Viesnīcas īpašnieks ceļ trauksmi par dīkstāves pabalsta atprasīšanu; VID un viesnīcu nozare bažas noraida

Valdība izsniedz dīkstāves pabalstus, bet Valsts ieņēmumu dienests (VID) prasa tos atpakaļ, piedraudot ar piedziņu. Ar tādu vēstuli pie medijiem vērsies kāds uzņēmējs, kam pieder viesnīcas Vecrīgā un kura uzņēmuma valdes loceklei VID esot licis atmaksāt dīkstāves pabalstā saņemtos teju 1500 eiro. Uzņēmējs gan noklusējis, ka kandidēs uz Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, turklāt firmas valdes locekle nemaz nav bijusi īstā dīkstāvē, tāpēc pabalsta atprasīšana ir likumīga.

Viesnīcas īpašnieks ceļ trauksmi par dīkstāves pabalsta atprasīšanu; VID un viesnīcu nozare bažas noraidaEdgars Kupčs

    Kāds tūrisma nozares uzņēmums ir nosūtījis vēstuli valdībai un VID ģenerāldirektorei, paužot neapmierinātību ar ieņēmumu dienesta it kā prettiesiskām darbībām. Firmas īpašnieks, kas, kā noskaidroja Latvijas Radio, pašvaldību vēlēšanās kandidējis iepriekš un Rīgas domē grib iekļūt arī tagad, vēstulē medijiem pauž, ka uzņēmēji neprasot dīkstāves pabalstus, jo baidoties no VID. Viņam piederošas viesnīcas vadītājai nu esot jāatmaksā teju pusotrs tūkstotis eiro, jo dienesta pārbaudē atklājies, ka viņa nemaz nav dīkstāvē, bet strādā.

    Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Pinnis Latvijas Radio gan teic, ka nozarē nav bažu par VID nepamatotām prasībām pēc pabalstu atmaksas.

    "Es aptaujāju mūsu biedrus. Principā, ar ko mēs saskārušies - ir kaut kādi, kam nepiešķir, ir kaut kādi, kuriem jāsniedz papildu paskaidrojumi.

    Bet nav bijušas situācijas, kad tiktu kaut kas atprasīts. Tā noteikti nav tendence, tie drīzāk izņēmuma gadījumi bijuši," stāstīja Pinnis.

    Covid-19 izraisītās dīkstāves periodā VID ir izmaksājis vairāk nekā 133 tūkstošus dīkstāves pabalstu teju 54 miljonu eiro apmērā. Piektā daļa no pabalstu saņēmējiem bijuši nodarbināti tirdzniecībā un autoservisos, ap 14% dīkstāves atbalsta saņēmēju ir no viesu izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarēm, vēl pa desmitajai daļai pārstāv rūpniecību, zinātnes un tehniskos pakalpojumus.

    VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča paskaidroja, ka pabalsti tiek atprasīti izņēmuma gadījumos.

    "Viena lieta, ko izdarīja valdība, uzreiz tika lemts par salīdzinoši nopietnu sankciju gadījumā, ja uzņēmums negodprātīgi izmanto šo rīku, lai atturētu kādu, kurš varbūt domā darīt kaut ko nepareizi.

    Bet skaidrs, ka pastāv arī objektīvi iemesli, kāpēc varēja mainīties situācija un uzņēmumam ir jāatmaksā šis pabalsts. Tas ir gadījumā, ja uzņēmuma darbība patiešām sāk atjaunoties ātrāk, nekā viņš ir plānojis,

    vai arī viņam kāds no tiem darbiniekiem, kas bija dīkstāvē, ir jāsauc atpakaļ, jo nu ir pienācis kaut kāds pasūtījums un tamlīdzīgi. Šādos gadījumos uzņēmumam pašam ir pienākums VID par to informēt un arī atmaksāt pabalstu," stāstīja Garanča.

    Sliktākajā scenārijā bijuši daži uzņēmēji, kuri lika padotajiem strādāt, labi apzinoties, ka pabalsts ir piešķirts un nodarbināt nedrīkst.

    "Šie ir tie gadījumi, kurus mēs mēģinām gan no analītikas sistēmām paskatīties, vai mēs redzam, vai nav kaut kādi dati, kas liecina par to, ka tomēr pabalsts ir pieprasīts nepamatoti. Mēs saņemam cilvēku sūdzības, arī, piemēram, informāciju no čeku loterijas, kur mēs redzam, ka uzņēmums par visiem darbiniekiem ir pieprasījis pabalstu un tomēr čeku loterijā tiek iesniegti čeki, kas šajā laikā ir izsniegti," stāstīja Garanča. Viņa atzina, ka runa ir par nelielu pārkāpumu skaitu.

    55 uzņēmēji paši vērsušies dienestā ar vēlmi atmaksāt saņemtos dīkstāves pabalstus, bet dienests pats ar tādu lūgumu uzrunājis 56 uzņēmumus, lielākoties tie bijuši nelieli komersanti.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti