Lai stādu audzētāji modernizētos un mazinātu darbaroku vajadzību, nepieciešams valsts atbalsts

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem un 3 mēnešiem.

Latvijā ir pārāk mazs tirgus un līdz ar to uzņēmēju apgrozījums. Arī modernizācijai nav valstiska atbalsta, tāpēc mūsu stādu audzētāji ar modernizāciju un saimniecību robotizāciju ir krietni nopakaļus lielajām Eiropas valstīm. Taču atbilstoši rocībai pamazām stādaudzētavās jaunās tehnoloģijas no sapņiem kļūst par realitāti. Un ar Eiropas atbalstu jaunu “iDārza” sistēmu savās dobēs izmēģina Bulduru Dārzkopības vidusskola.

Bulduru Dārzkopības vidusskola kopā ar nozares speciālistiem un zinātniekiem pašlaik izstrādā un plāno praktiski ieviest robotizētu, autonomu platformu, kas nodrošinās augu monitoringa un kopšanas funkciju. Un tas ir unikāls projekts ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas mērogā, un nodrošinās arī ražošanas procesu automatizāciju un digitalizāciju.

“iDārza” projekta vadītāja Anta Sparinska stāstīja, ka kopā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes zinātniekiem, stādu audzētājiem un dārza ierīkotājiem nolemts, ka būtu nepieciešams tāds robots, kas var pieskatīt augus.

Lai stādu audzētāji modernizētos un mazinātu darbaroku vajadzību, nepieciešams valsts atbalsts
00:00 / 03:32
Lejuplādēt

Robots pašlaik ir vēl tapšanas stadijā, bet darbā jau palaista automatizēta laistīšanas iekārta, kāda publiskos apstādījumos vēl nav nekur nav ieviesta.

Ar to var attālināti izrīkot un sekot līdzi, kad un cik intensīvi katru dobi laistīt.

10. septembrī Bulduri gaidīs ikvienu uz lauka dienām, kad dobēs pilnos ziedos būs gan Bulduru lepnums vasaras puķes, gan ziemcietes. Tad arī par jaunumu katrs interesents varēs uzzināt detaļas.

Tehnoloģiju attīstībā un ieviešanā praksē esam kaut kur pa vidu - uzskata Latvijas Stādu audzētāju biedrības vadītājs un stādaudzētavas “Dimzas” īpašnieku pārstāvis Andrejs Vītoliņš.

Šobrīd mēs sapņojam par robotizētām platformām, par pasūtījumu automatizāciju, un ar izbrīnu skatāmies materiālus no ārzemēm, kur jau robotus izmanto dažādām vajadzībām, norādīja Vītoliņš.  

Attīstība virzās milzīgiem soļiem, taču Latvija tam īsti gatava nav, tāpēc esam iedīgļu stadijā.

Audzētāju apgrozījums ir par mazu, lai automatizētas sistēmas darbaroku mazināšanai iegādātos paši. Tāpēc droni kā augu apputeksnētāji ir sapnis. Lielākā daļa robotizēto sistēmu ir jaunumi, kas dārgi maksā.

Eiropas Savienības projekti palīdz attīstībai, bet “gribētu, lai valstij būtu paredzēts budžets šādu tehnoloģiju attīstībai, bet nu priecāsimies par to, kas mums ir, un iesim uz priekšu, arī paši audzētāji visu laiku kaut ko izmēģina un testē”, atzina Vītoliņš.

Piemēram, Bulduru projekta izmaksas ir vairāk nekā 31 tūkstotis eiro. Kad izmēģinājumi noslēgsies, robotizētās platformas prototipu veidos Lauksaimniecības universitātes Tehniskās fakultātes mācībspēki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti