Turpmāk apvienības izrādes notiks reizi mēnesī ceturtdienu vakaros un pievērsīsies vēl virknei aktuālo tēmu. To vidū – pandēmija, sekss, tievēšana un vēl citas. Kopumā līdz jūnijam plānotas deviņas izrādes.
Pēc dzejnieces Ingas Gailes iniciatīvas pirmais sieviešu stendaps notika pirms pieciem gadiem 8. martā Kaņepes Kultūras centrā. Viņa bija sapulcējusi nelielu sieviešu pulciņu no radošajām profesijām, aicinot uzstāties ar izklaidējošiem lasījumiem par tieši sievietēm svarīgām tēmām. Toreiz bija grūti prognozēt, ka šie sieviešu stendapi kļūs regulāri, kļūs par apvienību un tiem pievienosies arvien vairāk dalībnieču. Un tā 15. oktobrī “Sieviešu stendaps” atklāj jauno, nu jau sesto sezonu.
“Es domāju, mēs esam drusku smieklīgākas palikušas, bet tas vairāk gan saistīts ar uzstāšanās pieredzi, jo mēs tomēr neesam komiķes, vienkārši dažādu radošo industriju pārstāves,” spriež režisore Alise Zariņa, kura apvienībā “Sieviešu stendaps” darbojas no pirmās dienas. Viņa stāsta, ka dalībnieču galvenais mērķis nav skatītājus sasmīdināt par katru cenu, bet gan caur šādu vieglu, izklaidējošu formu aicināt uz dialogu par būtiskām, arī nopietnām tēmām, un tas sokas aizvien labāk.
Alise Zariņa norāda: “Teiksim, man liekas, ka cilvēki, kas to dara tīri kā komiķi, viņi bieži ieņem kaut kādu lomu, un man šķiet, ka mēs tomēr – varbūt pārspīlētas – esam tomēr tās sevis versijas, mums ir svarīgi runāt par tiešām sev nozīmīgām tēmām – personiski, sociāli, politiski. Un man šķiet, ka viena no būtiskām lietām ir, ka pēc uzstāšanās mums tomēr ļoti bieži nāk klāt citas sievietes un saka – paldies, ka jūs par to runājat. Un reizēm tas ir kaut kas ļoti viegls un vienkāršs un reizēm nopietns. Piemēram, mums ir bijusi sieviete, kas runā par izvarošanas pieredzi. Kad viņa to stāstīja, puse stāsta bija ļoti smieklīga, nevarēja saprast, kur tas iet, un tad pēkšņi tas “ieblieza”, un mēs sapratām, kur tas patiesībā ved.
Un caur šo humoru tas tomēr ir pavisam citādāk, jo, man šķiet, arī mūsu tumšākajos brīžos pašironija ir diezgan liels glābiņš.”
Una Rozenbauma apvienībai pievienojās tikai aptuveni pirms gada un dēvē to par stindzinoši bailīgu pārbaudījumu, kurā vienlaicīgi ir arī kaut kas ļoti suģestējošs. Viņa stāsta: “Grūtums ir tajā, ka tev kā personai ar savu pieredzi vai savu stāstu ir jānostājas 50 vai 100 cilvēku priekšā un jāmēģina viņi sasmīdināt. Tas ir nenormāli sarežģīti. Un ir arī vājprātīgi bail, ka tas neizdosies. Bet nenormāli forša ir tā sajūta, kad viņi smejas, to pat ne ar ko nevar salīdzināt.
Bet tu it kā esi pilnīgi pliks, jo tu pats esi izdomājis, ko tu stāstīsi, tu tur esi pats, un tas īstenībā laikam ir visgrūtākais, bet arī vissuģestējošākais tieši tādā ziņā, ka tu vari šādā veidā izstāstīt lietas, kas tev ir svarīgas.”
Apvienībai “Sieviešu stendaps” jau ir sava publika, kurā arī dominē sievietes, tomēr skatītāju rindās netrūkst arī vīriešu. Pirmā sezonas atklāšanas izrāde būs veltīta tieši viņiem.
Kādēļ tieši vīrieši – skaidro tēmas idejas autore un atklāšanas izrādes vadītāja Alise Zariņa:
“Tas ir izaudzis no ārkārtīgi daudzām diskusijām, kurās mēs esam piedalījušās. Ir ļoti grūti runāt par jebkuru sieviešu problēmu, lai kāds neteiktu – bet kā tad ar vīriešiem, vai tad vīriešiem šīs problēmas nav?
Un tas ļoti bieži traucē izrunāt šo problēmu no sieviešu perspektīvas. Un mums ir tāda ironiska pieeja tam visam, proti, tā kā tik bieži šajā pasaulē ir vīrieši, kuri spriež, ko sievietēm vajadzētu vai nevajadzētu darīt ar savu ķermeni vai jebko citu, tad arī mēs varam piedāvāt šo savu sieviešu skatījumu uz to, ko tad tieši vajadzētu vai nevajadzētu darīt vīriešiem, kā tad vīriešiem vajadzētu ģērbties, uzvesties... Bet tas, protams, nekādā ziņā nav nopietni vai naidīgi pret vīriešiem, tas vairāk ir kaut kāds sabiedrisko procesu vērojums.”
Apvienība ''Sieviešu stendaps'' savu jauno sezonu sāk ceturtdien, 15. oktobrī, Kaņepes Kultūras centrā ar izrādi, kurā iestāsies par vīriešiem. Izrādes notiks reizi mēnesī ceturtdienas vakaros, un sezonas laikā dažādu stāstu būs ļoti daudz.
