ĪSUMĀ:
- Latvijas Bankas aptuvenais vērtējums: Pēc “Brexit” Latvijas IKP būs par 0,8-1,7% zemāks.
- Uz Lielbritāniju eksportē 6% no visām eksportētajām precēm un 8% no pakalpojumiem.
- “Brexit” var negatīvi ietekmēt eksportu tieši, un arī citu ES valstu problēmas atspoguļosies uz Latviju.
- Vistiešāk riskiem pakļauta kokrūpniecības nozare, kurai Lielbritānija ir nozīmīgs tirgus.
- Riski ir mārciņas kursa svārstības un muitas procedūras.
- LIAA: Eksports uz Lielbritāniju turpina augt, uzņēmēju interese nav mazinājusies.
- Taču uzņēmējus ļoti satrauc valūtas riski pēc “Brexit”.
Latvijas Banka aprēķinājusi, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta līmenis 3 gadu laikā pēc “Brexit” varētu būt par 0,8 līdz 1,7 procentiem zemāks nekā situācijā, ja Lielbritānija paliek Eiropas Savienības sastāvā.
Latvijas ekonomika joprojām augs, taču izaugsme diez vai būs ap patlaban prognozētajiem 3%, vērtēja Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste.
Taču viņš uzsvēra, ka “Brexit” procesā joprojām ir daudz nezināmo, tādēļ vērtējums par ietekmi uz Latvijas ekonomiku ir aptuvens.
„Ietekme tiešā veidā izpaudīsies caur ārējo tirdzniecību, jo Lielbritānija ir salīdzinoši nozīmīgs Latvijas tirdzniecības partneris. Preču tirdzniecībā Lielbritānija ir sestā lielākā valsts pēc Latvijas eksporta apjoma un veido nedaudz zem 6% no kopējā Latvijas eksporta. Pakalpojumos Lielbritānija ir pat vēl nozīmīgāka – gandrīz 8% no pakalpojumu eksporta iet uz Lielbritāniju,” norādīja Rutkaste.
“Latvijas eksports varētu tikt negatīvi ietekmēts vai nu caur tarifu pieaugumu vai caur to, ka, kā paredzams, Lielbritānijas izstāšanās varētu pavājināt britu mārciņas kursu. Otrs būtiskais ietekmes mehānisms ir, ka ne tikai Latvija, bet arī visas pārējās Eiropas valstis tirgojās ar Lielbritāniju, un Latvija savukārt tirgojās ar pārējām Eiropas valstīm. Tā kā Lielbritānijas izstāšanās varētu negatīvi ietekmēt arī Vāciju un citus Eiropas spēlētājus, tad faktiski arī tas atspoguļosies uz Latviju,” skaidroja Rutkaste.
Vistiešāk riskiem pakļauta kokrūpniecības nozare, kurai Lielbritānija ir nozīmīgs tirgus.
No visa kopējā Latvijas preču eksporta uz Lielbritāniju divas trešdaļas ir saistītas ar koksni un tās izstrādājumiem, norādīja Rutkaste.
Tikmēr pašā kokrūpniecības nozarē aptuveni piektā daļa produkcijas eksporta iet uz Lielbritāniju. Ietekme no tarifiem gan nebūs liela, jo Apvienotās Karalistes tarifi attiecībā pret trešajām valstīm nav būtiski, sacīja Rutkaste. Bet kā riskus viņš min mārciņas kursa svārstības, muitas procedūras.
Bet pakalpojumu jomā Rutkaste pievērš uzmanību divām nozarēm – tūrismam un transportam.
„Lielbritānijas tūristi veido nedaudz vairāk kā desmito daļu no Latvijas tūrisma pakalpojumu eksporta. Ja muitas, robežšķērsošanas procedūras kļūst neērtāka un britu mārciņa mazvērtīgāka, tad ir skaidrs, ka Lielbritānijas tūristu skaits un tēriņi Latvijā varētu mazināties,” sacīja Rutkaste.
“Otra pakalpojumu nozare, kur arī pietiekami liels īpatsvars, ir eksporta pakalpojumi, transporta nozare, tā kā arī tur kāda ietekme varētu būt,” atzina ekonomists.
Latvijas eksports uz Lielbritāniju gan turpina augt, un uzņēmēju interese nav mazinājusies, pastāstīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecības vadītājs Lielbritānijā Guntis Rubīns.
„Pagājušajā gadā preču eksports trīs ceturkšņos ir pieaudzis par 19%, pakalpojumiem pieaugums - 3%. Uzņēmumu interese nav mazinājusies, tirgus ir liels un interesants, runā angliski, ir labas iestrādes.
Protams, uz “Brexit” skatās, bet interese no Latvijas uzņēmumiem nav mazinājusies,” atzina Rubīns.
Vienlaikus uzņēmēji, protams, ir saraukti, un arvien vairāk vēršas pie Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ar jautājumiem, kā Lielbritānijas izstāšanās var ietekmēt turpmāko tirdzniecību.
„Svarīgākie jautājumi, kas visvairāk uztrauc uzņēmumus, ir valūtas risks. No tā iesakām izvairīties uzņēmumiem, ja tas ir iespējams, pārslēgt līgumus uz eiro vai, slēdzot jaunus, to slēgt uz eiro. Otrs ir ievedmuitas tarifi – rodas jautājumi, kādi tie būs precēm un pakalpojumiem. Trešais ir sertifikātu, licenču atzīšana, vai mainīsies prasības no britu puses. Ziņa no mūsu puses ir, ka sākumā nekas nemainīsies, bet ar laiku šīs prasības, visticamāk, sāks atšķirties. Tas atkarīgs no katras atsevišķās jomas,” skaidroja Rubīns.
“Brexit” turpmāka virzība patlaban neskaidra, un ir grūti prognozēt, kas notiks tālāk – vai 29.martā Lielbritānija izstāsies ar vai bez vienošanās, vai izstāšanās vispār tiks atlikta.
