvotāju skaits samazinās, Rīgā un Pierīgā tas palielinās. "Swedbank" galvenā ekonomiste Agnese Buceniece stāsta, ka tirdzniecības centri klientus pievilina ar plašajām iespējām vienā vietā gan iepirkties, gan atpūsties.
"Iepirkšanās centrā cilvēks var nopirkt pārtiku un ledusskapi, nogriezt matus un noskatīties filmu. Jo ilgāk cilvēks pavadīs laiku iepirkšanās centrā, jo, visticamāk, vairāk naudu tur atstās. Tā ir tendence visā pasaulē, ka iepirkšanās centri kļūst par izklaides vietu. Pēc "Ikea" atklāšanas mēs redzējām lielas rindas, un arī par "Akropoli" sākumā būs liela interese. Protams, neviens neīsteno biznesa projektu, ja netic, ka tur ir iespēja nopelnīt naudu. Bet tendences Latvijas ekonomikā šobrīd ir diezgan labas," spriež ekonomiste.
Mazumtirdzniecību dēvē par tautsaimniecības attīstības spoguli. Ja aug ienākumi, iedzīvotāji arī vairāk tērē.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis norāda, ka pēdējos astoņos gados iedzīvotāju pirktspēja pamazām, bet palielinās.
"Cilvēku pirktspēja aug, jo īpaši Rīgā, kas ir Latvijas ekonomiskais centrs. Arī vidējā alga Latvijā aug par 7-8%. Tikmēr cenas aug par kādiem 3%, tātad cilvēki spēj nopirkt vairāk. Pie tam – esošā attīstība ir sabalansēta, šobrīd tērējam nopelnītu naudu, nevis aizņemto, kā kādreiz," vērtē Hermanis.
Tiesa, ir bijušas vairākas veikalu ķēdes, kas no Latvijas tirgus ir aizgājušas, piemēram, "Cubus". "Lielā tirgū var pārdot preces ar nelielu uzcenojumu un labi nopelnīt, savukārt mazā tirgū jābūt lielākam uzcenojumam. Varbūt šī iemesla dēļ dažas tirdzniecības ķēdes Latvijā neredz tālākas perspektīvas," skaidro LDDK pārstāvis.
Kādi ir lielākie riski mazumtirdzniecībā? "Swedbank" galvenā ekonomiste Buceniece min e-komercijas attīstību.
"Iepirkšanās internetā un ārzemju interneta veikalos Latvijā vēl nav tik populāra, bet tā ir nauda, kas iet ārā no Latvijas, un tas ir lielākais konkurents mūsu mazumtirgotājiem."
Eksperti vērtē, ka mazumtirdzniecībā nākotnē būs divi galvenie izaicinājumi – darbaspēka trūkuma spiediens uz izmaksām un konkurences pieaugums cīņā par klientiem.
