Dzīve & stils / Vēsture
#Grosvaldi1912. Austeres, šampanietis, ķiršu kūka – Džo un Līna Parīzē svin brāļa pirmo algu
#Grosvaldi1912. Austeres, šampanietis, ķiršu kūka – Džo un Līna Parīzē svin brāļa pirmo algu
Decembris jau no paša tā sākuma rit mazliet svētku gaidās – Džo gatavo māsiņai īpašu dāvanu. Dzīve Parīzē rit pavisam labi – gardi ēdieni, dzērieni, izstāžu un izrāžu apmeklējumi, pastaigas un ciemošanās, neaizmirstot arī par pamatmērķi – mākslas studijām. Tiek iegūti arī jauni paziņas, bet ar citiem – īpaši ar spāņu mākslinieku Gosē – gan Jāzeps, gan Līna satuvinās aizvien vairāk. Mēneša beigas pavadīs Ziemassvētku un brīvdienu noskaņās, apmainoties ar ziņām un dāvanām arī ar pārējo ģimeni tālienē.
Kā rakstībā radušies komati. Stāsta valodniece Sanda Rapa
Kā rakstībā radušies komati. Stāsta valodniece Sanda Rapa
Komatu kā pieturzīmi ir ieviesis sengrieķu domātājs un gramatiķis Aristofāns no Bizantijas aptuveni 200 gadus pirms mūsu ēras. Savukārt Latvijā komatu lietošana ienākusi līdz ar vācu rakstības tradīciju pārņemšanu, aizgūstot arī gramatisko interpunkcijas tipu, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidroja valodniece, Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta vadītāja Sanda Rapa.
Šī diena vēsturē. Kubrika filmas «Mehāniskais apelsīns» pirmizrāde
Šī diena vēsturē. Kubrika filmas «Mehāniskais apelsīns» pirmizrāde
Stenlija Kubrika filma "Mehāniskais apelsīns", kas tapusi pēc tāda paša nosaukuma Entonija Bērdžesa romāna, pirmizrādi Amerikas Savienotajās Valstīs piedzīvoja 1971. gada 19. decembrī. Filma tēlo situāciju, kad tehnoloģiskajam progresam sabiedrībā  neseko garīgais progress.
«Bija grūti, bet bija jātiek galā». Latviešu bērnu atmiņas no Vācijas bēgļu nometnēm pēc Otrā pasaul...
«Bija grūti, bet bija jātiek galā». Latviešu bērnu atmiņas no Vācijas bēgļu nometnēm pēc Otrā pasaules kara
Nepietiekama pārtika, trūcīgi dzīves apstākļi, bet arī latviešu skola un tradīcijas, draugi, skauti un gaidas – tie ir pieturas punkti latviešu bēgļu bērnu atmiņu stāstos no Vācijas bēgļu nometnēm Otrā pasaules kara beigās, kurus pirms 15 gadiem sāka apkopot muzeja un pētniecības centra "Latvieši pasaulē" vadītāja Marianna Auliciema, un par to viņa stāstīja Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā". 
Vācbaltiešu vidū vairākums bija zemnieki, amatnieki un strādnieki; muižnieki – vien 5 %
Vācbaltiešu vidū vairākums bija zemnieki, amatnieki un strādnieki; muižnieki – vien 5 %
Gadsimtiem ilgi sabiedrības grupu attiecības Latvijas teritorijā vairāk noteica kārtas piederība un ticība nekā etniskā izcelsme. 19. gadsimta beigās vāciskie Latvijas iedzīvotāji, reaģējot uz latviešu nacionālo kustību un Krievijas valdības rusifikācijas politiku, sāka sevi saukt par vācbaltiešiem. Par vietējiem cilvēkiem, kas identificējas ar vācu valodu un kultūru. Tikai 5% piederēja muižniecībai, bet 10% turīgajam un izglītotajam augšslānim. Pārējie bija zemnieki, amatnieki, strādnieki vai sīkpilsoņi.
Atskats kosmosa izpētes vēsturē: kosmiskās stacijas «Mir» uzplaukums un noriets
Atskats kosmosa izpētes vēsturē: kosmiskās stacijas «Mir» uzplaukums un noriets
Kamēr 20. gadsimta beigās uz Zemes noritēja skandāli un sāncensība, tikmēr kosmosā pastāvēja nosacīta draudzība – Krievijas orbitālajā stacijā "Mir", kas darbojās 15 gadus, kopā strādāja gan krievu, gan amerikāņu, gan citu valstu astronauti. "Mir" bija pirmā 3. paaudzes kosmiskā stacija, pēc kuras parauga veidota Starptautiskā kosmosa stacija, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja astronomijas entuziasts un informācijas tehnoloģiju (IT)  speciālists Raitis Misa. 
Bēgļi, bāreņi, izvestie, pazudušie, mirušie. Kādi bija bērnu likteņi Otrā pasaules kara laikā
Bēgļi, bāreņi, izvestie, pazudušie, mirušie. Kādi bija bērnu likteņi Otrā pasaules kara laikā
"Dod pieci!" labdarības akcija šogad pievēršas Ukrainas karam un bērnu likteņiem tajā. Karš Ukrainā visos tā aspektos ir šausmīgs, taču – kā ikvienā karā – visbezpalīdzīgākie un trauslākie ir bērni. Arī 20. gadsimta vēsturē, Otrā pasaules kara laikā, bērni tika ierauti starp kaujām, varas maiņām, deportācijām un genocīdu, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja vēsturnieks Jānis Riekstiņš.
Šī diena vēsturē. Somu uzvara Ziemas karā pie Tolvajervi ezera
Šī diena vēsturē. Somu uzvara Ziemas karā pie Tolvajervi ezera
Somijas spēju aizstāvēt savu neatkarību pret Padomju Savienības agresiju 1939./1940. gada Ziemas karā noteica bruņoto spēku un visas sabiedrības pārliecība un cīņas gars. Šai ziņā liela nozīme bija pirmajai šī kara uzvarai pie Tolvajervi ezera 1939. gada 12. decembrī.
Vai zini, kas bija leģendārais Kauliņtēvs?
Vai zini, kas bija leģendārais Kauliņtēvs?
Lielvārde asociējas ar Ausekli un Pumpuru, ar eposu “Lāčplēsis” un Lielvārdes jostu, arī ar kādreiz slaveno kolhozu "Lāčplēsis" un tā izveidotāju un valdes priekšsēdētāju 31 gada garumā Edgaru Kauliņu, sauktu arī par Kauliņtēvu. Edgars Kauliņš dzimis 1903. gadā Valmieras apriņķa Pāles muižas kalēja ģimenē. Lielvārdē ienāca 1945. gadā, kad no Rīgas tika nosūtīts uz Lielvārdes pagastu par komunistiskās partijas sekretāru jeb partorgu.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu