Savulaik turīgākā Latīņamerikas valsts, ar naftas rezervēm bagātā Venecuēla turpina slīgt dziļā ekonomiskajā un sociālajā krīzē. Demonstrācijas kļūst biežākas, un opozīcija par situāciju vaino Ugo Čavesa pēcteča, prezidenta Nikolasa Maduro sociālistu valdības ekonomisko politiku. Tomēr Maduro turpina valdīt un joprojām bauda ietekmīgās armijas atbalstu.
Venecuēlas ekonomika ir atkarīga no naftas eksporta, taču pirms dažiem gadiem melnā zelta cena strauji saruka, un arī naftas eksporta apjomi krītas. Maduro valdība turpina drukāt naudu, nacionālās valūtas bolivāra vērtība strauji krītas ik dienu.
SVF pagājušajā nedēļā nāca klajā ar šokējošu prognozi, ka inflācija Venecuēlā šogad var sasniegt vienu miljonu procentu.
Tāpat sagaidāms, ka valsts iekšzemes kopprodukts (IKP) trešo gadu pēc kārtas piedzīvos ar divciparu kritumu.
"Sagaidām, ka Venecuēlas IKP šogad saruks par aptuveni 18%. Mēs prognozējam, ka inflācija Venecuēlā sasniegs tādu līmeni, kas ir līdzīgs hiperinflācijai, ko pagājušā gadsimta 20.gados piedzīvoja Vācija vai nesenākā pagātnē Zimbabvē 2000.gados," atzina SVF rietumu puslodes nodaļas direktors Alehandro Verners.
Venecuēlā ir hronisks pārtikas un medikamentu, pirmās nepieciešamības preču trūkums. Algas daļēji izmaksā pārtikas talonos. Ekonomists Jānis Ošlejs par notiekošo vaino Venecuēlas valdības ekonomisko politiku.
"Situācija, kurā ir Venecuēla, ir ļoti nožēlojama. Pirms samērā neilga laika tā bija bagātākā valsts Latīņamerikā. Bet diemžēl, pateicoties komunistiskām ekonomiskajām politikām, viņi ir pilnībā pārtērējuši savus resursus un nav radījuši nekādus jaunus labākus resursus. Inflācija, ko pieredzam, ir šausmīga. Tā iznīcina daudzu cilvēku ietaupījumus, līdzīgi, kā tas bija Latvijā 90.gadu sākumā, kad ļoti daudzi cilvēki pazaudēja savus ietaupījumus," teica Ošlejs.
Inflācija un cenas aug tik strauji, ka pirms pāris gadiem emitētās lielas nominālvērtības banknotes nu ir praktiski bezvērtīgas. Atsevišķi veikali jau sākuši banknotes vienkārši svērt, nevis skaitīt.
Par lielākās nominālvērtības banknoti – 100 tūkstošiem bolivāru – pērn varēja nopirkt piecus kilogramus rīsu, bet tagad ar to tikko pietiek vienai cigaretei, norāda ziņu aģentūra AFP.
Prezidents Maduro pirms dažām dienām paziņoja, ka nacionālās valūtas bolivāra tiks svītrotas piecas nulles un ka augustā sāksies "ekonomikas atlabšanas" programma. Tiesa, eksperti norāda, ka Venecuēlai izkļūšanai no krīzes nepieciešamas fundamentālas politiskās un sociālās reformas. Arī ekonomists Ošlejs norāda, ka ar nuļļu svītrošanu vien nepietiks, un valdībai radikāli jāmaina savs kurss.
"Neviena valsts vēl nav nekad nav izkritusi cauri zemei un nav palicis melns robs. Visas valstis kaut kad agrāk vai vēlāk kaut kādā veidā nostabilizē savas ekonomikas un virzās uz priekšu tālāk. Problēma ar Venecuēlu ir tāda, ka viņi nav atteikušies no diezgan muļķīga un nejēdzīga ekonomikas kursa, ko valdība uzņēmusi. Viņiem varbūt no sākuma vajadzētu to darīt, un tad sākt svītrot nulles no bolivāra. Pagaidām viņi tikai svītro, un es varu minēt, ka tas nebūs pēdējais svītrojums vai pēdējā naudas reforma, ko viņi piedzīvos," uzskata Ošlejs.
Nabadzība un vardarbība arī likusi daudziem venecuēliešiem bēgt no savas valstis. Aplēses liecina, ka labākas dzīves meklējumos uz citurieni devušies jau aptuveni 1,5 miljoni cilvēku.
Liela daļa no viņiem uz kaimiņvalsti Kolumbiju, kurai tas arī rada savas grūtības, norādīja ASV domnīcas "Council on Foreign Relations" jeb Ārpolitikas padomes reģiona eksperte Šenona O’Nīla.
"Pirms dažiem gadiem Kolumbijā dzīvoja tikai 100 tūkstoši ārvalstnieku. Tagad tas pieaudzis līdz aptuveni 600 tūkstošiem. Tas ir milzīgs pieaugums, un viņi visi nāk no Venecuēlas. Tas atstāj jūtamu ietekmi uz Kolumbijas pierobežas rajoniem, kas saskaras ar nopietnām infrastruktūras problēmām, un tas ietekmē arī vietējo politiku," uzsvēra O’Nīla.
Kolumbija šomēnes paziņoja, ka gatavojas legalizēt vairākus simtus tūkstošu imigrantu no Venecuēlas, kas valstī ieradušies nelegāli, lai viņiem būtu pieejama veselības aizsardzības sistēma un darba atļaujas.
