46 pašvaldības lūdz prezidentu apturēt novadu reformu

Ar aicinājumu neizsludināt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu 46 pašvaldības ar kopīgi parakstītu atklātu vēstuli ir vērsušās pie Valsts prezidenta Egila Levita, informēja Latvijas Pašvaldību savienībā. Vēstuli parakstījuši arī pieci domju vadītāji, kuri pārstāv Saeimas koalīcijas partijas - "Vienotību" un Nacionālo apvienību.

Saeimas pieņemtais likums ir nekvalitatīvs, nepietiekami argumentēts un paredz īstenot nedemokrātiski virzītu administratīvi teritoriālo reformu, teikts pašvaldību vēstulē prezidentam. Vietvaru ieskatā, reformas sagatavošanas procesā un likuma pieņemšanas laikā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) pietrūcis kvalitatīvu diskusiju ar pašvaldībām un to iedzīvotājiem. Turklāt joprojām neatbildēts palicis pats galvenais jautājums – kā jaunais dalījums nodrošinās labāku visas valsts un katras tās teritorijas attīstību?

"Nav tur ekonomiskā un cita satura. Mēs bažījamies, ka, atskaitot robežu izmaiņu un kartes pārzīmēšanu, tas nenesīs ekonomisko efektu un iedzīvotājiem kvalitātes uzlabošanu.

Vismaz tādā formā, kā ir tagad. Var daudz kam upurēties, ja tur ir galā jēga. Bet, ja pieņemam spīta pēc vai aiz emocijām, tas nedos nākotnē labumu, tas būs ļoti liels rūgtums iedzīvotājos," komentēja Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda.

Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis BārdaEdgars Kupčs

    Tādēļ pašvaldības lūdz prezidentu neizsludināt  likumu un nodot to Saeimā otrreizējai caurlūkošanai. Vēstuli jau parakstījušas vairāk nekā trešdaļa no pašreizējām 119 pašvaldībām.

    Tās vēstulē uzsvērušas, ka nav noritējušas pietiekamas diskusijas. "Pēc ministra Jura Pūces ("Attīstībai/Par") Ikšķiles novada iedzīvotāju aptaujas apturēšanas, daudzas pašvaldības, baidoties no VARAM represijām, iedzīvotāju aptaujas nerīkoja. Savukārt rīkotajās aptaujās apkopotais viedoklis tika klaji ignorēts, piemēram, Saulkrastu un Varakļānu novadu gadījumos," norādīts pašvaldību paziņojumā medijiem. Pašvaldības uzsver, ka Satversmes tiesas atzinums attiecībā uz ministra Pūces rīcību ir pierādījums beztiesiskumam, bet nav sekojusi nekāda reakcija un rīcība, tāpēc tās vēršas pie prezidenta.

    Vienlaikus pašvaldības akcentē, ka likumprojekta izskatīšanai Saeimā izveidota īpaša komisija - Administratīvi teritoriālās reformas komisija, kuras vadība tika uzticēta VARAM parlamentārajam sekretāram Artūram Tomam Plešam ("Attīstībai/Par"). Tas pašvaldībām radot bažas par interešu konflikta esamību un parlamentārās kontroles neievērošanu. Izveidotajā komisijā netika pārstāvēta desmitā daļa no Saeimas deputātiem – pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuriem nav bijusi iespēja pilnvērtīgi piedalīties diskusijā par reformu.

    "Izstrādātā administratīvi teritoriālā modeļa ieviešana norit vienas ministrijas paspārnē atrauti no citām nozarēm. Tai iztrūkst padziļināta un kompleksa, vienota skatījuma uz būtiskiem aspektiem, kas iestāsies ikdienā "pēc reformas". Turklāt uz likuma iesniegšanas brīdi sagatavotie apvienojamo pašvaldību profili saturēja būtiskas kļūdas, savukārt likuma izskatīšanas gaitā izveidotajām jaunajām administratīvajām teritorijām šādi profili netika izveidoti, kaut arī no pašvaldību puses tas tika prasīts.  Trūkst arī reformas mērķu sasaistes ar Eiropas Savienības finansējuma pārdali vai pretendēšanu uz tiem. Noteikumiem būtu jābūt skaidri definētiem pirms administratīvi teritoriālās reformas ieviešanas," norādījušas pašvaldības.

    Vēstuli Valsts prezidentam parakstījuši Jaunjelgavas, Salacgrīvas, Alsungas, Viesītes, Kandavas, Vecumnieku, Cesvaines, Alojas, Kocēnu, Mazsalacas, Iecavas, Rūjienas, Baltinavas, Vecpiebalgas, Engures, Ikšķiles, Rugāju, Jaunpils, Burtnieku, Alūksnes, Naukšēnu, Rundāles, Auces, Strenču, Raunas, Baldones, Skrīveru, Aknīstes, Varakļānu, Salas, Ilūkstes, Sējas, Carnikavas, Krustpils, Kārsavas, Skrundas, Rojas, Limbažu, Ozolnieku, Inčukalna, Mārupes, Pāvilostas, Durbes, Tērvetes, Pārgaujas un Jēkabpils novadu pašvaldību vadītāji.

    KONTEKSTS:

    Saeima 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazinās no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.

    Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti