Pēc 10 gadiem amatā Ģenerālprokuratūru Kalnmeiers pamet bez pateicības vārdiem

Piektdien, 10. jūlijā, pēdējā darbdiena pēc divu piecgažu pilnvaru termiņa ir ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, ko jau pirmdien, 13. jūlijā, amatā nomainīs Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns. Pats Kalnmeiers uzskata, ka Ģenerālprokuratūru savam pēctecim atstāj labā stāvoklī. Līdz šim Kalnmeiers asāks izteikumos bijis vien ikgadējās atskaišu sanāksmēs, kur kritizējis vājo policijas izmeklēšanas darbu. Tomēr šī Saeimas sasaukuma laikā daudz kritizēts arī pats Kalnmeiers.

Pēc 10 gadiem amatā Ģenerālprokuratūru Kalnmeiers pamet bez pateicības vārdiemEdgars Kupčs
    Ģenerālprokurora Kalnmeiera iecelšanu amatā pirms 10 gadiem pavadīja pamatīga šaubu ēna. Tas tika dēvēts par vienu no skandalozākajiem 9. Saeimas balsojumiem, jo deputāti publiski teica, ka atbalstīs pašreizējā Satversmes aizsardzības biroja vadītāja Jāņa Maizīša pārvēlēšanu uz trešo termiņu ģenerālprokurora amatā, bet aizklātais balsojums rādīja, ka daudzi deputāti ir melojuši, patiesībā izšķiroties par labu Kalnmeieram. Uz otro termiņu viņš tika pārvēlēts bez īpašām kolīzijām: deputāti novērtēja, ka viņš bijis neitrāls un profesionāls galvenais prokurors.

     

    "Reorganizācijas lai paliek Stukāna kunga ziņā. Viņš ir izteicies, ka vēlas izdarīt gan strukturālas reformas, gan citas. Tās ir viņa tiesības, to laiks rādīs, vai šīs reformas tiks veiktas un kāds būs to rezultāts," tā piektdien no rīta intervijā Latvijas Radio programmā "Labrīt" teica aizejošais ģenerālprokurors Kalnmeiers. Pats ar lielām reformām nav izcēlies, un arī otrajā pilnvaru termiņā drīzāk bijis visai neitrāls prokuratūras vadītājs.

    Intervijā šorīt Kalnmeiers vispirms uzsvēra, ka prokuratūru atstāj ar pienācīgu materiāli tehnisko nodrošinājumu. Jautāts par prokuratūras profesionālo darbu, ņemot vērā Valsts prezidenta Egila Levita izteikto kritiku, kā arī tiesas kritiku par prokuratūras darbu Zolitūdes traģēdijas lietā, Kalnmeiers intervijā sacīja:

    "Tā [Zolitūdes traģēdijas ] lieta vēl nav beigusies, tā kā to kritiku es pagaidām uztveru tikai tā... Jāatzīmē, ka prokurori šo prezidenta kritiku uztvēra ar neizpratni.

    Tas, ka viss nav kārtībā un ka prokuratūru var kritizēt, tas ir pats par sevi saprotams. Ir vāji izmeklētas lietas, ir brāķis tiesās, kur ir slikti uzturētas apsūdzības (..)," sacīja Kalnmeiers.

    Viens no lielākajiem Kalnmeiera kritiķiem šajā sasaukumā bijis tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija). Tagad viņš saka: jākoncentrējas uz nākotni.

    "Šī nav parasta amatpersonu nomaiņa šoreiz. Pirmo reizi 30 gados pēc neatkarības atjaunošanas mūsu ģenerālprokurors ir izraudzīts atklātā konkursā. Un, kā mēs redzam, tas uzreiz ir devis rezultātus pozitīvā nozīmē. Un, domāju, ka tas ir svarīgākais šobrīd – jauno ģenerālprokurora amata kandidātu neizraudzījās vienpersoniski. Domāju, ka ar jaunā ģenerālprokurora stāšanos amatā tiks atjaunots tiesiskums. Tas ir svarīgākais, tas ir, uz ko tagad koncentrēties. Mums ir jāapzinās, ka no tiesiskuma ir atkarīga mūsu pārticība (..)," teica Bordāns.

    Daudz tiešāk runā žurnāla "Ir" pētnieciskā žurnāliste Indra Sprance, kura ikdienā sekojusi prokuratūras izmeklēšanas darba kvalitātēm. Kalnmeiera veikumu viņa vērtē kā ārkārtīgi vāju.

    "Atceramies "oligarhu lietas" izbeigšanu, atceramies ārkārtīgi maigos, es pat teiktu smieklīgos sodus Rīgas apgabaltiesas zelta tiesnesei Ivetai Bērziņai - pāris viņas rokassomiņu vērtībā. Tāpat redzam prokuratūras absolūti neaktīvu rīcību maksātnespējas lietās daudzus gadus. Atceramies, kas notika ar [Jūrmalas mēra] Gata Trukšņa lietu, kas tika izbeigta, kas notiek ar [Aivara] Lemberga "stipendiātu lietu", kur jau 15 gadus prokuratūrā turpinās izmeklēšana. Signālu par kvalitāti uzrāda tas, kas notiek "Maxima" [Zolitūdes] traģēdijas krimināllietā.

    Tā arī varētu turpināt ar citām lietām, tā kā es teiktu, ka tas ir ārkārtīgi vājš sniegums," vērtēja žurnāla "Ir" žurnāliste.

    Pirmdien, 13. jūlijā, ģenerālprokurora amatā stāsies tiesnesis, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs Juris Stukāns. Šoreiz ģenerālprokurora iecelšana notikusi pēc jauniem noteikumiem - ģenerālprokuroru iecēla nevis pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja, bet Tieslietu padomes priekšlikuma.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti