Tiesa spriedumā atzīst policijas patvaļu uz ceļiem

Augstākā tiesa ir pielikusi punktu kādam astoņus gadus senam strīdam un par prettiesisku atzinusi Valsts policijas rīcību, bez pietiekama iemesla apturot automašīnu un to pamatīgi pārbaudot. Policija līdz šim taisnojās, un zemākās instances likumsargiem piekrita, ka apstādināt un izrevidēt mašīnu ļāvis tikai fakts, ka šoferis aiz policijas auto ar savu braucamo ripojis pārāk lēni. Taču Augstākā tiesa policijai krata ar pirkstu, ka tai nevajadzētu aizrauties ar varas demonstrēšanu nevietā.

ĪSUMĀ:

  • 2012. gada maijā uz grants ceļa policija apturēja un pārbaudīja BMW auto.
  • Šoferis vērsies tiesā par nepamatotu pārbaudi.
  • Policija skaidroja: aizdomas radās, jo BMW lēni brauca aiz policijas auto.
  • Policijas vadība un tiesas piekrita likumsargiem, bet AT lēma par labu šoferim.
  • AT: Šādas šoferu sūdzības ir retums.
  • Policija: Nepamatotas apturēšanas nenotiek.


Tas bija 2012. gada 9. maijs, kad Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes darbinieki uz autoceļa Cēsis–Rāmuļi–Bānūži apturēja kāda vīrieša vadīto BMW 520 markas automobili.

Tiesa spriedumā atzīst policijas patvaļu uz ceļiemEdgars Kupčs

Viņiem aizdomas radīja fakts, ka šoferis aiz trafaretās policijas mašīnas piecu kilometru garumā pa grantēto ceļu brauca nopakaļus, neapdzenot likumsargu auto.

Policists šoferim paziņojis, ka viņš seko inspektoru transportlīdzeklim, taču pats uzreiz atzinis, ka sekošana nav prettiesiska rīcība. Tā arī nepaskaidrojot apturēšanas iemeslus, policists licis atvērt mašīnas bagāžnieku, apskates dokumentus nav sastādījis, tad veicis pārbaudi ar alkometru, visbeidzot liekot atvērt arī motora pārsegu un salīdzinot mašīnas šasijas numuru. Pārkāpumus neatrada.

BMW vadītājs tādu rīcību uzskatīja par prettiesisku, taču ceļu policistiem piekrita un viņus attaisnoja priekšnieki, pēc tam administratīvā rajona tiesa un arī apgabaltiesa.

Šoferis devās arī uz Augstāko tiesu, un senatori piekrita viņam.

 Augstākās tiesas tiesnese Anita Kovaļevska skaidroja, ka likumi paredz policijai tiesības apturēt transportlīdzekļus, piemēram, reidos, ja mēģina atrast meklēšanā izsludināto auto vai cilvēku, vai arī mēģinot konstatēt reibumā vai bez tiesībām braukušos. Šādā gadījumā par reidu jābūt augstākas policijas amatpersonas pavēlei.

Tāpat individuāli policisti var izlemt par transportlīdzekļa apturēšanu, ja radušās pamatotas aizdomas par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem vai kādiem plašākiem pārkāpumiem.  

Augstākā tiesa secināja: fakts vien, ka mašīna brauc nopakaļus policijas auto un to neapdzen, nav pietiekams iemesls, lai pēc apturēšanas veiktu tik detalizētu pārbaudi, jaucoties šofera personiskajā dzīvē.

Apgabaltiesa vēlāk pat attaisnoja šofera lēno braukšanu, jo tas bija grantēts ceļš, kas apdzenot radītu putekļu mākoni.

Dažādās instancēs Valsts policija gan domāja arvien jaunus argumentus, kāpēc apturējusi, piemēram, ka BMW markas mašīnas bieži zog, tāpēc varbūt arī šī bijusi nozagta.

Taču tiesa galu galā atzina, ka likumīga ir bijusi tikai apturēšana un alkohola pārbaude. Turklāt šajā reizē kā arguments kalpoja vien tas, ka vadība uz mēnesi bija izdevusi pavēli, ļaujot apturēt būtībā jebkuru.

Šoferis gan strīdējās, ka tad jau vajadzējis stādināt uzreiz, nevis tikai pēc pieciem kilometriem. Turklāt likumdevējs nav policistiem devis zaļo gaismu ar tādām pavēlēm pamatot arī bagāžnieka satura un motora numuru pārbaudes.

Augstākās tiesas senatore Kovaļevska arī norādīja, ka nav īsti pareizi tādas pavēles izsniegt ilgam laikam, jo to mērķis ir atsevišķi un plānoti pārbaužu pasākumi, nevis katru mēnesi parakstīt jaunu pavēli, ļaujot policistiem apstādināt, ko un kad vien vēlas.

Tiesnese Kovaļevska gan atzina, ka Augstākās tiesas senatoriem tādas šoferu sūdzības ir liels retums.

Viņa pieļāva, ka tas ir tāpēc, ka policija pietiekami izskaidro savas rīcības motīvus vai arī cilvēki negrib sūdzēties tālāk un tērēt tam savu laiku.

Valsts policijai nav atsevišķu statistikas datu par to, cik bieži autovadītāji apstrīd policistu rīcību un cik reizēs tā atzīta par prettiesisku.

Taču Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšnieka vietnieks Andris Locs apgalvoja, ka policisti šoferus aptur stingri saskaņā ar likumu. Proti, vai nu ir pavēle un īpašs reids, vai arī pats braucējs satiksmē uzvedas tā, ka likumsargiem rodas aizdomas.

Konkrētajā tiesvedībā, kuras rezultātā policistu rīcība atzīta par prettiesisku, autovadītājam nu ir tiesības prasīt atlīdzinājumu par nodarīto.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt