Reportāža: Viļņa Jēkabsona leļļu patvērums – teātra varoņi Bolderājas mājā

Īsti meistardarbi ar kultūrvēsturisku vērtību ir Pāvila Šenhofa un citu mākslinieku Leļļu teātra izrādēm veidotās lelles. Diemžēl teātrim telpu trūkuma dēļ ir ierobežotas iespējas tās saglabāt. Lai šī bagātība neaizietu bojā, daļu no tās savās mājās Bolderājā ar lielu mīlestību glabā mākslinieks butafors Vilnis Jēkabsons. Viņa kolekcijā ir lelles no pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem līdz pat mūsdienām.

Šīs nedēļas nogalē, 3. oktobrī, Daugavgrīvas cietoksnī atklās izstādi ''Vilnis. Lelles. Patvērums'', kurā būs apskatāmas 40 lelles no viņa krājuma.

Lai iepazītu šo unikālo kolekciju, Latvijas Radio devās pie Viļņa Jēkabsona uz Bolderāju.

Reportāža: Viļņa Jēkabsona leļļu patvērums – teātra varoņi Bolderājas mājāBaiba Kušķe

Suns Hugo ir pirmais, kas saimniekam paziņo par viesu ierašanos. Pagalmā bez viņa ir vēl citi iemītnieki – uz soliņa stāv pāvs ar krāšņu zaļu asti, no skujeņu krūma ārā raugās kāda galva ar milzīgām, apaļām acīm, bet uz kāpnītēm stāv mazs, piemīlīgs puisēns, kurā ļoti labi var atpazīt Mazo ganiņu no Alberta Kronenberga pasakas.

Tās ir dažas no lellēm, kas saulainajā rudens dienā dzīvojas pagalmā, bet lielākais vairums glabājas zem jumta – gan pirts priekštelpā, gan kādreizējā garāžā.

Arī par pašu māju saimniekam Vilnim Jēkabsonam ir īpašs stāsts, viņa dzimta šeit dzīvo jau piecās paaudzēs.

“'Mājai ir... 1793.gadā tā ir celta. Tā ir Bolderājas 13. māja, kopš vispār Bolderāja iekārtojās. Manējie visi ir bijuši tikai ar jūrniecību saistīti. Tēvs man bija kuģa vecākais mehāniķis, brauca uz tirdzniecības kuģiem Latvijas laikā. Bet es neaizgāju pa ūdeņu līniju... aizgāju pavisam pa citu līniju,” stāsta Vilnis Jēkabsons.  

Viņš savulaik beidza amatniecības skolu, un viņu nosūtīja darbā uz Leļļu teātri, kur nostrādājis 35 gadus un strādā joprojām.

Pa vidu bijis darbs arī citos teātros. Leļļu teātrī viņa amats ir mākslinieks-butafors, viņš veido leļļu korpusus un iestrādā lellēs mehānismus, lai tām, piemēram, būtu kustīgas acis, mute vai kādas citas daļas.

“Leļļu valstība, te jūs varat redzēt…”

Vilnis Jēkabsons ver pirtiņas durvis, un aiz tām atklājas absolūta leļļu pasaule – cits pie cita  redzami dzīvnieku un cilvēku tēli, visdažādākā rakstura, materiāla un gadagājuma.

Raganai ar garu degunu blakus sēž balts, pūkains kaķis, princesei – sivēns ar milzīgu šņukuru, zaļam krokodilam – zaķene rozā kleitiņā, un cauri visam namiņam izvijusies milzīga krāsaina čūska.

Vilnis Jēkabsons vispirms ver vaļā kādu lādi.

Lelles ir no ļoti dažādiem laikiem, viņš stāsta. “Tai lādē man iekšā ir pat lelles no 1968. gada – Makss un Morics. Nu kā var tādu lelli gribēt izmest? Nu, nē taču! Un tāpēc vien viņas ir savāktas, un tagad viņas būs izstādē. Šīs konkrēti ir Šenhofa lelles. Tādi ļoti klasiski darbi.”

Ir lelle no 1960. gada izrādes ''Moljērs'' krievu trupā. Ar to viņi daudz braukāja,”  atceras Vilnis Jēkabsons.  

Bezgala skaista ir klasiskā stilā veidotā lelle no izrādes ''Moljērs'', melnīgsnēja vīrieša tēls melnā samta apmetnī ar baltu žabo un ļoti izteiksmīgu, skumju seju.

“Arī Šēnhofs. Pamatā no sākuma ir tikai Burovs un Šenhofs. Tie, kas ir pamatlicēji visam teātrim. Vēlāk ir arī daudzi citi,” par lellēm stāsta Jēkabsons.

Otra daļa leļļu glabājas namiņā, kur kādreiz bijusi garāža, līdzās klasiskiem tēliem te uzmanību pievērš milzīgi balti putuplasta zobi dažādās versijās.

“Tā mums bija vesela izrāde ar tādiem zobiem, tie zobi mums bija koris. Aktieris dziedāja, un šie zobi visu laiku plātīja mutes. Visa izrāde bija vieni vienīgi ģindeņi vai skeleti. Un visi no putuplasta taisīti, tādā pašā stilā kā šie zobi. Taču tā izrāde negāja. Publika to nepieņēma. Tā doma bija tīri interesanta, bet publika nepieņēma,”  atminas Jēkabsons.

Viena no skatītāju pašām vismīlētākajām izrādēm savukārt esot par sunīti Pifu, tā repertuārā ir jau teju 30 gadu, ar to teātris sāk un beidz sezonu, un biļetes uz to vienmēr izpērk zibens ātrumā.

Bet leļļu izlasi no izrādēm, kas savu skatuves mūžu jau beigušas, varēs redzēt izstādē “Vilnis. Lelles. Patvērums”, ko atklās sestdien, 3. oktobrī, Daugavgrīvas cietoksnī, vienā no kazemātiem.

Izstāde tapusi, Vilnim Jēkabsonam sadarbojoties ar biedrību ''Bolderājas grupa'' un Latvijas Leļļu teātri. Atklāšana sakrīt arī ar Leļļu teātra dzimšanas dienu, jo 4. oktobrī apritēs 76 gadi kopš teātra dibināšanas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti