Notiks operas «Baņuta» simtgadei veltīta konference

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Šai mūzikai ir tīra dvēseles burvība, tā ir atturīgi vienkārša, sirsnīga un dziļa – tā mūsu pirmo nacionālo operu ''Baņuta'' savulaik raksturoja Kārlis Skalbe. Šogad aprit tieši 100 gadu kopš Alfrēda Kalniņa sarakstītās operas pirmizrādes, un šo gadu laikā tā gājusi cauri dažādiem laiku griežiem, līdz ar tiem piedzīvojot arī dažādu attieksmi, intereses uzplūdus un atplūdus.

Pirmajai Latvijas nacionālajai operai "Baņuta" aprit 100 gadi
00:00 / 05:53
Lejuplādēt

''Baņutas'' gaitām no pirmssākumiem līdz mūsdienām būs veltīta konference, kas 26. oktobrī notiks Rīgas Latviešu biedrības namā. Operai ''Baņuta'' veltītajā konferencē muzikologi un citi eksperti analizēs gan operas tapšanas vēsturi, gan iestudējumu hronoloģiju, gan diskogrāfiju, gan citus aspektus, arī to, ko mums ''Baņuta'' nozīmē šodien.

20. gadsimta sākumā Latvijas sabiedrībā arvien spēcīgāk izvirzās doma par nacionālas operas radīšanas nepieciešamību. 1903. gadā izsludina libretu konkursu, kurā ar libretu ''Baņutai'' uzvar arhitektūras students Artūrs Krūmiņš. Sākas aktīva darbošanās, operu gatavi rakstīt vairāki komponisti, bet to visu uz ilgāku laiku pārtrauc lielie politiskie sarežģījumi, līdz 1918. gadā pie darba ķeras Alfrēds Kalniņš. ''Baņuta'' pirmizrādi piedzīvo 1920. gadā Nacionālajā operā.

Kā sarunā ar Latvijas Radio 3 "Klasika" atzīst ''Baņutas'' muzeja izveidotājs Guntis Gailītis – būtībā mūsu pirmās operas ceļš visu laiku gājis ciešā kopsolī ar mūsu vēsturi.

"Teksts tātad ir cara laiks, mūzika ir brīvības cīņu laiks, pirmizrāde, kad Latvija jau ir atbrīvota.

Tad nāk Ulmaņlaiki, tad 1941. gads, 2. redakcija, un tā tas iet pa dažādiem periodiem. Un, kad mēs skatāmies tās radošās brigādes, kas ir diriģenti, režisori, sceongrāfi, izpildītāji bijuši, tā ir milzīga plejāde. Faktiski tas noklāj visu laikmetu līdz mūsu dienām," stāsta Gailītis.

Kopš pirmizrādes ''Baņuta'' vairākkārt iestudēta uz Nacionālās operas skatuves, titullomu tajā dziedājušas teju visas dažādu paaudžu Latvijas operas primadonnas. Oriģinālajā versijā operai ir traģiskais beigas, kad abi mīlētāji iet bojā, bet padomju gados tiek izstrādāta jauna redakcija ar optimistiskām beigām, kurās tauta sumina Baņutas un Vižuta mīlas uzvaru.

Kopš 70. gadu vidus ar "Baņutu" cieši savijies diriģenta Aleksandra Viļumaņa mūžs, kurš atzīst – Alfrēdam Kalniņam tajā izdevies ietvert ko ļoti dziļi un patiesi latvisku. "Tas ir spilgtākais nacionālais darbs latviešu opermūzikā.

Es tāpēc pret ''Baņutu'' vienmēr izturējos ar lielu mīlestību un ar lielu bijību.

Jo tā vienaldzīgu nevar atstāt – ar savu melodismu, ar savu skaistumu, ar savu nacionālo izjūtu," saka Viļumanis.

Līdzās Nacionālajai operai ''Baņuta'' uzvesta arī Zosēnos, uz brīvdabas skatuves, ko visi atminas kā neaizmirstami spilgtu notikumu, tā izrādīta Maskavā, Pēterburgā, Kijevā, kā arī Ņujorkā, Kārnegī zālē, kur to 1982. gadā aizveda diriģents Andrejs Jansons, kurš savās atmiņās dalījās sarunā ar Latvijas Radio 3 "Klasika".

"Mums bija sarunāta toreiz Melita Mičule, kas bija latviete, kas tolaik dziedāja Oldenburgas operā, bet viņa ļoti īsi pirms koncerta atsauca savu piedalīšanos. Un tad mēs griezāmies pie ''Metropoliten'' operas toreizējās zvaigznes Maralinas Niskas. Viņa uzņēmās šo pienākumu, un Agate Tērauda, kas bija bijusi latviešu valodas skolotāja Latvijā, bija ar mieru Maralinai Niskai iemācīt latviski, un šī dīva arī to izdarīja un teicamā latviešu valodā iemācījās visu Baņutas lomu," atcerējās Jansons.

"Baņutas" pēdējais pilnvērtīgais uzvedums bija jau pieminētais brīvdabas iestudējums, kas notika 1999.gada vasarā Zosēnos pie Skrāģu kroga, kur dzimis operas libreta autors Artūrs Krūmiņš un kur atrodas arī režisora Gunta Gailīša iekārtotais "Baņutas" muzejs".

Pēc tam gandrīz 20 gadus "Baņuta" nav bijis iestudējumu veidotāju intereses objekts, bet šobrīd top tās laikmetīga versija, kuru Latvijas mākslinieki veido sadarbībā ar mūzikas teātra kolektīvu no Berlīnes "Hauen und Stechen". Plānots, ka jau šī gada nogalē pirmizrādi varētu piedzīvot operfilma, bet paša jauniestudējuma pirmizrāde notiktu nākamā gada vasarā.

"Tas, kas bija tā ļoti vērtīgi, tā bija mūsu sadarbība ar "Hauen und Stechen". Viņi ienesa pasaules elpu mūsu uzvedumā, skatu no malas. Mēs likām to kopā ļoti labā sadarbības formā un, man šķiet, tās tēmas, ko mēs tur ieraudzījām, ir patiešām arī tādas mūsdienīgas. Režisore tur, piemēram, runā par sieviešu pieredzi karā, tad mēs runāsim arī par konkrētā laika ietekmi uz mūziku, piemēram, "Baņutai" ir dažādas beigas bijušas, padomju gados bija alternatīvās, laimīgās beigas, savukārt mums būs vēl trešās beigas, kas būs mūsdienu beigas. Kopsummā es teiktu, ka tur ir, kur rakt, un mēs esam bijuši drosmīgi – paskatīties ar tādu plašāku skatījumu, lai ieraudzītu varbūt to, kas tur ir vēl klāt," norāda projekta producente Marta Kontiņa.

Izrāde tiek veidota kamersastāvam, tās muzikālais vadītājs ir Jēkabs Nīmanis, dramaturgs Evarts Melnalksnis, bet režisore Franciska Kronfota no Vācijas, izrādē būs trīs Baņutas – Sniedze Kaņepe, Laura Grecka un Angela Brauna.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti