Likumprojektā minēts, ka tiks piemērots īpašs nodokļu maksāšanas režīms autoratlīdzību saņēmējiem, kuri samaksu saņem no ienākumu izmaksātāja, kas nav mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācija, kā arī personām, kuras nav reģistrējušas saimniecisku darbību.
Ja fiziska persona nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, tai tiks piemērots IIN pārejas perioda īpašais režīms. Tas paredz, ka autoratlīdzības izmaksātājs ietur IIN no bruto samaksas – 25% likmi apgrozījumam līdz 25000 eiro un 40% likmi apgrozījumam, kas pārsniedz 25000 eiro.
Personām, kuras samaksu par intelektuālo īpašumu saņem no tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas jeb fizisku personu pārstāvjiem, nebūs jāreģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējiem.
Ja fiziska persona ir reģistrējusies Valsts ieņēmuma dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējs, tad ienākumu maksātājs piemēro IIN progresīvās likmes (ienākumam līdz 20 004 eiro – 20 %; ienākumam no 20 004 eiro līdz 62 800 eiro – 23%; ienākuma daļai, kas pārsniedz 62 800 eiro – 31,4 %).
Šādā gadījumā IIN nodokļa maksātājs ir tiesīgs no samaksas par intelektuālo īpašumu atskaitīt nosacīto izdevumu normu 25 procentu apmērā.
Savukārt, ja persona ir reģistrējusies VID kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, tā par autoratlīdzības saņemšanu maksā mikrouzņēmuma nodokļa likmi - apgrozījumam līdz 25 000 eiro – 25% likmi, apgrozījumam, kas pārsniedz 25 000 eiro – 40% likmi.
Paredzēts, ka jaunie grozījumi stāsies spēkā no 2021. gada jūlija. Jaunie grozījumi neskars nerezidentus. Saņemot samaksu par intelektuālo īpašumu, nerezidentu sakarā saglabāsies līdzšinējais iedzīvotāju ienākumu nodokļa režīms.
KONTEKSTS:
“Tas iznīcinās latviešu literatūru”. “Tas būs spēriens ar kāju jau tā mirstošajai kultūras pasākumu nozarei”. Tā uz Finanšu ministrijas virzīto priekšlikumu jau no 2021. gada janvāra likvidēt autoratlīdzību režīmu reaģēja kultūras jomas pārstāvji. Lēmuma pieņemšana tika atlikta, un Finanšu ministrijai uzdeva atrast kompromisu ar kultūras nozari.
Viens no potenciālajiem risinājumiem – sekot Igaunijas piemēram un ieviest saimnieciskās darbības norēķinu kontus. Tomēr agrākais, kad to varētu īstenot, būtu 2022. gadā.
