Dzīve & stils / Vēsture
1386. gada 18. oktobrī tika iesvētīta Heidelbergas Universitāte – vecākā augstskola Vācijā un viena no prestižākajām Eiropā.
Pie UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautajām un ar seno dzīvnieku fosilijām bagātajām Stevnsas klintīm Dānijā atklāts dabas senvēstures muzejs, kas vēsta par dzīvo būtņu izmiršanu pirms 65 miljoniem gadu. Tas ne tikai popularizēs zinātni un vēsturi, bet arī veicinās tūrismu un reģiona attīstību.
Dzirdot vārdu savienojumu "alus plūdi", pirmās asociācijas saistās ar krietnu žūpošanu. Tomēr 1814. gada 17. oktobrī Sentdžilas rajons Londonā piedzīvoja īstus alus plūdus, kuriem diemžēl bija arī cilvēku upuri.
"Vissāpīgāk ir redzēt, cik tomēr krieviem viegli izdevās mūs apvārdot," analizējot Latvijas aneksijas priekšvakara notikumus 1939. un 1940. gadā, atzina Latvijas Universitātes (LU) Vēstures un filozofijas fakultātes (VFF) profesors Aivars Stranga. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka nepārmet Kārlim Ulmanim par lēmumu nepretoties milzīgajam padomju pārspēkam, tādējādi 1940. gadā no draudošajām deportācijām izglābjot desmitiem tūkstošus cilvēku. Tiesa, tas gan nepaglāba cilvēkus no deportācijām 1941. gadā.
Vēsturiski latgaļi apdzīvojuši ne tikai mūsdienu Latgales teritoriju, bet arī lielu daļu Vidzemes, taču antropoloģiski Vidzemes latgaļi bijuši citādāki. Lielākās kultūras atšķirības, kas saglabājušās vēl līdz mūsdienām, radās pēc tam, kad Latgales teritorija pēc poļu–zviedru kara tika iekļauta Polijas–Lietuvas ūnijā, kamēr Vidzeme baudīja Zviedrijas kolonijas statusu, Latvijas Radio raidījumā "Stūru stūriem" stāstīja vēsturnieks Vladislavs Malahovskis.
Attieksme pret ēdienu laika gaitā mainās, un tas labi redzams pavārgrāmatās. Vienā laikā pavārgrāmatas stāsta, kā demonstrēt pārticību, – rīkojot greznus banketus, kuros cepeši rotāti ar spalvām vai kūkas – ar zeltu. Citā laikā bijis svarīgi izdzīvot ar minimāliem resursiem un ietaupīt, tāpēc pavārgrāmatās doti padomi, kā pagatavot kotletes bez gaļas vai sviestmaizes bez sviesta. Pavārgrāmatās iekļautās receptes atspoguļo sava laika domāšanu, vajadzības un intereses, kas vēstures gaitā var izskatīties pretrunīgas.
1926. gada 14. oktobrī izdevniecība "Methuen Publishing" Londonā laida klajā vienu no pasaules bērnu literatūras šedevriem – Alana Aleksandra Milna grāmatu "Vinnijs Pūks".
Tūkstošiem svētceļnieku šajās dienās apmeklē Fatimu Portugālē, kur pirms vairāk nekā 100 gadiem trim bērniem parādījusies Dievmāte. Tomēr kristiešu prieku šogad nedaudz aizēno aizdomas par seksuālu vardarbību baznīcā.
Ledāja kušanas rezultātā Šveicē atklātas jaunas liecības par 76 gadus senu aviokatastrofu. ASV militārā lidmašīna "Douglas C-47" jeb "Dakota" Šveicē avarēja 1946. gadā, un šogad no jauna atrastas tās paliekas.
Vai zini, ka 11. gadsimtā Latvijas un kaimiņzemju iedzīvotāji, veicot pirkuma un pārdošanas darījumus, naudu nevis skaitīja, bet gan svēra?
Starpvalstu sarunās Latvija padevās. Saeima ar vienas balss pārākumu bija aizliegusi Latvijas valdības delegācijai runāt par okupācijas armijas statusu, to dēvēja vienkārši par ārvalsts karaspēku. Tādējādi Latvija pati sev atņēma iespēju prasīt kompensāciju par okupācijas laika zaudējumiem. Sarunu mērķis bija viens – dabūt okupantus ārā pēc iespējas ātrāk, lai ko tas maksātu.
Vieni no postošākajiem plūdiem Eiropas vēsturē piemeklēja Ziemeļfrīziju – zemes mūsdienu Vācijā pie Dānijas robežas – 1634. gada 11. oktobra naktī. Vētrā satrakojusies Ziemeļjūra pārrāva dambjus un iznīcināja 15 000 dzīvību un vairākus desmitus kvadrātkilometru lielo Štrandas salu.
Nejauša eksplozija pagrīdes sprāgstvielu cehā Ķīnas dienvidu pilsētā Učanā 1911. gada 10. oktobrī kļuva par sākumu revolūcijai, kurā gāja bojā vairāk nekā 2000 gadu pastāvējusī Ķīnas imperatoru vara.
1980. gadu vidus Latvijā – padomju cenzūras žņaugi presē palēnām tiek atlaisti, līdz ar to rodas tolaik nozīmīgie Latvijas neatkarības atjaunošanas laika izdevumi "Avots" un "Atmoda", kuru krieviskajiem tulkojumiem bija milzīga nozīme visā Padomju Savienībā, Latvijas Radio raidījumā "Avīžnieku tauta" vērtēja tolaik aktīvie atmodas preses darbinieki, žurnālisti – publiciste Rudīte Kalpiņa un filologs Aleksejs Grigorjevs.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
Interesanti
