Eiro fokusā

Vakanču gadatirgū Liepājā darba meklētajiem svarīgākās sociālās garantijas un alga

Eiro fokusā

Aizbraucēji Latvijā vēlas sākt savu biznesu

ES ekonomiskajās attiecībās ar Ķīnu maina stratēģiju un meklē līdzsvaru

Eiropas Savienībā arvien piesardzīgāk raugās uz Ķīnas investīcijām

Eiropa sākusi uzmanīgāk skatīties uz Ķīnas investīcijām. No vienas puses, nauda ir nauda, un tirdzniecības attīstīšana ar pasaulē otro lielāko ekonomiku ir svarīga. No otras – tie ir stratēģiskās drošības jautājumi un ekonomiskā konkurence.

Aizvadītajās dienās Eiropā tādās valstīs kā Itālija un Francija viesojās Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins, lai raudzītu padziļināt sadarbību. Tikmēr Eiropas Savienība (ES) ekonomiskajās attiecības ar Ķīnu maina stratēģiju un meklē līdzsvaru.

Ķīnas investīciju plūsma samazinoties

Kopš 2010. gada Ķīnas firmas Eiropā investējušas vismaz 145 miljardus eiro. Rezultātā Ķīnas investoru rokās nonākuši tādi uzņēmumi kā, piemēram, Zviedrijas autobūves uzņēmums "Volvo" un Itālijas riepu ražotājs "Pirelli". Taču pēdējos pāris gados investīciju plūsma samazinājusies, liecina Ņujorkā bāzēta uzņēmuma "Rhodium Group" apkopotā informācija. Daļēji tas skaidrojams ar to, ka ES sākusi uzmanīgāk vērtēt un uzraudzīt trešo valstu investīcijas.

Martā mūsu reģionu arī pāršalca ziņa, ka Ķīnas investīciju uzņēmumus ir gatavs ieguldīt visus 15 miljardus eiro, kas nepieciešami, lai uzbūvētu zemūdens tuneli no Tallinas uz Helsinkiem. Tomēr bijušais Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Pēts brīdināja, ka pret Ķīnas investīcijām tik nozīmīgā infrastruktūrā jāizturas ļoti uzmanīgi, jo "šādas investīcijas parasti ir saistītas ar politiskām interesēm".

Par stratēģiskiem riskiem brīdina arī Igaunijas analītiķis Ķīnas jautājumos Leslijs Leino: "Pirms kādiem sešiem vai astoņiem gadiem Ķīnas investori gribēja ieguldīt Tallinas ostā. Drošības apsvērumu dēļ Igaunija šos plānus atcēla, jo atklāja, ka daži investori ir no militārajām aprindām.

Kad runājam par lieliem, īpaši infrastruktūras projektiem, ir jāpatur prātā – kaut sakām, ka darīšana ir ar Ķīnu, patiesībā darīšana ir ar Ķīnas Komunistisko partiju.

Ne visus, bet tomēr lielāko daļu šo projektu kontrolē valstij piederoši uzņēmumi, kuros ir partijas sekretāri, kas seko līdzi, lai tiek ievēroti partijas priekšraksti. Šie uzņēmumi ir saistīti ar partiju, un partija ir saistīta ar militāristiem. Un, kad mums ir darīšana ar partiju, tad nākotnē var nākties saskarties ar jūtīgiem jautājumiem un problēmām, ja izdarām kaut ko, kas viņiem nepatīk. Piemēram, Grieķijas gadījums – ķīnieši investēja Pirejas ostā. Un pēc tam, tas bija pirms pāris gadiem – Grieķija bija vienīgā valsts, kas uzlika veto Eiropas Savienības ziņojumam par cilvēktiesību situāciju Ķīnā."

Ķīnas investīcijas arī Latvijā

Latvijā uzkrātās investīcijas no Ķīnas ir ap 60 miljoniem eiro. Lielākā daļa nekustamajos īpašumos, stāstīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Investīciju projektu departamenta Projektu attīstības nodaļas vadītājs Ģirts Blumers.

Viņš teica, ka nozīmīgu infrastruktūras projektu Latvijā, kuros vēlētos ieguldīt Ķīna, aģentūras redzeslokā patlaban nav.

Zināmu interesi ķīniešu uzņēmēji izrādījuši par iesaistīšanos "Rail Baltica" projektā, taču vairāk kā pakalpojumu sniedzēji, kurus "gluži nevar uztver kā investorus", norādīja Blumers. Viņš pauda, ka katrā ziņā pieejai jābūt līdzsvarotai.

"Jebkurā gadījumā, ja investīcijas būtiski skar kādu noteiktu nozari vai sektoru, tad riski ir jāņem vērā. Bet es neteiktu, ka tas būtu īpašs Ķīnas gadījums. Pieļauju, ka šī diskusija Eiropas Savienības ietvaros ir vairāk saistīta ar to, ka ir atsevišķi sektori, kuros ir atšķirīga pieeja attiecībā uz likumdošanas ietvaru un biznesa vidi nekā Ķīnā. Eiropā ir augstāki standarti attiecībā uz personas datu aizsardzību, maksājumu veikšanu un tādām lietām. Līdz ar to šeit ir drīzāk atšķirība biznesa vides tiesiskajā regulējumā, kas rada kaut kādus riskus. Arī mēs, strādājot ar investīciju projektiem no Ķīnas, ņemam vērā arī mūsu nacionālās intereses un likumdošanas rāmi, ko izveidojusi Eiropas Savienība," teica LIAA pārstāvis.

Latvijas tirdzniecības bilance ar Ķīnu ir negatīva. Preču un pakalpojumu vērtība, ko pērn no Ķīnas importējām, bija aptuveni trīsreiz lielāka par to, ko eksportējam.

LIAA Ārējās tirdzniecības veicināšanas departamenta Eksporta veicināšanas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Fīlips Tālbergs tomēr norāda, ka kopš 2008. gada Latvijas ražotāju eksports uz Ķīnu pieaudzis aptuveni astoņas reizes.

"Ķīnā ir dzīves līmeņa pieaugums, līdz ar to attiecīgi veidojas tirgus mūsu ražotajām precēm. Strādājam un palīdzam arī pārtikas nozarei, Latvijas ražotājiem Ķīnā arī organizējot nacionālos stendus. Bet jāsaskaras ar to, ka Ķīnā arī ir dažāda veida tirgus barjeras vai trūkst kādu sertifikātu, kas pārtikas ražotājiem jākārto, lai varētu veiksmīgāk startēt un eksportēt uz šo valsti," atzina Tālbergs.

Pērn Ķīna bija 15. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru starpā. Gandrīz pusi Latvijas eksporta uz Ķīnu veido kokmateriāli.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti