Novadu reforma: Latvijas Pilsoniskā alianse kritizē Saeimu par lēmumu neskaidrošanu

Teritoriālās reformas ceļš ir bijis gana ilgs, un šie jautājumi ar sabiedrību ir plaši diskutēti vēl pirms ārkārtējās situācijas, vērtē Latvijas Pilsoniskās alianses direktore Kristīne Zonberga. Taču būtu bijis labāk, ja līdz gala lēmumam Saeima būtu izvēlējusies tikt laikā, kad sabiedrības iesaiste būtu bijusi iespējama daudz plašāka.

Piektdien, 19. jūnijā, Saeima slēdz pavasara sesiju un līdz 2. septembrim dodas vasaras brīvdienās. Un Pilsoniskās alianses direktore Zonberga vērtē, ka Saeima spēja operatīvi pielāgoties darbam krīzes apstākļos, taču skaidrot savus lēmumus sabiedrībai arvien nesteidzas.

Novadu reforma: Latvijas Pilsoniskā alianse kritizē Saeimu par lēmumu neskaidrošanuEdgars Kupčs
    "Neskatoties uz to, ka Saeima ātri pielāgojās jaunajai situācijai un mēs jau šobrīd varam redzēt, ka pieņemtie lēmumi ir ļāvuši gana veiksmīgi pārvarēt krīzi, tomēr komunikācija ar sabiedrību nav vērtējama kā pietiekama. Ja mēs skatāmies, kas vairāk skaidro pieņemtos lēmumus un rastos risinājumus, tad tā bija pārsvarā valdība vai ierēdņi," saka Zonberga, piebilstot, ka arī pirms krīzes Saeima nav ļoti aktīvi komunicējusi ar sabiedrību par lēmumu pieņemšanu.

    "Stratēģiskā komunikācija ir it īpaši būtiska krīzē, lai skaidrotu, kāpēc šādi vai citādi lēmumi ir pieņemti, un politiskos strīdus noliktu otrajā plānā. Attiecībā par sabiedrības līdzdalību pozitīvi ir vērtējams tas, ka Saeimas komisijas sēdes ātri vien bija atklātas, un tie sabiedrības pārstāvji, kas pieteicās dalībai sēdēs, varēja piedalīties, kā arī izteikt viedokli. Tomēr, no otras puses, ja mēs skatāmies par sabiedrības līdzdalības skaidrošanu, kas atkal ir tāds komunikācijas jautājums, tad tā arī Saeima neizskaidroja sabiedrības pārstāvjiem, kā tie varēs līdzdarboties lēmumu pieņemšanas procesā krīzes apstākļos. Tas bija īpaši svarīgi tādēļ, ka krīzes sākumā Saeima solīja, ka tiks skatīti tikai un vienīgi jautājumi, kas skar krīzes pārvarēšanu, tad ātri vien darba kārtībā parādījās tādi likumprojekti, kas nav saistīti tikai ar krīzes pārvarēšanu," saka Zonberga.
     

    KONTEKSTS:

    Saeima 10. jūnijā atbalstīja ilgi tapušo un pretrunīgi vērtēto administratīvi teritoriālo reformu. Tā paredz no 2021. gada jūlija Latvijā pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 42, turpmāk būs 10 valstspilsētas, bet vietējām kopienām vietējo jautājumu risināšanai būs savi vēlētie pārstāvji jeb nulles līmeņa pašvaldības.

    Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm.

    Valsts prezidents Egils Levits piektdien, 19. jūnijā, informēja, ka nolēmis izsludināt novadu reformu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti