Gads ar samazinātu PVN dārzeņiem: ražotāju kļuvis vairāk, pircēji to izjūt mazāk

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Pēc pirmā gada ar samazinātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem ražotāju skaits nozarē pieaudzis par 3%, savukārt budžetā PVN ieņēmumi sarukuši par 3,8 miljoniem eiro.

ĪSUMĀ:

  • Pirmajā gadā, kopš samazināts PVN Latvijas dārzeņiem un augļiem, ražotāju skaits nozarē pieaudzis par 3%.
  • Budžeta ieņēmumi no lauksaimniecības PVN samazinājās par 3,8 miljoniem.
  • Tomēr samazinājums ir par 2 miljoniem mazāks, nekā plānots.
  • Par 13% pieaudzis ražotāju – pārstrādātāju skaits.
  • Nozares apgrozījums audzis par 4,2%.
  • Dārzeņu un augļu cenas lielākoties samazinājušās tikai par 1-2 procentpunktiem.
  • Dārzeņu audzētājs skaidro: Sausums ieviesa korekcijas cenās.
  • Šogad daļa vietējo dārzeņu veikalos pietrūks mazās ražas dēļ.
  • Pagaidām PVN samazinājumu vairāk izjūt ražotāji nekā pircēji.  
  • Latvijas Banka: PVN likmes samazinājums - uz budžeta rēķina.

Cenas dažādām dārzeņu un augļu grupām atšķiras – vieniem tās sarukušas vairāk, citiem mazāk. Jūtamākais ieguvums patlaban ir labāka konkurētspēja ar importa produkciju, saka lauksaimnieki.  

Gads ar samazinātus PVN dārzeņiem: ražotāju kļuvis vairāk, pircēji to izjūt mazāk
00:00 / 04:30
Lejuplādēt

ZM pirmos rezultātus vērtē pozitīvi

PVN ieņēmumi budžetā no lauksaimniecības 11 mēnešos sarukuši par 3,8 miljoniem eiro, kas ir par teju 2 miljoniem mazāk nekā bija plānots. Ministru kabinetam samazinātā nodokļa sasniegtie rādītāji jāsasniedz trīs gadu laikā.

Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve Biruta Ingiļavičute norāda, ka, vērtējot pirmo gadu,  pozitīvi ir tas, ka kopējais augļu un dārzeņu ražotāju skaits pieaudzis par 3%, taču augļu un dārzeņu sektorā ir daudz saimniecību, kas ir gan ražotāji gan pārstrādātāji, un šajā ražotāju un pārstrādātāju segmentā skaits ir pieaudzis par 13%.

Vēl viens rādītājs, kas jāsasniedz līdz 2020. gada jūlijam, ir augļkopības un dārzeņkopības nozares preču un pakalpojumu apgrozījuma pieaugums par 6%, salīdzinot ar 2017. gadu. Pašlaik dati par 11 mēnešiem liecina, ka pieaugums ir 4,2%, informēja Ingiļavičute.

Ministrijas speciāliste papildināja, ka dārzeņu un augļu cenas dažādu iemeslu dēļ lielākoties samazinājušās tikai par 1-2 procentpunktiem, nevis 16.

Savukārt datu par produkcijas patēriņu patlaban nav, un tie iegūstami tikai ar nobīdi, arī 2020. gadā, kad jāatskaitās par samazinātā PVN ieguvumiem, tieši šo rādītāju būs iespējams iegūt tikai par 2018. gadu. Dati liecina, ka dārzeņu un augļu ražošanas nozarē atalgojums pērn palielinājies teju par 10%, kas gan saistāms arī ar vidējā atalgojuma palielināšanos valstī kopumā.

Sausums ieviesis savas korekcijas; pietrūks vietējo dārzeņu

Dārzeņu audzētavas SIA "Baldones lauki" vadītājs Ivars Pundiņš dārzeņus – bietes un kartupeļus - audzē aptuveni 100 hektāru platībā. Viņš uzsver, ka pērnā gada otrajā pusē cenu korekciju ieviesuši laika apstākļi, proti, sausums darījis savu, lai dārzeņu cena kāptu, nevis kristu.

Tiesa gan, audzētājs arī novērojis, ka pelēkais tirgus gada laikā samazinājies un arī sarukusi konkurence attiecībā uz ievesto dārzeņu produkciju. Tirgotāji, kuri iepriekš iepirka dārzeņus no Lietuvas, tagad pērk no vietējiem, jo kaimiņvalstu produkciju iegādāties vairs nav izdevīgi, stāsta Pundiņš.

“Viss iet uz pozitīvo pusi, manā skatījumā to vajadzēja jau sen, sen ieviest,” saka saimnieks.

Šogad daļa vietējo dārzeņu veikalos pietrūks mazās ražas dēļ, Latvijas kartupeļi, visticamāk, būs izpirkti jau šomēnes, prognozē Pundiņš.

Taču ilgtermiņā zemāks PVN dārzeņiem ļaušot ražotājiem attīstīties un sagādāt lielāku apjomu.

Lielvārdes novada uzņēmums “Blueberry Land” audzē krūmmellenes, un tā vadītājs Aleksejs Fomičovs stāsta, ka pērn saimniecībā bijusi divreiz mazāka raža nekā iepriekšējos gados, tāpēc audzētājs melleņu cenu palielinājis par aptuveni 2%. Taču samazinātā PVN ieguvums, viņaprāt, tik un tā pērn ir bijis jūtams ogu cenā plauktos.

“Iepriekš mēs klientiem nevarējām piedāvāt cenu 5,50 eiro vai pat mazāk kilogramā akcijas laikā, bet pērn mēs to varējām. Savukārt iepriekšējos gados šī cena bija ap 6,50 eiro kilogramā akcijas laikā. Tātad šis samazinātais PVN ļāva pazemināt plaukta cenu par aptuveni vienu eiro kilogramā, un tas deva labus rezultātus tajos veikalos, kur tā cena tāda bija, jo pircēji bija ļoti atsaucīgi. Mums Lielvārdē vienā no veikaliem, kur pārdod mūsu ogas, vienā dienā pat varēja notirgot 100-150 kilogramus ogu, kas ir ļoti daudz šim veikalam,” klāsta Fomičovs.

Arī krūmmeleņu audzētājs novērojis iespējas vairāk konkurēt ar pelēko tirgu un cenu veikalos pietuvināt importam.

Lielākā konkurence esot ar poļiem, kas piegādā lētas krūmmellenes gan tirgū, gan veikalu tīklos.

“Tas viss ir devis labus pamatus domāt, ka, ja būs šogad laba raža, tad mēs varēsim gan veikaliem gan tirgū pārdot daudz vairāk produkcijas nekā iepriekš. Jo lielāka raža mums, jo lielākas iespējas veikt cenu pazeminājumus. Mans mērķis, ja būs laba raža šogad, es gribu klientiem un veikaliem piedāvāt jau tādu cenu kā poļi, tas nozīmē, ka galā - tirgū un veikalā - cenai būs jābūt ap 4 eiro kilogramā,” pieļauj Fomičovs.

Gulbe: Pagaidām PVN samazinājumu vairāk izjūt ražotāji  

Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe vērtē, ka aizvadītais gads ar samazinātu PVN likmi visvairāk jūtams tieši nozarē, nevis patērētājam.

“Maciņā zemāku PVN izjūt dārzeņu ražotāji, pieaugot pieprasījumam, īpaši tie, kuriem ir dārgāki nišas produkti, un šajā brīdī, kad Latvijā ir pieejami vietējie tomāti ziemas sezonā, tie, protams, ir dārgi, jo ražošana prasa daudz naudas. Vienlaikus šogad tie var būt lētāki zemāka PVN dēļ, un cilvēki tos var atļauties nopirkt vairāk nekā iepriekš,” norāda Gulbe.

“Latvija no Baltijas valstīm ir vienīgā, ko es redzu, apskatot Lietuvas un Igaunijas veikalus, kuriem vietējie tomāti vispār ir tirdzniecībā janvārī. Pat lietuviešiem, kam ir saceltas modernas siltumnīcas, savu tomātu ziemā nav veikalos. Tāpat patērētājs šobrīd zemāka PVN ietekmi var redzēt produkcijai, kam ir liela cena, kā krūmmellenes,” stāsta Gulbe.

Savukārt lauka kultūrām pircējs tik nelielu svārstību no kādas produkcijas cenas, visticamāk, neieraudzīs vispār. Turklāt ir produktu grupas, kur pērn Eiropā novākta par aptuveni trešdaļu mazāka raža nekā iepriekšējā sezonā, un tas nevar neatstāt ietekmi uz cenu, secina Gulbe.

“Ja nebūtu samazinātais PVN, tad dārzeņu cenas būtu vēl dārgākas,” saka Gulbe.

Gulbe stāsta, ka Igaunijā dārzeņi un augļi ir dārgāki nekā Latvijā, bet Lietuvā lētāki. Bet Lietuvā ir lētāka dīzeļdegviela, kas pie dārzeņu ražošanas un tirdzniecības ir būtiski. Turklāt Lietuvā ir lielāka konkurence, kas piespiež samazināt cenas.

Runājot par nesen Saeimā noraidīto priekšlikumu samazināt PVN arī citām pārtikas grupām, Gulbe norāda, ka patlaban tās ir tikai politiskas runas, bet īsta diskusija jāpietaupa uz pāris gadiem, kad būs pieejami trīs gadu rezultāti par dārzeņu sektorā ieviesto 5% PVN  likmi.

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts
00:00 / 00:00
Lejuplādēt
Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts intervijā Latvijas Radio atzina, ka ieguvēji no PVN likmes samazināšanas Latvijai raksturīgiem dārzeņiem un augļiem bijuši gan patērētāji, gan tirgotāji, gan ražotāji, bet tas ir noticis uz valsts budžeta rēķina.

 

"Ieguvēji ir bijuši patērētāji, jo tas PVN likmes samazinājums ir atspoguļojies arī zemākās preču cenās, nekā tās citkārt būtu. Otrkārt, ieguvēji ir tirgotāji, jo tas cenu samazinājums nav bijis tieši proporcionāls PVN likmes samazinājumam. Bet, treškārt, jāsaprot, ka tas viss noticis uz valsts budžeta rēķina, jo, lai nokompensētu caurumu budžetā, kas rodas no četrreiz zemākas PVN likmes, proti, no 21% līdz 5%, augļu un dārzeņu patēriņam būtu jāpieaug četrkārtīgi," teica ekonomists.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti