Sadaļas Sadaļas

Labrīt

VID vadītāja: Pandēmijas laikā ienākumi deklarēti mazāk, ēnu ekonomika nepieaug

Labrīt

Radio aizkadrā: skaņu inženieris Augustīns Delle

Laiks mainījis vērtēšanas kritērijus: Iepazīstam Latvijas Arhitektūras balvas nominantus

Piemēroties vietai – ko Arhitektūras balvas nominācijas vēsta par tendencēm nozarē?

Nevis pakļaut sev vidi un pašmērķīgi celt vērienīgas ēkas kā kalnus, bet gan pilnīgi otrādi – piemēroties videi un būvēt ļoti atbildīgi, domājot par kopīgo labumu – tā ir viena no tendencēm mūsdienu arhitektūrā. Savā ziņā tā atspoguļojas arī šī gada Latvijas Arhitektūras gada balvas nominantu sarakstā. Tajā nav iekļuvuši tādi vērienīgi objekti kā koncertzāle “Latvija”, Muzeju krātuve Pulka ielā un daudzfunkcionālais centrs “Akropole”, toties izvirzīti vairāki neliela apjoma projekti, kuros žūrija ieraudzījusi jaunu un aktuālu domāšanas virzienu.

Tā kā visi balvai pieteiktie objekti tapa vēl pirmskrīzes laikā, tad žūrija vienojās, ka nebūtu godīgi tagad tos vērtēt jau piedzīvotās krīzes gaismā. Taču kaut kādā ziņā tas notika gluži neizbēgami, jo kā Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” atzina žūrijas pārstāve Brigita Bula – laiks gribot negribot visu noliek savās vietās un krīzes situācijā jo īpaši uzkrītoši nesaprātības piemēri šķiet būves, kas tapušas šauru un merkantilu mērķu vārdā.

“Šogad, apmeklējot objektus, mēs redzējām daudzus tukšus kvadrātmetrus ar noputējušiem logiem, stāvam pilnīgi tukšus, kas ir radīti šādu apsvērumu vārdā. Un faktiski šobrīd netiek izmantoti un  neviens nezina, kad varēs tikt izmantoti. Cerams, ka varbūt tos varēs izmantot kādā citā veidā, kas būs lietojams cilvēkiem,” atzina Bula.

Reaģējot uz šī gada vērojumiem, arī izraudzīta šī gada Arhitektūras balvas tēma, un tā ir “Neparedzamās sekas”.

Bet tas nebūt nav negatīvā nozīmē, jo ir pamatotas cerības, ka tieši šī pieredze mums ātrāk ļaus pārorientēties uz jaunu, daudz atbildīgāku domāšanas veidu.

Brigita Bula atzīmēja: “Ir tagad jau zināms, ka pēdējo simt gadu laikā cilvēks ir mēģinājis visu laiku pasauli piemērot sev. Arī būves piemērot sev. Mēs atnākam un mēs mēģinām jebkuru ēku piemērot sev un, ja mums tā ēka nav derīga, mēs to nojaucam un būvējam jaunu. Bet faktiski šobrīd notiek tas pavērsiens pilnīgi otrā virzienā – ka ir jāpiemērojas vietai. Tātad tas ir pilnīgi cits domāšanas veids – nevis piemērot vietu sev, bet piemēroties vietai.”

Šī domāšanas veida iezīmes tad arī ir atrodamas deviņos objektos, ko žūrija atlasīja šī gada Latvijas Arhitektūras gada balvai. Tas arī izskaidro, kāpēc nav nominēti, piemēram, tādi objekti kā koncertzāle “Latvija”, daudzfunkcionālais centrs “Akropole” un citas vērienīgas būves, bet izcelts, piemēram, mazdzīvokļu ēku komplekss Koka Rīgā vai arī pavisam mazizmēra projekts “Go(a)t Waste?”.

“Go(a)t Waste?” žūrijas pārstāvji min kā izcilu vairākkārtējās materiālu izmantošanas piemēru. Vispirms projekta īstenotāji no būvniecības atkritumiem Ādažu novadā izveidoja trīs paviljonus, kur notika mākslas darbnīcas bērniem, pēc tam trīs paviljonus pārveidoja vienā un pārnesa uz blakus esošo mini zoodārzu, un tagad tas kalpo kā kazu rotaļu laukums.

Latvijas Arhitektūras gada balvai nominēto darbu izstāde Rīgas pilsētvidē

Kā uzsver žūrijas pārstāvis Artūrs Lapiņš – šajā gadījumā ne tik svarīgs ir pats objekts, bet procesi, ko šāds objekts aizsāk sabiedrībā.

Viņš skaidroja: “Mūs kā žūriju aizrāva ļoti pārliecinoša attieksme pret otrreizējo materiālu izmantošanu. Tādā negaidītā veidā bija risināti jautājumi, ko risina arī globāli. Tā ir ilgtspēja, materiālu atgūšana. Faktiski tas viss objekts ir sabūvēts no būvmateriālu atkritumiem, no tiem ir pietiekami inovatīvā veidā saliktas jaunas mājas, neejot uz veikalu un materiālus nepērkot.

Tas objekts ir kā kustība vairāk, kas ietekmē sabiedrību, kas veido notikumu arhitektūrā.”

Kā notikumus arhitektūrā Artūrs Lapiņš izceļ arī balvai nominēto “Hagberg” biroja ēku Pierīgā, kas organiski iekļaujas ainavā un kam ir ļoti pievilcīga iekštelpu struktūra, tāpat Mellužu koncertdārza pārveidi, kurā esošās vietas potenciāls veido labu saspēli ar klāt pieliktajām mūsdienu funkcijām.

Bet Artūra Lapiņa favorīts ir ēku rekonstrukcija Miesnieku ielā, ko viņš dēvē par māju-piedzīvojumu.

Lapiņš stāstīja: “Principā tā ir daudzdzīvokļu māja, it kā nekas īpašs, bet šajā situācijā tas plānojums ir burtiski ieausts iekšā, izmantota katra gaismas un skata iespēja. Katrs stūrītis izmantots ļoti pārdomātā un strukturētā veidā. Pa to māju ir vienkārši interesanti staigāt, tā māja ir kā piedzīvojums.”

Žūrijā strādāja arī mākslinieks Jānis Avotiņš, kurš aizraujas ar arhitektūru. Viņš ļoti pozitīvi novērtē tieši jaunās arhitektu paaudzes, tā saukto mileniāļu, veikumu, ko raksturo sociāla atbildība un globāls skatījums.

Kā savus favorītus arī viņš min ēku rekonstrukciju Miesnieku ielā un jo īpaši “Go(a)t Waste?” projektu un ļoti cer, ka projekta īstenotājiem būs ambīcijas iet tālāk un būvniecības pārpalikumu tēmu viņi aktualizēs arī lielāka mēroga projektos.

Balvas saistībā viņam pašam līdz šim maz aktualizēta, bet ļoti aktuāla tēma šķiet mazbudžeta arhitektūra, jo nominācijās tomēr allaž dominē projekti, kas ir ļoti tālu no reālās lielākās daļas Latvijas cilvēku dzīves.

“Jāsaka, ka es neesmu ar “visām četrām” par visiem fināla darbiem, jo daudzkur es uzskatu, ka tas vienkārši ir pārāk grezni priekš valsts, kura joprojām tikai ilgojas pēc kaut kādas turības un kam īstas turības sapnis ir vēl ļoti tālu.

Un tad visi tie greznie projekti – tas viss šķiet tāds negodīgums pret to, kas mēs īstenībā esam.

Un tāpēc es ļoti priecājos par katru mēģinājumu tomēr strādāt tādā mazbudžeta formātā, bet maksimāli funkcionāli un kvalitatīvi. Tā, man šķiet, varbūt ir tāda nākamā gada tēma, par to noteikti jādomā. Sasaistē arī ar to reciklējamo materiālu tas viss iet roku rokā. Vienā brīdī tomēr būs jāsaprot: jā, viss, ko mēs darām, ir – maksājam bankai procentus,” norādīja Jānis Avotiņš.

Latvijas Arhitektūras gada balvas svinīgā pasniegšanas ceremonija notiks piektdien, 30. oktobrī, sabiedrība ir aicināta to vērot tiešsaistē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Dizains un arhitektūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt