1986. gada martā no Baikonuras kosmodroma izplatījumā tika palaists stacijas "Mir" pamatbloks, ieradās arī pirmā apkalpe. "Mir" kļuva par pirmo kosmosa staciju vēsturē, kas uzbūvēta uz moduļu pamata.
"Viņi to gan neuzbūvēja vienā 1986. gadā. Tas bija vesels process, kas beidzās tikai 1996. gadā, kurā pamazām šie modeļi viens pēc otra tika pievienoti esošajiem un beigās veidojās šī stacija," precizēja Misa.
Iepriekšējās kosmosa stacijas bija veidotas no viena moduļa. Proti, to visu kā vienu gabalu uzšāva augšā, un tur pāris cilvēki kādu laiku varēja uzturēties, bet, tā kā tas bija viens modulis, tam bija ierobežotas iespējas pievienot apgādes vai pasažieru kuģus, tajā bija arī maz vietas eksperimentiem.
"Līdz ar to radās ideja, ka jāveido trešās paaudzes stacija, kas ir gan "Mir", gan Starptautiskā kosmosa stacija, gan arī šobrīd ķīniešiem ir trešās paaudzes stacija, kas tiek veidota no vairākiem moduļiem, kad sākumā uzšaujam vienu moduli un tad kā lego gabaliņus liekam klāt citus moduļus," skaidroja Misa.
Ja skatāmies politiskā griezumā, staciju sāka būvēt Aukstā kara beigu fāzē, kad starp lielvalstīm pastāvēja sīva sāncensība – arī amerikāņiem tajā laikā jau bija savas kosmisko staciju programmas, bet tās nebija tik attīstītas un veiksmīgas.
"Šis ir tas moments, kad "Mir" parādīja pasaulei, kā to vajag darīt. Protams, bija kļūdas, bija viss, kas saistīts ar to, ka tika darīts kas tāds, kas nekad iepriekš nav darīts, bet uzreiz arī jāatzīst, ka "Mir" bija tā platforma, kas deva priekšrocību Padomju Savienībai pret visu pārējo pasauli, jo viņiem nu bija stacija, kur varēja uzturēties ilgstoši, veikt dažādus eksperimentus," stāstīja Misa.
"Starptautiskā kosmosa stacija šobrīd ir faktiski mantojums no "Mir" programmas, jo daudz kas, ko toreiz iemācījās, tagad tiek likts lietā," viņš piebilda.
1997. gada 24. februārī stacijas skābekļa padeves sistēmā izcēlās ugunsgrēks. Tobrīd stacijā atradās seši Krievijas un ASV kosmonauti, kuri tika pakļauti briesmām. Telpās sāka izplatīties dūmi, un ugunsgrēka dēļ stacijai nevarēja piekļūt evakuācijas transportlīdzekļi. Tā paša gada jūnijā kosmonauts Vasilijs Cibļijevs zaudēja kontroli, vadot bezapkalpes kravas kuģi, un šis kuģis ietriecās saules paneļos, kas apgādāja staciju ar elektrību.
Ilgajā kalpošanas laikā "Mir" iekārtas bija nolietotas un, kā atminas amerikāņu astronauti, tad pati stacijas iekšiene bija pārblīvēta ar nolietotu un salauztu aprīkojumu un apkārt peldošiem atkritumu maisiem.
"Tie, kas tajā stacijā ieradās uz tās mūža beigām, pirmais, ko viņi sajuta, bija pelējuma smaka, jo tur bija baktērijas, pelējums, kas auga un attiecīgi bojāja gaisu. 15 gadu laikā tur bija uzkrājušās arī visādas lietas, ieskaitot privātās mantas, visādi instrumenti, tas viss stacijā vienkārši krājās kaut kur un netika ļoti sistemātiski apkopots un izkārtots," atzina Misa.
Turpmākajos gados staciju "Mir" tikai turpināja skart lielākas un mazākas tehniskās ķibeles. 1997. gada augustā laikrakstā "Diena" asprātīgi un ironiski korespondents Aigars Balodis rakstīja: "Kas ir tas – bezpalīdzīgi grozās apkārt Zemei, ļoti dārgi izmaksā un sagādā nepārtrauktus pārsteigumus? Atbilde – Krievijas kosmiskā stacija "Mir", kurā kaut kas nepārtraukti lūst un bojājas."
Galvenais iemesls šīm ķibelēm bija tas, ka Krievijai nebija pietiekami daudz finansiālu līdzekļu, lai uzturētu kārtībā šo kosmosa būvi, skaidroja Misa.
"Jāsaprot, ka tajā brīdī, kad sāka veidot Starptautisko kosmisko staciju, kas notika brīdī, kad "Mir" vēl bija orbītā, Krievijai vienkārši nepietika resursu, lai turpinātu savas stacijas uzturēšanu un piedalītos starptautiskās stacijas projektā," viņš norādīja.
Tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc "Mir" stacija 2001. gada 23. martā tika kontrolēti sadedzināta, un tās atlūzas iegāzās Klusajā okeānā. Tiesa, stacija būtu bijusi jālikvidē krietni ātrāk, taču Krievija to darīt vilcinājās.
"Pirmkārt, bija cerība, ka varbūt izdosies piesaistīt kādus privātos naudas līdzekļus, lai turpinātu to staciju izmantot varbūt ne valsts, bet privātiem mērķiem. Otrs bija tas, ka pašā Krievijā iekšā bija milzīgs spiediens uz kosmosu, uz Krievijas vadību – tā stacija bija arī simboliski nopietna lieta, ko vajadzētu saglabāt," stāstīja Misa.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka stacijas likvidēšana bija loģisks lēmums. Savu laiku tā bija nokalpojusi un, par spīti daudzajām likstām un ķibelēm, sniegusi krietnu ieguldījumu turpmākajā kosmosa pētniecībā.
"Kosmiskā stacija "Mir" bija pirmā, kas ļāva plašā mērogā veikt visādus eksperimentus. Pirmkārt, tas, kas notika, bija šie cilvēku fizioloģijas pētījumi – kas notiek ar cilvēku, ilgstoši uzturoties [kosmosā]. Tā bija mācība, ko ņēma vērā Starptautiskās kosmosa stacijas projektā, proti, ka ir jātrenējas, jāvingro," piemēru minēja Misa.
